Pākšaugi

Pākšaugi ir tauriņziežu dzimtas augi, kuru auglis ir pāksts, kas veidojas no vienas augļlapas un kur sēklas atrodas vienā telpā, un kuru sēklas izmanto pārtikai un lopbarībai. Pākšaugi pieder pie sauso daudzsēklu augļu iedalījuma. No uzturā lietojamiem pākšaugiem vērtīgākie ir zirņi, lauku pupas, pupiņas. Pākšaugi satur daudz vērtīgu uzturvielu:

• olbaltumvielas, ko veido daudzas vērtīgas aminoskābes, piemēram, sevišķi daudz ir lizīns, kam liela nozīme organisma augšanā, audu jaunveidē, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un nervu sistēmas darbībā;
• holīnu;
• minerālvielas — fosforu, kalciju, magniju, kāliju, dzelzs un B grupas vitamīnus, kam ir svarīga loma organisma fizioloģiskajās dzīvības norisēs;
• Kobaltu un varu;
• šķiedrvielas, kas veicina sulu izdalīšanos, saista un izvada no organisma lieko holesterīnu un taukus, palēnina ogļhidrātu un tauku uzsūkšanās ātrumu, kam ir liela nozīme cukura diabēta, sirds infarkta profilaksē un cīņā pret aptaukošanos;
• pektīnvielas, kam piemīt izteiktas pretiekaisuma īpašības un spēja piesaistīt kaitīgos metālus un radioaktīvo piesārņojumu, ko cilvēki parasti uzņem ar gaisu, ūdeni un produktiem. Pektīnvielas kā sūklis uzsūc sliktās vielas un kopā ar citām kaitīgām atkritumvielām izvada no organisma.

Dažādu pākšaugu augļi

Pākšaugos esošo daudzo šķiedrvielu dēļ tie ir grūti sagremojami, un tajos esošās uzturvielas organismā tiek asimilētas tikai daļēji, toties organisms labāk izmanto pākšaugu ogļhidrātus un nepiesātinātās taukskābes. Pākšaugu sagremošanu atvieglo pienskābi saturošu uzturlīdzekļu piedevas, piemēram, raudzēts piens, garšaugi, dārzeņi.