Atvērt galveno izvēlni

Birži (lietuviešu: Biržai) ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļos, 22 kilometrus uz dienvidiem no Skaistkalnes. Pilsēta atrodas 201 kilometru uz ziemeļiem no Viļņas, netālu no Latvijas-Lietuvas robežas. Pilsētas seņūnijas un Širvēnu seņūnijas centrs, šeit atrodas reģionālā parka direkcija. Pilsētas teritorijā Širvēnas ezerā ieplūst Aglona un Apašča. Pilsēta iedalās Jaunpilsētā (uz ziemeļiem no Aglonas), Vecpilsētā un Astravā. Pilsētā attīstīta pārtikas ražošana (alus darītava) un tekstilrūpniecība. Vēsturiski pazīstama kā Radvilu dzimtas rezidences pilsēta.

Birži
Biržai
Radzivilu pils Biržos
Radzivilu pils Biržos
Ģerbonis: Birži
Ģerbonis
Birži (Lietuva)
Birži
Birži
Koordinātas: 56°12′N 24°45′E / 56.200°N 24.750°E / 56.200; 24.750Koordinātas: 56°12′N 24°45′E / 56.200°N 24.750°E / 56.200; 24.750
Valsts Karogs: Lietuva Lietuva
Reģions Aukštaitija
Pilsētas tiesības 1589
Iedzīvotāji (2018. gadā)
 • kopā 10 573
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Mājaslapa www.birzai.lt
Birži Vikikrātuvē

VēstureLabot

 
Biržu pils un pilsēta 17. gadsimta sākumā.

Biržu pilsētas apkārtnē cilvēki dzīvojuši jau neolītā, vēlāk šeit izveidojās sēļu kultūra. 13. gadsimtā Sēlija piederēja Livonijas ordenim, bet pēc 1422. gadā noslēgtā Melnas līguma Livonijas ordeņa mestrs atteicās no tās dienvidu daļas, kas pārgāja Žemaitijas kunigaitijas pārvaldībā.

Pirmoreiz rakstos Birži minēti 1455. gadā, kad Lietuvas dižkungs un Polijas karalis Kazimirs IV jauniegūtās zemes piešķīra Radviliem, kas Biržus pārvaldīja no 16. gadsimta līdz 1804. gadam. Pirmā Biržu baznīca uzcelta 1500. gadā. Birži kā miests pirmoreiz pieminēti 1520. gadā. No 1547. gada Birži kļuva par Lietuvas dižkunigaitijas Biržu pavalsts (kunigaikštystė) centru un svarīgu Lietuvas - Livonijas pierobežas cietoksni. Cauri Biržiem gāja stratēģisks ceļš no Rīgas uz Viļņu. No 1564. līdz 1731. gadam Biržu pavalsti pārvaldīja protestantisks Biržu-Dubiņģu Radzivilu atzars. No 1586. līdz 1589. gadam Kristaps Nikolajs Radzivils, saukts "Pērkons" (Kristupas Radvila Perkūnas/Krzysztof Radziwiłł Piorun) uzcēla Biržu pili, kas līdz 18. gadsimta sākumam kalpoja par Radzivilu dzimtas rezidenci. 1587. gadā, aizsprostojot Aglonas un Apaščas upes, tika izveidota vecākā mākslīgā ūdenskrātuve Lietuvā — Širvēnu ezers. 1589. gadā Biržiem tika piešķirtas Magdeburgas tiesības, kas vēlāk tika vairākkārt paplašinātas. 17 gadsimta sākumā šeit no Traķiem pārcēlās daļa karaīmu. 1625. gadā Poļu-zviedru kara laikā zviedri pilnīgi nopostīja Radzivilu pili, kas pēc tam tika atjaunota renesanses stilā. Pili aptvēra smilšu bastioni un ar ūdeni pildīti aizsarggrāvji. 1657. gadā Otrā Ziemeļu kara laikā Zviedrijas karaspēks pilsētu atkal nopostīja. 1701. gadā Biržu pilī tika parakstīts Biržu līgums starp Poliju-Lietuvu un Krieviju, kura viens no iniciatoriem bija Johans Reinholds fon Patkuls. 1704. gada augustā — septembrī pili atkal sagrāva Lielā Ziemeļu kara laikā, kad to gandrīz mēnesi aplenca un bombardēja Zviedrijas armija Ādama Ludviga Lēvenhaupta vadībā.[1] 1731. gadā pilsēta pārgāja Nesvižas Radzivilu zara īpašumā, 1794. gadā tika ieķīlāta Tiškevičiem, no 1844. gada — Tiškeviču īpašumā. 1863. gada Janvāra sacelšanās laikā pie Biržiem notika Biržu kauja. No 19. gadsimta otrās puses pilsēta attīstījās un kļuva par nozīmīgu ziemeļu Lietuvas pilsētu ar daudznacionālu iedzīvotāju sastāvu. Nacistu okupācijas laikā šeit tika nošauti aptuveni 3000 ebreju. No 1950. gada - Biržu rajona centrs. No 1978. līdz 1985. gadam plašu rekonstrukcijas darbu rezultātā tika restaurēta Biržu pils, šeit tika iekārtots muzejs "Sēla" un bibliotēka. 1997. gada 6 novembrī tika apstiprināts pilsētas ģerbonis.

IedzīvotājiLabot

Iedzīvotāju skaita izmaiņasLabot

Gads Iedz.  
1823 2 000
1858 2 682
1891 3 000
1897 4 413
1923 5 315
1931 5 705
1939 8 281
1959 8 624
1964 9 400
1970 11 160
1975 13 400
1976 13 700
1979 14 401
1989 15 907
2001 15 262
2011 13 780

CilvēkiLabot

Biržos dzimuši:

Biržu pievārtē, Semenišķu ciemā dzimis amerikāņu kinorežisors Jons Meks (Jonas Mekas, 1922).

SportsLabot

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot