Dzelzceļa līnija Eglaine—Daugavpils

Eglaine—Daugavpils ir 36 kilometrus gara dzelzceļa līnija Augšdaugavas novadā. Tā iet no Daugavpils līdz valsts robežai. Latvijas robežstacija līnijā ir Eglaine, no tās līdz robežai ir 5 km.[1] Līnija tālāk turpinās Lietuvā un caur Panevēžu ved līdz Radvilišķiem, kur savienojas ar Šauļu—Viļņas līniju. Līnijā ir viens sliežu ceļš, tajā pastāv tikai kravas satiksme.

Eglaines stacija

VēstureLabot

 
Ilūkstes stacija
 
Grīvas stacija

Dzelzceļa līniju, kas sasaistīja Radvilišķu staciju ar Sanktpēterburgas—Varšavas dzelzceļa līnijas Grīvas (tolaik Kalkūnu) staciju, uzbūvēja Liepājas—Romnu dzelzceļa sabiedrība. Līniju atklāja 1873. gada 1. novembrī.[2]

Pirmā pasaules kara laikā dzelzceļa līniju 1435 mm platumā (normālplatumā) izmantoja Vācijas impērijas karaspēks savas Austrumu frontes apgādei. Pēc kara beigām un Latvijas—Lietuvas robežas izveides pēc arhitekta Aleksandra Birzenieka projekta 1927. gadā pabeidza Eglaines robežstacijas būvi. Līdz Baltijas valstu okupācijai 1940. gadā pa šo dzelzceļu kursēja gan preču-pasažieru vilcieni ar lietuviešu pārpildītiem vagoniem, kas caur Latviju devās ciemos pie Viļņas apgabala radiem (jo savādāk jau nevarēja Lietuvas un Polijas diplomātisko attiecību pārrāvuma dēļ), kā arī piekabinātie Ziemeļu ekspreša vagoni no Berlīnes uz Maskavu.[3]

Otrā pasaules kara laikā līnijā īslaicīgi tika ierīkoti papildu izmaiņas punkti Sventenvalde un Selone.[4] Padomju laikā līniju pārbūvēja 1525 mm platumā, tajā kursēja pasažieru vilciens Daugavpils—Šauļi, kā arī tālsatiksmes vilciens Maskava—Kaļiņingrada.[5] Vilciens no Daugavpils uz Šauļiem kursēja līdz 1998. gadam[6], bet mūsdienās pasažieru satiksme līnijā pastāv tikai Lietuvas teritorijā, kur no Rokišķiem uz Šauļiem kursē vietējie pasažieru vilcieni.[7]

Vēsturiski vilcienu sarakstiLabot

Stacijas un pieturas punktiLabot

  • Daugavpils Pasažieru parks. Tagadējā oficiālā līnijas galastacija.
  • 3. kilometrs (izmaiņas punkts). Ierīkots Otrā pasaules kara gados kā "Tilta postenis" vai "Daugavtilts". Pieder arī līnijai Daugavpils—Kurcums.
  • Grīva. Sākumā saukta par Kalkūnu staciju un bija vēsturiskā līnijas galastacija. Mūsdienās līnijā neietilpst, bet stacijai ar to ir tiešs savienojums caur 5. kilometra ceļa posteni.
  • 5. kilometrs (ceļa postenis).
  • 7. kilometrs. Izmaiņas punkts ierīkots pie Lilienfeldes ciema 1951. gadā; mūsdienās šeit ir neizmantots pieturas punkts.
  • 192. kilometrs (ceļa postenis). Kopā ar 191. kilometra posteni izveidots 1966. gadā, lai pieslēgtu Daugavpils apvedceļa līniju.
  • 191. kilometrs (ceļa postenis).
  • Sventa. Pieturas punkts ierīkots 1924. gadā ar nosaukumu "Svente", pārdēvēts par Sventu 1931. gadā. Mūsdienās netiek izmantots.
  • Ilūkste. Atvērta 1921. gadā kā Bundzišķu stacija, vēlāk šeit bijis pieturas punkts "Ilukste"; no 1931. gada — Ilūkste. Padomju laikā (60. gadu beigās) stacijā izbūvēti pievedceļi uz naftas bāzi.
  • Eglaine. Sākumā šeit bijusi Jelovkas stacija. Tagadējā stacijas ēka uzbūvēta 1927. gadā.

AtsaucesLabot

  1. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārskats 2016/2017; VAS Latvijas dzelzceļš
  2. T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 62. lpp. ISBN 978-9984-38-698-0
  3. Vai zini, kāpēc un kad celtas lepnās Zemgales un Eglaines dzelzceļa staciju ēkas? Inta Pīrāga 2021. gada 28. septembrī
  4. T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 63. lpp. ISBN 978-9984-38-698-0
  5. Атлас железных дорог СССР. Москва: Главное управление геодезии и картографии, 1984, 139. lpp. (krieviski)
  6. Jauns vilcienu saraksts
  7. Šiauliai - Rokiškis Archived 2012. gada 26. oktobrī, Wayback Machine vietnē. (lietuviski)
  8. 1940. gada vasaras vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940. g. 19. maija. Rīga: LETA.
  9. Pasažieru vilcienu kustības saraksts (saīsināts) 1979. g., Rīga:, Transports, 1979.