Vorkuta
Vorkuta (krievu: Воркута́, ņencu: Варкута — 'daudz lāču", lāču nostūris', komi: Вӧркута) ir pilsēta Krievijā, Komi republikas ziemeļos, 904 km attālumā no Siktivkaras. Vorkutā dzīvo 74 266 iedzīvotāji.
| Vorkuta | ||
|---|---|---|
 | ||
| ||
  Vorkuta | ||
| Koordinātas: 67°30′00″N 64°02′00″E / 67.50000°N 64.03333°EKoordinātas: 67°30′00″N 64°02′00″E / 67.50000°N 64.03333°E | ||
| Dibināta | 1943 | |
| Iedzīvotāji (2018)[1] | ||
| • pilsēta | 70 548 | |
| • aglomerācija | 95 854 | |
| Laika josla | UTC+3 (UTC+3) | |
| Mājaslapa | http://www.mayor.vorkuta.ru/ | |
 Vorkuta Vikikrātuvē | ||
_(1971).png)
Tā kā Vorkuta atrodas apmēram 150 km uz ziemeļiem no Ziemeļu polārā loka un 140 km uz dienvidiem no Ziemeļu ledus okeāna, tās klimats ir subarktisks. Gada vidējā temperatūra ir -6,6 °C. Jūlija temperatūra ir 11,7 °C (maksimums +33), bet janvāra -20,6 °C (minimums -52,4). Bezsala periods ilgst tikai kādas 70 diennaktis, arī vasarā mēdz būt salnas. Ziema ilgst 8 mēnešus.
VēstureLabot
1932. gadā pie Vorkutas upes nodibināja gulagu PSRS ieslodzītajiem, kurus nodarbināja akmeņogļu raktuvēs un dzelzceļa būvē. 1941. gadā pabeidza Kotlasas—Vorkutas dzelzceļa līniju. 1943. gada 26. novembrī Vorkutai piešķīra pilsētas statusu un tā bija Eiropas lielākā soda nometņu kompleksa Vorkutlaga pārvaldes centrs. No 1953. gada 19. jūlija līdz 1. augustam šeit notika ieslodzīto sacelšanās, kuras apspiešanas laikā nošāva vismaz 42 ieslodzītos, arī latviešu katoļu priesteri Jāni Mendriku (1907—1953).[2] Vorkutlags pastāvēja līdz pat Gulaga sistēmas likvidēšanai 1960. gada 25. janvārī.
AtsaucesLabot
- ↑ «26. Численность постоянного населения Российской Федерации по муниципальным образованиям на 1 января 2018 года». Q2624680. Skatīts: 23 janvāris 2019.
- ↑ «Tēvs Jānis Mendriks MIC (1907-1953)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 18. septembrī. Skatīts: 2012. gada 20. augustā.
 | Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |