Dārza salāti

viengadīgi kurvjziežu dzimtas lapu dārzeņi

Dārza salāti (Lactuca sativa) ir viengadīgs kurvjziežu dzimtas lapu dārzenis. Kā kultūraugs tas tiek kultivēts visā pasaulē, bet savvaļā aug Rietumeiropā, Dienvideiropā, Ziemeļāfrikā, Kaukāzā un Centrālāzijā. Cilvēki uzturā lieto tā lapas — tās ēd gan svaigas, gan apstrādātās, gan sagatavotus salātos. Lapas ir dzeltenīgi zaļas, bet atsevišķām salātu šķirnēm krāsa var būt sarkana, violeta un citi toņi. No viena hektāra liela lauka vidēji var ievākt no 300 līdz 500 centneriem salātu. Dārza salātu sastāvā ir salīdzinoši daudz C un B vitamīnu, kā arī karotīna.

Dārza salāti
Lactuca sativa
Lactuca sativa var. longifolia
Lactuca sativa var. longifolia
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaAsteru rinda (Asterales)
DzimtaKurvjziežu dzimta (Asteraceae)
ĢintsSalāti (Lactuca)
SugaDārza salāti (L. sativa)
Dārza salāti Vikikrātuvē

AudzēšanaLabot

Salāti ir izturīgs augs, un tos parasti audzē sezonāli, lai gan tiem ir nepieciešama samērā zema temperatūra, lai nesāktu agri ziedēt. Salāti ir vieni no pirmajiem kultūraugiem, kurus sēj pavasarī. Atkarībā no šķirnes, salātus sēj, kad gaisa temperatūra ir no 5 °C līdz 25 °C. Ik pēc 10—14 dienām var atkārtoti sēt salātus, nodrošinot ražas nepārtrauktību. Siltajos vasaras mēnešos tos nesēj, savukārt uz vasaras beigām atkal var sēt, iegūstot ražu nu jau vēsajās, salātiem piemērotajās rudens dienās.

Salātus pavasaros un rudeņos sēj vietās, kur tie var saņemt Saules gaismu, savukārt vasaras mēnešos salātus labāk sēt daļējā noēnojumā, kas nodrošinātu pret pārlieku un salātiem nevajadzīgu karstumu.

ŠķirnesLabot

Viena no iecienītākajām salātu šķirnēm ir Batāvijas salāti. Iecienīti ir arī kraukšķīgie jeb ledus (ice berg) galviņsalāti. Vēl lielā cieņā ir romiešu salāti, frillices salāti, Lollo Rosa šķirnes salāti, ozollapu salāti, mīkstie jeb sviestainie galviņsalāti un Salanova tipa salāti.[1]

RažaLabot

10 lielākās salātu audzētājvalstis 2019. gadā[2]
Valsts Novāktā raža
(tonnas)
Procenti no
pasaules ražas
  Ķīna 16 310 175 56,0%
  ASV 3 688 520 12,7%
  Indija 1 262 702 4,3%
  Spānija 1 009 810 3,5%
  Itālija 758 980 2,6%
  Japāna 582 416 2,0%
  Irāna 547 590 1,9%
  Beļģija 527 250 1,8%
  Meksika 515 647 1,8%
  Turcija 499 766 1,7%
  Pasaule 29 134 653 100%

Vislielākā salātu raža tiek iegūta Ķīnā. 2019. gadā Ķīnā tika novākti 16,3 miljoni tonnas salātu.[2] Nākamās lielākās salātu audzētājvalstis ir Amerikas Savienotās Valstis (3,89 miljoni tonnas), Indija (1,26 miljoni tonnas) un Spānija (1,01 miljons tonnas).[2]

AtsaucesLabot

  1. Ilona Klovāne. «Iecienītāko salātu TOP 8. Iesaka salātu lielražotāji no Iecavas». Latvijas Avīze, 2017. gada 11. jūlijs.
  2. 2,0 2,1 2,2 «FAOSTAT» (angļu). Skatīts: 2021. gada 11. jūnijā.

Ārējās saitesLabot