Sparģeļi
Sparģeļi jeb ārstniecības asparāgs (Asparagus officinalis) ir daudzgadīgs asparāgu dzimtas augs, kura jauno dzimumu galotnes tiek izmantotas uzturā. Stumbra augstums sasniedz 150 cm. Tie ir kāpelētājaugi ar reducētām zvīņveida lapām. Ziedi ir nelieli, galvenokārt dzelteni. Zied jūnijā un jūlijā. Tā auglis ir sarkana oga. Sparģeļu saknes tiek izmantotas arī ārstniecībā. 18. un 19. gadsimtā sparģeļus latviešu valodā sauca par skostiņiem.[1]
| Sparģeļi Asparagus officinalis | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Asparāgu rinda (Asparagales) |
| Dzimta | Asparāgu dzimta (Asparagaceae) |
| Ģints | Asparāgi (Asparagus) |
| Suga | Sparģeļi (A. officinalis) |
| Sinonīmi | |
| |
 Sparģeļi Vikikrātuvē | |
Pārliecinoši visvairāk sparģeļu tiek izaudzēts Ķīnā. Tur tiek novākti gandrīz 90% no visas kopējās pasaules sparģeļu ražas.
AtsaucesLabot
- ↑ Baltijas Vēstnesis, 1888. gads[novecojusi saite] Raksts par skostiņu audzēšanu
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |