Dārzenis

lakstaugs, kura sulīgās daļas (saknes, lapas, lapu kātus, augļus) lieto uzturā
(Pāradresēts no Dārzeņi)

Dārzenis ir ēdams lakstaugs vai tā daļa, kura sulīgās daļas tiek lietotas uzturā, bet tas nav saldais auglis vai sēkla. Terminam "dārzenis" nav zinātniska paskaidrojuma; tā nozīme galvokārt ir izveidojusies kulinārijas un kultūras tradīciju ietekmē. Šī iemesla dēļ šis termins bieži vien ir patvaļīgs un subjektīvs, piemēram, daži cilvēki uzskata, ka sēnes ir dārzeņi, bet citi atkal tās iedala atsevišķā grupā.

Dažādi dārzeņi

Dārzeņus pārtikā var izmanot gan svaigā veidā, gan speciāli tos gatavojot, piemēram, izvārot vai izcepot. Lielākoties dārzeņi nav saldi, bet atsevišķos gadījumos tos var izmanot, lai pagatavotu saldo ēdienu, piemēram, mannas putru ar ķirbi.

Ķīmiskais sastāvsLabot

Svaigos dārzeņos lielāko daļu aizņem ūdens, kura tajos parasti ir vairāk par 70%. Dārzeņi vidēji ir mazāk bagāti ar ogļhidrātiem nekā augļi, taču pārējo uzturvielu vidējie daudzumi starp augļiem un dārzeņiem ir diezgan līdzīgi un nelieli. Olbaltumvielu augļos un dārzeņos parasti ir ne vairāk kā 3,5%, bet tauku ne vairāk kā 0,5%, tomēr gan augļi, gan dārzeņi ir bagāti ar dažādiem vitamīniem, minerālvielām un polifenoliem.[1]

Augļu un dārzeņu vidū ir arī izņēmumi, kuros iepriekšminēto vielu daudzumi var stipri pārsniegt noteiktās robežas vai arī būt zem tām, piemēram, rozīnēs un datelēs ir zems ūdens saturs, pākšaugi, pupas un zirņi ir bagāti ar olbaltumvielām, savukārt avokado un saldajā kukurūzā ir salīdzinoši daudz tauku.[1]

Izplatītu dārzeņu sarakstsLabot

 
Venna diagramma, kurā attēloti daži kulinārijā izmantotie dārzeņi un botānisko augļu savstarpējā saistība. Piemēram, tomāts pieder abām grupām (angļu valodā)

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 Daina Kārkliņa, Inga Ciproviča. Pārtikas produktu tehnoloģija. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2008. 47. un 67. lpp. ISBN 978-9984-45-156-5.

Ārējās saitesLabot