Aleksandrs Rībs (nīderlandiešu: Alexander Rueb; 1882. gada 27. decembris, Hāga - 1959. gada 2. februāris, Hāga) bija Nīderlandes jurists un sabiedriskais darbinieks, pirmais starptautiskās šaha federācijas (FIDE) prezidents no 1924. līdz 1949. gadam.

Aleksandrs Rībs
Alexander Rueb
Personīgā informācija
Dzimis 1882. gada 27. decembrī
Valsts karogs: Nīderlande Hāga, Nīderlande
Miris 1959. gada 2. februārī (76 gadi)
Valsts karogs: Nīderlande Hāga, Nīderlande
Pilsonība Karogs: Nīderlande Nīderlande
Nodarbošanās šahists, jurists, sabiedriskais darbinieks

Biogrāfija labot šo sadaļu

Jaunības gados piedalījies Nīderlandes šaha turnīros, taču bez redzamiem panākumiem. Lielākais panākums bija uzvara turnīra partijā par nākamo Pasaules šaha čempionu un FIDE prezidentu Maksi Eivi 1922. gadā.[1] 1924. gadā pārstāvējis Nīderlandi Olimpiskajā šaha turnīrā Parīzē, kur nospēlējis neveiksmīgi, neiekļūstot finālā (kurā uzvarēja Hermanis Matisons un kļuva par pasaules čempionu šahā amatieriem) un gandarījuma turnīrā iegūstot tikai 39. vietu 46 dalībnieku konkurencē.[2] Jau 1923. gadā ticis ievēlēts par Nīderlandes šaha federācijas priekšsēdētāju, bet 1924. gadā, nodibinoties starptautiskajai šaha federācijai - FIDE, kļuvis par tās pirmo prezidentu. Abus amatus Rībs apvienoja līdz 1928. gadam, kad atteicās no Nīderlandes šaha federācijas vadības. Rībs bija pazīstams arī kā šaha grāmatu bibliofils. Viņa savāktā bibliotēka stipri cieta 1945. gadā aviācijas uzlidojuma laikā, taču vēlāk to izdevās atjaunot. Pēc nāves Rība savāktā šaha grāmatu bibliotēka tika novēlēta Amsterdamas universitātei, kur ir nodibināts viņa vārdā nosauktais fonds. Tāpat Rībs daudz laika veltīja šaha galotņu izpētei, kā arī šaha uzdevumu un etīžu sastādīšanai. Viņa vadībā no 1949. līdz 1955. gadam iznāca piecu sējumu darbs par šaha galotnēm - «De schaakstudie». Bijis pazīstams arī kā šaha turnīru tiesnesis, un 1951. gadā Rībam FIDE piešķīra starptautiskā arbitra nosaukumu.

FIDE prezidents labot šo sadaļu

Aleksandrs Rībs vadīja FIDE no 1924. līdz 1949. gadam. Sākumā ar jauno organizāciju šaha pasaulē daudz nerēķinājās. Pasaules čempiona titula īpašnieki - Hosē Rauls Kapablanka un Aleksandrs Aļehins - uzskatīja, ka FIDE nav jānodarbojās ar Pasaules čempiona nosaukuma izcīņas organizāciju, un uzstādīja čempiona titula pretendentiem savas prasības, no kurām galvenā bija pietiekama balvu fonda savākšana. Šī iemesla dēļ daudziem talantīgiem un spēcīgiem šahistiem bija liegtas tiesības pretendēt uz Pasaules čempiona nosaukumu. Situācija varēja mainīties 1935. gadā, kad Rība tautietis un domubiedrs Makss Eive atņēma Aļehinam čempiona titulu, taču Eive bija saistīts ar noteikumu spēlēt revanša maču, kurā Aļehins atguva titulu, un FIDE atkal nevarēja iejaukties čempiona nosaukuma izcīņā. Tomēr Rība vadība FIDE izdevās aizsākt jaunu tradicionālu turnīru - Pasaules šaha olimpiādes. Pirmā olimpiāde notika 1927. gadā Londonā, un šis komandu turnīrs, lai gan iesākumā tika rīkots neregulāri - ik pēc gada vai diviem, pamazām ieguva popularitāti. Pēc Otrā pasaules kara 1946. gadā nomira toreizējais Pasaules šaha čempions Aļehins, un tituls palika vakants. FIDE uzņēmās Pasaules šaha čempiona nosaukuma mačturnīra organizāciju. 1948. gadā pēc piecu spēcīgāko šahistu turnīra par Pasaules čempionu tika kronēts Mihails Botviņņiks. Rībam bija izdevies savas prezidentūras laikā radīt FIDE par organizāciju, bez kuras šaha pasaule vairs nebija iedomājama.[3]

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu

Sporta amati un pozīcijas
Priekštecis:
FIDE prezidents
19241949
Pēctecis:
Folke Rogards