Ilūkste (upe)

Šis raksts ir par upi Augšzemē. Par citām jēdziena Ilūkste nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Ilūkste, vidustecē Šēderes upe, Lietuvā Lukšta, ir Daugavas kreisā krasta pietekas Berezaukas labā satekupe (ar Dvieti) Augšdaugavas novadā un Lietuvā.

Ilūkste
Nosaukums citas valsts teritorijā:
Lukšta	lietuviešu: Lukšta
Šēderes HES
izteka ieteka
Izteka	Lukšts 55°50′59″N 26°11′41″E
Ieteka	Berezauka 56°02′50″N 26°19′21″E
Caurteces valstis	Lietuva Latvija
Garums	53 km (Latvijā 37 km)
Iztekas augstums	139,9 m
Ietekas augstums	86,1 m
Kritums	54 m
Gada notece	0,095 km³
Baseina platība	414 km² (Latvijā 382 km²)
Galvenās pietekas	Rauda

Baseina reljefu veido Augšzemes augstiene, ko pārdala Ilūkstes senleja, kas upes lejtecē savienojas ar Daugavas senleju. Ilūkste iztek no Lukšta ezera Lietuvā. Baseinā apmēram 40 ezeru (kopplatība 15 km²). Latvijas pierobežā neliela pieteka no labā krasta ievada Ilūkstē Marijas un Šarlotes ezeru ūdeņus, bet kreisā pieteka Rauda — Čičira, Suviena, Sodžu ezeru ūdeņus no Lietuvas. Ilūkstes apkārtne no Latvijas robežas līdz Ilūkstei ir pauguraina, krastos tīrumi mijas ar mežu puduriem. Lejpus Ilūkstes pilsētas Ilūkste plūst pa plašajām Daugavas palienēm. Palu laikā, kad Daugavā pie Glaudānu salas veidojas ledus sastrēgumi, ūdeņi appludina Ilūkstes lejteci līdz pat Ilūkstei.

Pašā augštecē Ilūkstes reljefa kritums ir apmēram 1 m/km, vidustecē Ilūkstes paugurainē — pakāpienveidīgs, vietām līdz 10—15 m/km; lejtecē Aknīstes nolaidenumā tas ir neliels — 0,3—1 m/km. Upē ir Ilūkstes un Šēderes dzirnavezers, pie pēdējā izbūvēta hidroelektrostacija. Lielākās pietekas: Rauda (24 km), Eglaine (10 km; tai tikpat gara pieteka Lašupīte), Kazupe (9 km), Šēdere (12 km), Munde. Ilūksti šķērso Daugavpils—Panevēžas dzelzceļa līnija un Daugavpils—Jēkabpils ceļš.