Viesītes vēsture aptver laika periodu no aizvēstures līdz mūsdienām.

Vēstures kopsavilkums

labot šo sadaļu

Eķengrāves muiža vēstures avotos minēta no 16. gadsimta, kad uz tās zemes Jaunjelgavas, Jēkabpils, Aknīstes un Neretas ceļa krustojumā atradās Āžu krogs. Ap 1890. gadu pie kroga izveidojās lielāka apdzīvota vieta, kuru dēvēja par Eķengrāves Āžu miestu. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā Eķengrāvi ieņēma Vācijas karaspēks, kas 1916. gadā frontes apgādei uzbūvēja šaursliežu dzelzceļu, pa kuru pārvadāja kara materiālus.

Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada 14. oktobrī pie Valeskalniņa notika 3. Jelgavas pulka bataljona (bijušā Augškurzemes partizānu pulka) karavīru vienības kauja ar Bermonta armijas izlūku vienību.[1]

1926. gadā Āžu miestu pārdēvēja par Viesīti un pēc diviem gadiem tam piešķīra pilsētas tiesības. 20.—30. gados Viesīte kļuva par nozīmīgu dzelzceļa mezglu. No šejienes ar bānīti varēja nokļūt Daudzevā, Jēkabpilī, Aknīstē un Neretā. Ir saglabājušās dažas no stacijas ēkam, dzelzceļa uzbēruma posmi, bet Viesītē saglabāts un atjaunots arī mazbānīša sastāvs. 1935. gada 11. augustā Valeskalniņā atklāja pēc Vilhelma Treija meta izkalto Viesītes Brīvības pieminekli ar uzrakstu „Brīvība, tautas dzīvība”. 1937.— 1939. gadā netālu tika uzbūvēta Viesītes luterāņu baznīca. Pēc Otrā pasaules kara Viesītes Brīvības piemineklim priekšā uzcēla Sarkanās armijas Brāļu kapu pieminekli.[2]


Livonijas periods

labot šo sadaļu

Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā

labot šo sadaļu

Krievijas impērijas sastāvā

labot šo sadaļu

Latvijas Republikas sastāvā

labot šo sadaļu

Latvijas PSR sastāvā

labot šo sadaļu

Neatkarības atjaunošanas periods

labot šo sadaļu

Mūsdienu Viesīte

labot šo sadaļu
Pamatraksts: Viesīte