Dziesma

neliela apjoma vokāls skaņdarbs
Šis raksts ir par muzikālas kompozīcijas veidu. Par citām jēdziena dziesma nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Dziesma ir neliela apjoma vokāls skaņdarbs, kas tiek izpildīts ar balsi, dziedot. Dziesmā muzikālais tēls apvienots ar dzejisko. Parasti dziesma sastāv no pantiem un piedziedājumiem. Nereti lirika (dziesmas vārdi) ir ar atskaņām kā dzeja. Dziesmas var saturēt arī reliģiskus tekstus.

Dziesmas melodiju pieraksta nošu rakstā

Bieži dziesmas izpilda dažādu mūzikas instrumentu pavadījumā, bet var dziedāt arī bez muzikālā pavadījuma, tas ir, a cappella mūzikas formā. Dziesmas var dziedāt viens dziedātājs, kā arī vairāki, piemēram, duets, trio, kvartets vai pat koris. Dziesmas, kuras ir ieguvušas lielu popularitāti, sauc par hitiem. Tradicionālajā tautas mūzikā ir tautas dziesmas, kas ne vienmēr tiek gluži izdziedātas, bet gan skaisti noskaitītas.

Dziesmu vārdi

labot šo sadaļu

Dziesmu vārdus (liriku) parasti dziesmu sacerētāji saraksta vārsmās un pantos. Dziesmas ir ar skaidru strofiku. Bez tam nereti dziesmām ir piedziedājumi, kas dziesmas izpildīšanas laikā tiek izdziedāti vairākas reizes. Dziesmu autori dziesmas vārdus parasti raksta kopā ar iecerēto melodiju, lai gan atsevišķos gadījumos vārdu autors un mūzikas autors vienai dziesmai var būt divi dažādi cilvēki. Dziesmu autoru mēdz dēvēt par komponistu, lai gan šo terminu vairāk attiecina uz klasiskās mūzikas radīšanu.

Dziesmu veidi

labot šo sadaļu

Latviešu dziesmas

labot šo sadaļu
Pamatraksts: Mūzika Latvijā

Tautasdziesmas

labot šo sadaļu
Pamatraksts: Dainas

Tautasdziesmas ir viena no galvenajām latviešu folkloras mutvārdu tradīcijām četru rindu vai, retāk, sešu rindu dzejā. Dažādi to varianti izplatīti visos Latvijas kultūrvēsturiskajos novados un tas veido daļu no latviskās identitātes.[1] Latviešu tautasdziesmu vākšanu sāka vācbaltiešu literāti 18. gadsimta vidū, to sacenšoties turpināja Latviešu draugu biedrība un jaunlatvieši 19. gadsimtā. Ievērojamākais tautasdziesmu apkopotājs bija Krišjānis Barons, kas izdeva akadēmisku latviešu tautasdziesmu sakopojumu „Latvju dainas” sešos sējumos Jelgavā un Pēterburgā (1894—1915).

Citas dziesmas

labot šo sadaļu

2018. gadā Latvijas simtgades svinību laikā Radio SWH organizēja aptauju par “Latvijas simtgades dziesmu”. Par labākajām latviešu dziesmām tika atzītas Mārtiņa BraunaSaule, Pērkons, Daugava”, Ainara VirgasDzimtā valoda”, Renāra KauperaMana dziesma”, latviešu tautasdziesma “Pie Dieviņa gari galdi” un Imanta KalniņaViņi dejoja vienu vasaru”.[2]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīcas III. sējuma 4411—4416 slejas. Rīga: 1928.—1929.
  2. «Visu laiku labākās simtgades dziesmas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 31. decembrī. Skatīts: 2018. gada 19. novembrī.

Ārējās saites

labot šo sadaļu