Brokoļi
Brokoļi (Brassica oleracea var. italica) ir dārza kāposta pasuga. Tie ir viengadīgi augi. Brokoļu stumbra galā veidojas blīvi kopā saauguši, mazi, zaļi pumpuri, veidojot galviņu. Plaši tiek izmantots uzturā. Satur daudz vitamīnu, īpaši C vitamīnu. Brokoļu izcelsmes vieta ir Mazāzija un Vidusjūras austrumu zemes. Vislabāk tie aug mitrā, vēsā klimatā. Galviņas novāc, kad to izmērs sasniedz 10—17 cm.
Brokoļi Brassica oleracea var. italica | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
Rinda | Krustziežu rinda (Brassicales) |
Dzimta | Krustziežu dzimta (Brassicaceae) |
Ģints | Kāposti (Brassica) |
Suga | Dārza kāposts (B. oleracea) |
Pasuga | Brokoļi (B. o. var. italica) |
Brokoļi Vikikrātuvē |
2008. gadā aptuveni puse no visas brokoļu ražas tika ievākta Ķīnā. Nākamās lielākās brokoļu audzētājvalstis ir Indija, Amerikas Savienotās Valstis, Spānija un Itālija.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Brokoļi.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |