Motocikls (no franču: motocycle — no latīņu: mōtor — 'kustību radošais', un grieķu: κύκλος (kúklos) — 'aplis, ritenis') ir divriteņu (reizēm arī trīsriteņu) mehāniskais transportlīdzeklis ar blakusvāģi vai bez tā, kam maksimālais svars nepārsniedz 400 kg un iekšdedzes motors ir vismaz 50 cm³ liels vai vismaz 4 kW jaudīgs elektrodzinējs. Dažādās valstīs šīs normas var atšķirties. Pie motocikliem arī pieskaita motorollerus, motoratus, trīsriteņu un citus mehāniskos transportlīdzekļus, kuru maksimālais svars nepārsniedz 400 kg.

Viens no pirmajiem motocikliem vesturē

Latvijā motocikli tiek klasificēti kā A vai A1 (bez blakusvāģa, motora darba tilpums zem 125 cm³, jauda nepārsniedz 11 kW) kategorijas transportlīdzekļi (mopēdi — M kategorijas transportlīdzekļi). Tiesības vadīt B, C1, D1, C vai D kategorijas transportlīdzekļus ietver arī tiesības vadīt A1 kategorijas transportlīdzekļus.[1]

Pirmo motociklu, 1885. gadā, patentēja Gotlībs Daimlers.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Vadītāja apliecības saņemšana Arhivēts 2012. gada 27. novembrī, Wayback Machine vietnē. csdd.lv

Ārējās saites labot šo sadaļu