Itālijas iebrukums Albānijā
Itālijas iebrukums Albānijā bija fašistiskās Itālijas veikta Albānijas karalistes iekarošanas operācija no 1939. gada 7. līdz 12. aprīlim. Iebrukuma rezultātā Albānijas karalis Zogs I devās trimdā, bet Albānija kļuva par Itālijas okupētu vasaļvalsti līdz 1943. gada septembrim, kad Rietumu sabiedrotajiem kapitulējušās Itālijas vietā par okupējošo spēku kļuva nacistiskā Vācija. Pēc Vācijas sakāves varu Albānijā sagrāba komunistu partizāni, kas izveidoja Albānijas Tautas Republiku.
Itālijas iebrukums Albānijā | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Starpkaru perioda | |||||||
Itāļu spēki Albānijā. | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
Itālijas karaliste | Albānijas karaliste | ||||||
Komandieri un līderi | |||||||
Benito Musolīni Alfredo Guconi Džovanni Messe |
Zogs I Ksemals Aranitasi Abazs Kupi Mudžo Ulkinaku † | ||||||
Spēks | |||||||
22 000karavīru 400 lidmašīnas 2 karakuģi |
8000 karavīru 5 lidmašīnas 3 torpēdlaivas | ||||||
Zaudējumi | |||||||
200-700 nogalināti 97 ievainoti | 160 nogalināti un vairāki simti ievainoti |
Lai arī Albānija jau bija pilnībā atkarīga no Itālijas, 15. martā Hitlera veiktā Čehoslovākijas sagrābšana pamudināja Musolīni veikt pašam savu agresijas aktu.
1939. gada 28. martā Itālija iesniedza Albānijai ultimātu, pieprasot piešķirt itāļu armijai tiesības kontrolēt svarīgākās ostas un pilsētas, piešķirt itāļu kolonistiem Albānijas pilsoņu tiesības, kā arī muitas savienības izveidošanu. Atbilde bija jāsniedz 6. aprīlī. Lai arī Albānija 5. aprīlī bija daļēji apmierinājusi itāļu prasības, 7. aprīlī sākās Itālijas militārais iebrukums. Lai arī albāņu armija nespēja sākt un īstenot organizētu pretestību okupācijai, individuālas kareivju un policistu grupas izrādīja varonību, pretojoties okupantiem. 8. aprīlī itāļi sagrāba Tirānu un 10. aprīlī kontrolēja valsti.[1]
12. aprīlī ar itāļiem sadarboties gatavais karalistes parlaments pasludināja Zogu I par gāztu un piedāvāja Albānijas kroni Itālijas karalim. Albānijas karaliste formāli turpināja pastāvēt personālūnijā ar Itālijas kroni un ierobežotu vietējo pašpārvaldi, taču to pilnībā kontrolēja Itālijas okupācijas karaspēks. Itālijai 1943. gada 8. septembrī kapitulējot, itāļu okupāciju nomainīja nacistiskās Vācijas karaspēks.
Albānijas iekarošana deva Itālijai placdarmu, no kura 1940. gada 2. oktobrī uzbrukt Grieķijas Karalistei. Pēc nacistiskās Vācijas veiktās Dienvidslāvijas karalistes iznīcināšanas 1941. gada pavasarī Albānijas teritoriju paplašināja, pievienojot tai etnisko albāņu apdzīvotos apgabalus, galvenokārt Kosovā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «The Italian Invasion of Albania (1939)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 16. februārī. Skatīts: 2018. gada 21. jūnijā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Itālijas iebrukums Albānijā.