Pākšaugi ir tauriņziežu dzimtas augi, kuru auglis ir pāksts, kas veidojas no vienas augļlapas, tādēļ sēklas atrodas vienā telpā.[1] To sēklas un negatavas pākstis izmanto pārtikai un lopbarībai.[2] No uzturā lietojamiem pākšaugiem vērtīgākie ir zirņi, lauku pupas, pupiņas.[2] Pākšaugi satur daudz vērtīgu uzturvielu:

Dažādu pākšaugu augļi

Pākšaugu olbaltumvielās ir maz sēru saturošo aminoskābju, tādēļ pilnvērtīgam uzturam tos vajag kombinēt ar dārzeņiem un graudaugiem. Savukārt, pupās un zirņos esošais lizīns maz sastopams graudaugu olbaltumvielās.[4]

Pākšaugos esošo daudzo šķiedrvielu dēļ tie ir grūti sagremojami, un tajos esošās uzturvielas organismā tiek asimilētas tikai daļēji,[2] toties organisms labāk izmanto pākšaugu ogļhidrātus un nepiesātinātās taukskābes.[3] Vēdera uzpūšanos pēc pupu un zirņu ēšanas rada tajos esošie nesagremojamie oligosaharīdi un rezistentā ciete, kas atrodas sēklapvalkā. Rezistentā ciete ir cietes paveids ieslēgumu formā, kas netiek sašķelta, ja tās gabaliņi ir lielāki. Sagremošana atkarīga no produkta mehāniskās apstrādes.[4] Pākšaugu sagremošanu atvieglo pienskābi saturošu uzturlīdzekļu piedevas, piemēram, raudzēts piens, garšaugi, dārzeņi.[2]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Sausiņa, L. (2008). Nāc! Bioloģija vidusskolai 1.daļa: Organismu daudzveidība un evolūcija. Rīga: Zvaigzne ABC. 102.lpp ISBN 978-9984-40-685-5
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 http://www.neslimo.lv/pme/?name=paksaugi
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 http://www.diena.lv/dzivesstils/veseliba/atsakoties-no-galas-jaed-paksaugi-718988
  4. 4,0 4,1 Zariņš Z., Neimane L. Uztura mācība. Rīga : Rasa ABC, 2002. 215. lpp. ISBN 9984-653-59-5