Atvērt galveno izvēlni

Redīsi

krustziežu dzimtas augs, tīruma pērkones pasuga

Dārza redīsi (Raphanus raphanistrum subsp. sativus) ir tīruma pērkones pasuga,[1] citos avotos kā atsevišķa krustziežu dzimtas suga (Raphanus sativus),[2] kas tiek audzēta kā kultūraugs. Redīsu vasa aug no 20 līdz 80 cm augstumā. Sakne ir mietsakne, kas bieži ir sarkanā krāsā, bet var būt arī melnā (rutkiem) un pat zilā krāsā. Šīs saknes, kas arī tiek saukta par redīsiem, tiek lietotas uzturā. Uzturā var lietot arī redīsu lapas. Apakšējā daļā ir dobs stublājs.

Dārza redīsi
Raphanus raphanistrum subsp. sativus ((L.) Domin)
Dārza redīsi
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaKrustziežu rinda (Brassicales)
DzimtaKrustziežu dzimta (Brassicaceae)
ĢintsPērkones (Raphanus)
SugaTīruma pērkone (R. raphanistrum)
PasugaDārza redīsi (R. r. sativus)
Sinonīmi
Raphanus sativus (L., 1753)
Dārza redīsi Vikikrātuvē

ŠķirnesLabot

Vispārīgi redīsu šķirnes tiek grupētas četrās grupās pēc to nogatavošanās laika posma. Visplašākā grupa ir pavasara redīsi, pie kuras pieder tādas šķirnes kā Champion, Cherry Beauty, Cherry Belle, Comet, Early Scarlet, Globe, Red Boy un Sparkler White Tip.[3] Citas lēni augošās ir vasaras, rudens un ziemas šķirnes. Šajās šķirnēs ietilpst arī rutki. Redīsu šķirnes grupē arī pēc krāsām, izmēriem, saknes garuma, garšas un citām pazīmēm.

IzmantošanaLabot

Redīsu saknes plaši izmanto kulinārijā, lai gan uzturā var izmantot arī tā lapas. Redīsu saknes bieži ēd svaigā veidā, pievienojot tos salātiem. Redīsu lapas dažreiz pievieno zupām.

No redīsu sēklām iegūst redīsu sēklu eļļu. Tās potenciālais izmantošanas veids varētu būt kā biodegviela.

Austrumu zemēs, piemēram, Japānā un Korejā, no redīsu saknes veido cilvēku figūriņas. Mūsdienās tas vairs nav tik aktuāli, bet savulaik ar šīm figūriņām spēlējās bērni. Savukārt Oahakas štata pilsētās (Meksikā) 23. decembrī, pirms Ziemassvētkiem, ir tā sauktā Redīsu nakts (spāņu: Noche de los rábanos), kurā cilvēki sacenšas, kurš ir izaudzējis vislielākos redīsus.

AtsaucesLabot

  1. «Raphanus raphanistrum subsp. sativus (L.) Domin» (angļu). The Plant List. Skatīts: 2019. gada 18. jūlijā.
  2. «Raphanus sativus» (angļu). BrassiBase. Skatīts: 2019. gada 18. jūlijā.
  3. Michael T. Murray, Joseph Pizzorno. The Encyclopedia of Healing Foods. Simon and Schuster, 2010. 227. lpp. ISBN 9781439103449.

Ārējās saitesLabot