Vikipēdija

Rīgas Valsts 1. ģimnāzija

vidējās izglītības iestāde Rīgā, Latvijā

Rīgas Valsts 1. ģimnāzija (saīsinājumā RV1Ģ vai RV1.ģ) ir vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāde Rīgā. Tā ir pilsētas senākā skola. Ģimnāzija specializējas matemātikas un valodu padziļinātā apgūšanā. Mācības šajā skolā notiek latviešu valodā. Kopš 1996. gada ģimnāzija piedalās Starptautiskā bakalaurāta mācību programmas realizācijas projektā.

Rīgas Valsts 1. ģimnāzija
Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas ēka Raiņa bulvārī
Atrašanās vieta
Rīgas Valsts 1. ģimnāzija (Rīga)
Rīgas Valsts 1. ģimnāzija
Rīgas Valsts 1. ģimnāzija
Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija
Koordinātas 56°57′10″N 24°6′45″E / 56.95278°N 24.11250°E / 56.95278; 24.11250Koordinātas: 56°57′10″N 24°6′45″E / 56.95278°N 24.11250°E / 56.95278; 24.11250
Informācija
Skolas tips valsts finansējums, valsts ģimnāzija
Direktors Māris Brasla
Valodas Latviešu
Mājaslapa www.r1g.edu.lv

Skolai kā pirmajai Latvijā dibināta absolventu un draugu biedrība ar mērķi finansiāli atbalstīt skolu. Skolā darbojas jauniešu koris "Kamēr...". Kopš 2009. gada Draudzīgā aicinājuma fonda skolu reitingā un kopš 2013. gada Ata Kronvalda fonda Latvijas skolu reitingā Rīgas Valsts 1. ģimnāzija ieņem pirmo vietu ģimnāziju un lielo skolu grupā.[1] Lai iegūtu vietu skolā, ir jāiztur matemātikas konkurss, kurā uz vienu vietu pretendē 8-10 skolēni. 9. klases noslēgumā skolēniem jāiztur vēl viens matemātikas konkurss, lai saglabātu vietu skolā. 2019. gadā konkursam uz 10. klasi pieteicās vairāk nekā tūkstoš Latvijas 9. klašu skolēnu.

Vēsture Labot

 
Vecā Rīgas Doma klostera skolas ēka pirms nojaukšanas 1888. gadā.

Skolas pastāvēšanai iespējams izsekot līdz pat 1211. gadam, kad bīskaps Alberts Rīgā nodibināja Svētās Marijas katedrāli un pie tās — Livonijas bīskapijas domkapitula klosteri.[2] Kādā 1239. gada 19. aprīļa dokumentā minēts, ka domkapitula sholastiķis (mācību pārzinis) bijis kanoniķis Heinrihs,[3] kas uzskatāms par pirmo zināmo Rīgas Doma klostera skolas vadītāju. Skola atradās Doma baznīcas krustejā un bija paredzēta katoļu garīdznieku sagatavošanai. Tās mācību programma atbilstoši viduslaiku latīņu skolu tradīcijai bija sadalīta triviuma ciklā — gramatika, retorika un dialektika.

1524. gadā luterāņu sarīkotajos baznīcu grautiņos katoļu Doma klostera skolu slēdza. 1528. gadā Rīgas rāte skolu no jauna atvēra kā laicīgu pilsētas otrās pakāpes skolu un par Domskolas pirmo rektoru iecēla Nīderlandes kalvinistu sludinātāju Jākobu Batusu (Jacobus Battus, miris 1546. gadā). Pēc viņa Domskolas rektori bija Retgers Pistorijs (no 1538) un Hermanis Vilkens (1554—1561), vēlākais Heidelbergas Universitātes rektors, kas savās publikācijās par burvestībām pieminējis Rīgas apkārtnes vilkačus.[4] Skolā bija trīs klases, kurās mācīja klasiskās valodas, gatavojot tālākām studijām universitātēs.

 
Domskolas skolotāja Johana Gotfrīda Herdera piemineklis pie vecās skolas (Palasta un Mazās skolas ielas stūrī).

Zviedru Vidzemes laikā ar Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa lēmumu 1631. gadā uz Doma skolas bāzes izveidoja Rīgas Akadēmisko ģimnāziju. Tajā bija trīs augstākās klases, kurās uzņēma pēc piecu klašu Domskolas beigšanas. Pirmie ģimnāzijas profesori bija Hermanis Samsons (ģimnāzijas inspektors), Johans Struborgs un Johans Hēfelns, vēlākie profesori bija Johans Brēvers (filozofija, vēsture, teoloģija), Johans Rihmanis (filozofija), Henings Vite (retorika un vēsture), Johans Pauls Mellers (jurisprudence un matemātika), kas ģimnāzijā izveidoja observatoriju ar diviem teleskopiem. Ģimnāzijā tika rīkoti publiski disputi un priekšlasījumi, kas saglabājušies līdz mūsu dienām.[4] 1656. gadā ģimnāzijas ēka Otrā Ziemeļu kara laikā krievu bombardēšanas dēļ tika nopostīta, un 1675. gadā Zviedrijas karalis Kārlis XI nodibināja otru pilsētas ģimnāziju — Kārļa liceju (latīniski: Schola Carolina), kas atradās pie Sv. Jēkaba baznīcas. Rīgas Akadēmiskā ģimnāzija pie Rīgas Doma darbu atsāka 1678. gadā.

Pēc Rīgas ieņemšanas Lielā Ziemeļu kara laikā 1711. gadā ģimnāzijas klases tika slēgtas, tomēr turpināja darboties Rīgas Domskola, kurā pakāpeniski atjaunojās klasiskās ģimnāzijas tradīcijas. Šajā periodā skolā strādāja vēlākais filozofs Johans Gotfrīds Herders (1764—1769) un rektora amatā bija ievērojamie apgaismības laikmeta darbinieki Karls Filips Mihaels Snells (1780—1787) un Kārlis Gotlobs Zontāgs (no 1788). 1787. gada 12. jūlijā pēc Krievijas ķeizarienes Katrīnas II rīkojuma tika svinīgi atklāta jaunā ģimnāzijas — Rīgas liceja — ēka Pils laukumā 2 (ēka celta 1785.—1787. gadā, arhitekts Matiass Šonss).

1804. gadā Vidzemes guberņas izglītības reformu laikā Domskolu pārveidoja par Rīgas apriņķa galveno mācību iestādi — Rīgas 1. apriņķa skolu, 1861. gadā — par Rīgas reālģimnāziju, kurā mācījās arī Vilhelms Ostvalds (1864—1871), bet 1873. gadā — par Rīgas Pilsētas ģimnāziju. Publiskai apskatei Rīgas pilsētas reālģimnāzijā 1869. gadā atklāja Rīgas pilsētas gleznu galeriju.

 
Felsko 1874. gadā projektētā Rīgas Pilsētas ģimnāzijas ēka Raiņa bulvārī 8 (19.gs. beigu pastkarte).

1874. gadā pēc Rīgas galvenā arhitekta Johana Daniela Felsko projekta tika uzcelta tagadējā skolas ēka Raiņa bulvārī 8. Rīgas pilsētas gleznu galerija 1879. gadā tika pārcelta uz netālo Kerkoviusa namu (tagad Kalpaka bulvārī 4). Vecā skolas ēka pie Doma baznīcas tika nojaukta 1888. gadā, būvējot pilsētas muzeju. Šajā laikā skolā mācījušies Jānis Pliekšāns, Pēteris Stučka un citi vēlākie latviešu sabiedriskie darbinieki.

Rusifikācijas periodā 1894. gadā skolu pārveidoja par klasisko ģimnāziju, vēlāk — par valsts ģimnāziju (Государственная гимназия) ar krievu mācību valodu. 1919. gadā Stučkas valdība pārdēvēja to par Rīgas 1. vidusskolu ar latviešu mācību valodu, Latvijas Republikas laikā tika atjaunota Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija, kuras direktors ilgu laiku bija Jānis Stiprais (1922–1935), tad Jānis Lapiņš (1935—1939). Pēc Latvijas okupācijas skolu atkal pārdēvēja par Rīgas 1. vidusskolu un 1944. gadā nosauca tās pirmā direktora Leona Paegles vārdā.

Pēc Latvijas Republikas atjaunošanas skola atguva Rīgas 1. ģimnāzijas vārdu, bet kopš 1996. gada tiek dēvēta par Rīgas Valsts 1. ģimnāziju.

Meklējot datus par skolas vēsturi, jāņem vērā, ka laika posmā, kad skolu sauca par Rīgas pilsētas 1. ģimnāziju, pastāvēja arī Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, kas nav saistīta ar šajā rakstā minēto skolu.[nepieciešama atsauce]

Skolas nosaukumu maiņas Labot

Pēc Latvijas Valsts arhīva datiem,[5] Rīgas Valsts 1. ģimnāzija piedzīvojusi vismaz 15 dažādus nosaukumus:

  • 1211.—1528. — Domkapitula klostera skola
  • 1528.—1631. — Rīgas pilsētas Domskola
  • 1631.—1710. — Rīgas Akadēmiskā ģimnāzija
  • 1711.—1804. — Rīgas Domskola (klasiskā ģimnāzija)
  • 1804.—1860. — Rīgas 1. apriņķa skola
  • 1861.—1873. — Rīgas Reālģimnāzija
  • 1873.—1894. — Rīgas Pilsētas ģimnāzija ar reālskolas un ģimnāzijas klasēm (1874. gadā pārcēlās uz tagadējo skolas ēku Troņmantnieka (Raiņa) bulvārī 8)
  • 1894.—1895. — 8 klašu klasiskā ģimnāzija
  • 1896.—1919. — Valsts ģimnāzija
  • 1919.—1920. — 1. vidusskola
  • 1920.—1940. — Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija
  • 1940.—1944. — Rīgas 1. vidusskola
  • 1944.—1990. — Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotā Rīgas L. Paegles 1. vidusskola
  • 1990.—1996. — Rīgas 1. ģimnāzija
  • 1996.—pašlaik — Rīgas Valsts 1. ģimnāzija

Zināmie skolas vadītāji (1229—1804) Labot

Skolas absolventi Labot

Literatūra Labot

  • Rīgas valsts ģimnāzija: atmiņu krājums, 1920.—1944. (red. Leo Beinerts u.c.). Melburna: Pirmās Rīgas valsts ģimnāzijas absolventu biedrības redakcijas kolēģijas izd., 1982. — 207 lpp.

Atsauces Labot

  1. ↑ Kur mācās Latvijas gudrākie bērni? Latvijas skolu reitings jauns.lv 2013. gada 9. jūlijā
  2. ↑ Schweder A. Die alte Domschule und das heraus vorgegangene Stadt-Gymnasium zu Riga. Riga; Moskau, 1910
  3. ↑ Indriķis Šterns. Latvijas vēsture 1180-1290. Rīga, 2002., 403. lpp.
  4. ↑ 4,0 4,1 Jānis Stradiņš. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga, 2009., 108. lpp.
  5. ↑ Rīgas pilsētas Skolu valdes Centra rajona nodaļas Rīgas Valsts 1.ģimnāzija

Ārējās saites Labot

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Rīgas_Valsts_1._ģimnāzija&oldid=3912956"