Jaunjelgavas vēsture

Jaunjelgavas vēsture aptver laika periodu kopš Jaunjelgavas dibināšanas Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā līdz mūsdienām.

Jaunjelgavas luterāņu baznīca (pa kreisi) un Katoļu baznīca (pirms 1940).

Livonijas konfederācijas laiks

Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka līdz Livonijas krusta kariem apmēram 5 km no mūsdienu Jaunjelgavas Sērenes pilskalnā atradās sena sēļu pils. Ap 1450. gadu izveidojās Vecsērenes muiža (apmēram 3 km no Jaunjelgavas). Rīgas tirdzniecībā pa Daugavas ūdensceļu šeit veidojās viena no preču pārkraušanas vietām, jo tālāk uz augšu sākās krāces un liela daļa no precēm tika pārvadāta pa zemesceļu līdz ordeņa pilij Sēlpilī.

Kurzemes un Zemgales hercogistes laiks

Jaunjelgavas plāns 1644. gadā. Redzams pilsētas aizsarggrāvis (Der Graben) un baznīcas ēka ar krustu pie tā, ziemeļi (Norden) ir uz leju.

Jaunjelgavas plāns 1646. gadā.

1652. gadā būvētā Jaunjelgavas luterāņu Baltā baznīca.

1567. gadā Kurzemes un Zemgales hercogs Gothards Ketlers ostu pie Daugavas nosauca par Neištati (vācu: Neustadt, Jauno pilsētu), kurai 1590. gadā Kurzemes hercogs Frīdrihs Ketlers piešķīra miesta tiesības. 1596. gadā miestā dzīvoja apmēram 60 ģimenes. 1621. gadā Polijas-Zviedrijas kara laikā pilsētiņu nopostīja. 1646. gadā atjaunoto miestu hercoga Frīdriha atraitne Elizabete Magdalēna nosauca par Frīdrihštati, dāvināja tam 2830 desetīnas zemes (ap 40 km²) un 1647. gada 14. jūlijā Polijas-Lietuvas valdnieks Vladislavs IV apstiprināja pilsētas privilēģijas un ģerboni. Savukārt par hercoga Jēkaba līdzekļiem apmēram 1652. gadā uzcēla Mārtiņa (Balto) luterāņu baznīcu, kas nodega 1947. gadā. Jaunās pilsētas uzplaukumu pēc 1656. gada veicināja Otrā Ziemeļu kara laikā notikušā Rīgas karagājiena apgāde pa Daugavu ar strūgām, laivām un plostiem. Zviedru Vidzemes aizstāvji pie Krustpils, Sēlpils un Kokneses nogremdēja ar akmeņiem pildītas liellaivas, tādēļ no Jēkabpils līdz Jaunjelgavai kara materiālus un pārtiku nācās vest ar pajūgiem. Tāpat pilsētas turību vairoja pēc kara izpostītās Vidzemes apgāde ar pārtiku.

1710. gadā pilsētā plosījās Lielais mēris. Pilsēta bija apbūvēta ar koka mājām, kas atradās ļoti tuvu viena otrai. Jumti bija no salmiem vai koka lubām, tāpēc, kad pilsētā izcēlās ugunsgrēki, uguns ātri pārņēma lielu tās daļu. Bieži notika arī plūdi, īpaši spēcīgi plūdi bija 1740., 1743., 1771. un 1778. gadā, kad gāja bojā vairāk kā 100 māju. Polijas dalīšanas laikā 1795. gadā Kurzemes un Zemgales hercogistei piederošo Jaunjelgavu inkorporēja Krievijas impērijā.

19. gadsimtā

1812. gada kara laikā pilsētas apkārtnē notika sadursmes ar Napoleona armiju. 1816. gadā tā kļuva par Jaunjelgavas pilskunga tiesas (Hauptmannschaft Friedrichstadt) centru, ko 1819. gadā pārdēvēja par Jaunjelgavas apriņķi. 19. gadsimta pirmajā pusē no Jēkabpils uz Jaunjelgavu gada laikā pārveda aptuveni 8000 pajūgu ar precēm, pilsētnieki piedalījās preču pārvadāšanā ar saviem pajūgiem un viņiem piederēja noliktavas un krogi plostniekiem, 1820. gadā pilsētā bija 24 traktieri. 1831. un 1848. gados Jaunjelgavā bija holēras epidēmija.

1861. gadā pēc Rīgas—Daugavpils dzelzceļa līnijas atklāšanas Daugavas ūdensceļa piestātne zaudēja savu nozīmi, tomēr vēl 1891. gadā pilsētā bija apmēram 10 dažādu banku un apdrošināšanas kompāniju, 23 rūpnieciski un amatnieciski uzņēmumi, 60 tirdzniecības uzņēmumi, slimnīca ar trīs ārstiem. Darbojās 12 ceptuves un konditorejas, seši gaļas veikali, tipogrāfija, divas juvelieru, četras pulksteņu darbnīcas, fotogrāfa ateljē un mūzikas instrumentu remontdarbnīca.

20. gadsimtā

Jaunjelgavas pilsētas valde un sabiedriskās ēkas (1939). Augšējā rindā vidū pilsētas galva Jānis Plostiņš.

1909. gadā nodibināja telefona sakarus ar Rīgu, Jelgavu un Bausku, 1911. gadā ieviesa elektrisko apgaismojumu.

No 1919. gada 17. oktobra līdz 15. novembrim pie Jaunjelgavas notika 4. Valmieras kājnieku pulka kaujas ar Bermonta karaspēku, kuru laikā sagrāva lielu daļu no pilsētas ēkām. 1924. gadā Jaunjelgavas apriņķi pārdēvēja par Jēkabpils apriņķi. 1930. gadu beigās uzcēla 3,5 kilometrus garu un 3 metrus augstu dambi, kas pilsētu sargāja no plūdiem līdz Pļaviņu HES uzcelšanai.

1949. gadā tā kļuva par Jaunjelgavas rajona (1949—1956) centru, 1967. gadā Jaunjelgavu iekļāva Stučkas rajona sastāvā. No 2009. līdz 2021. gadam tā bija Jaunjelgavas novada centrs.

• 
  V. A. Ozoliņa Tirdzniecības skola Jaunjelgavā (1914)
• 
  Jaunjelgavas koloniālpreču veikals (pirms 1918)
• 
  Trīs konfesiju Jaunjelgavas baznīcas: priekšplānā katoļu baznīca (1902), aiz tās luterāņu Baltās baznīcas tornis (1652), pa labi krievu pareizticīgo baznīcas (1896-1897) tornis
• 
  Skats uz Jaunjelgavu pāri Daugavai (pirms 1940)