Maikls Berets
Maikls Rīds Berets (Michael Reed Barratt, dzimis 1959. gada 16. aprīlī) ir Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) astronauts, aerokosmiskās medicīnas, bioloģijas speciālists.
| ||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||
|
Dzīves gaitu sākums un izglītība
labot šo sadaļuMaikls Berets piedzima 1959. gada 16. aprīlī Vašingtonas štata Vankūverā.
1981. gadā viņš pabeidza Vašingtonas Universitāti, iegūstot bakalaura grādu zooloģijā. 1985. gadā Ziemeļrietumu Universitātē viņš ieguva medicīnas doktora grādu. 1988. gadā viņš pabeidza trīs gadus ilgu rezidentūru internā medicīnā Ziemeļrietumu universitātē; viņa galvenais rezidentūras gads bija Veterānu administrācijas Leikesidas slimnīcā Čikāgā 1989. gadā. 1991. gadā Berets pabeidza gan rezidentūru, gan maģistra studiju programmu aviācijas un kosmosa medicīnā, ko kopīgi vadīja Raita Štata universitāte, NASA un Raita Patersona Gaisa spēku bāze. 1991. gadā viņš tika sertificēts iekšķīgo slimību un aerokosmiskās medicīnas jomā.
NASA karjera
labot šo sadaļuKosmiskais ārsts
labot šo sadaļuNo 1991. gada maija līdz 1992. gada jūlijam Maikls Berets strādāja NASA Džonsona Kosmosa centrā Veselības uzturēšanas iekārtu projektā, izstrādājot hiperbārijas un elpošanas apakšsistēmas kosmosa stacijai Freedom. Viņš piedalījās centienos uzlabot dekompresijas iekārtu darbību un izstrādāt jaunas dzīvības uzturēšanas sistēmas orbītā. 1992. gada jūlijā viņš kļuva par NASA aviācijas medicīnas eksaminatoru Space Shuttle medicīniskā nodrošinājuma nodaļā. 1993. gadā Berets bija viens no trim amerikāņiem, kas novērtēja Krievijas kosmosa kuģi Sojuz kā iespējamu apkalpes atgriešanas lidaparātu Starptautiskajā kosmosa stacijā (SKS), dodoties uz Kazahstanu, un kopā ar glābšanas komandu piedaloties Soyuz TM-16 apkalpes uzņemšanā.
1994. gada janvāra Beretu norīkoja ASV un Krievijas kopīgajā kosmosa programmā Shuttle-Mir. Divpadsmit mēnešus viņš strādāja Krievijas Kosmonautu sagatavošanas centrā (KSC), piedaloties lidojumu Mir-18 un STS-71 atbalstīšanā. Viņš bieži vien risināja sarunas, lai atrisinātu NASA un Krievijas ārstu atšķirīgās pieejas medicīnā. Berets un viņa kolēģis, lidojuma ķirurgs Deivids Vords, izstrādāja Mir stacijas papildu medicīnisko komplektu, lai papildinātu Krievijas aprīkojumu, un izstrādāja tā lietošanas apmācības programmu, ko mācīja gan NASA astronautiem, gan Krievijas kosmonautiem.
No 1995. gada jūlija līdz 1998. gada jūlijam Berets bija Starptautiskās kosmosa stacijas medicīnisko operāciju vadītājs. Viņš bija atbildīgs par visu SKS partneru medicīnisko prasību un standartu koordinēšanu, izstrādājot prasības SKS paredzētajam medicīniskajam aprīkojumam. Viņš bieži devās uz Krieviju, kur veica kopīgu darbu ar KSC un Biomedicīnisko problēmu institūta mediķiem. 1998. gada jūlijā viņu norīkoja par NASA SKS apkalpju galveno ārstu.
Astronauts
labot šo sadaļu2000. gada 26. jūlijā Maiklu Beretu izraudzīja par kandidātu NASA 18. astronautu grupā. Pēc pamata vispārējās kosmiskās sagatavošanas kursa viņam piešķīra misijas speciālista kvalifikāciju un norīkoja uz Astronautu biroja staciju operāciju nodaļu.
2004. gada oktobrī 11 dienas Berets darbojās kā akvanauts NEEMO 7 misijas laikā zemūdens laboratorijā Aquarius. NEEMO 7 apkalpe izmēģināja tehnoloģijas un procedūras attālinātai ķirurģijai, kā arī virtuālās realitātes izmantošanu telemedicīnā.
2007. gada 13. februārī ar NASA viņu apstiprināja par SKS 18. ekspedīcijas un kosmosa kuģa Sojuz TMA-13 lidojuma inženiera dublieri. 2008. gada 12. februārī ar NASA viņu oficiāli apstiprināja SKS 19. ekspedīcijas un Sojuz-TMA-14 pamatapkalpē.
Maikla Bereta pirmais kosmiskais lidojums sākās 2009. gada 26. martā, startējot kosmosa kuģī Sojuz TMA-14. Viņš bija SKS 19. un 20. ekspedīcijas lidojuma inženieris. Viņš stacijā pavadīja 198 dienas, veica divas iziešanas kosmosā. Uz zemes viņš atgriezās 11. oktobrī.
Otro lidojumu Maikls Berets veica 2011. gada februārī — martā misijā STS-133 (kosmoplāna Discovery pēdējā lidojumā), esot misijas speciālistam. Kosmoplāns apmeklēja Starptautisko kosmosa staciju.
No 2012. gada janvāra līdz 2013. gada aprīlim Berets bija NASA Džonsona Kosmosa centra Cilvēku izpētes programmas vadītājs, pētot ar cilvēka ilgstošiem lidojumiem kosmosā saistītos veselības un veiktspējas riskus un iespējas tos mazināt. 2013. gadā Berets piedalījās Eiropas Kosmosa aģentūras CAVES programmas apmācību kursā Sardīnijā. 2018. gadā viņš iesaistījās cilvēku misiju uz Marsu programmā un nodarbojas ar lidojumu uz Marsu veselības riskiem, jo īpaši ar kosmiskā starojuma radītajiem riskiem.
Maikla Bereta trešais kosmiskais lidojums sākās 2024. gada 4. martā, esot kosmosa kuģa SpaceX Crew-8 pilotam. Viņš bija Starptautiskās kosmosa stacijas 70., 71. un 72. ekspedīcijas lidojuma inženieris. Uz zemes viņš atgriezās 2024. gada 25. oktobrī.
Kosmisko lidojumu kopsavilkums
Kosmosa kuģis | Starts | Nolaišanās | Apkalpes biedri | Pozīcija | Ilgums | Piezīmes |
---|---|---|---|---|---|---|
Sojuz TMA-14 | 26.03.2009. | 11.10.2009. | Genādijs PadalkaČārlzs Simoni↑Gijs Lalibertē↓ | lidojuma inženieris | 198 d 16 h 42 min | SKS-19, SKS-20 |
STS-133Discovery | 24.02.2011. | 09.03.2011. | Stīvens LindsijsEriks BoBendžamins DrūStīvens BouensNikole Stota | misijas speciālists | 11 d 18 h 29 min | |
SpaceX Crew-8 | 04.03.2024. | 25.10.2024. | Metjū DominiksDženeta EpsaAleksandrs Grebjonkins | pilots | 235 d 3 h 35 min | SKS-70, SKS-71, SKS-72 |
Iziešanas kosmosā
Misija | Slūžu kamera | Kosmonauti | Sākums (UTC) | Beigas | Ilgums | Darbība |
---|---|---|---|---|---|---|
SKS-20 | Genādijs Padalka Maikls Berets |
05.06.2009. 07:52 | 05.06.2009. 12:46 | 4 stundas 54 minūtes | Pie Zvezda moduļa augšējā saslēgšanās porta piestiprināta tuvošanās sistēmas Kurs antena, pievienoti kabeļi, veikti fotografēšanas darbi. | |
SKS-20 | Genādijs Padalka Maikls Berets |
10.06.2009. 06:55 | 10.06.2009. 07:07 | 12 minūtes | Darbība dehermetizētā Zvezda moduļa pārejas nodalījumā: augšējam saslēgšanās mezglam izņemta pagaidu lūka, kuras vietā ievietots saslēgšanās konuss, lai šeit varētu pieslēgties MIM-2 modulis. | |
SKS-71 | Quest | Treisija Koldvela DaisoneMaikls Berets | 24.06.2024. 12:46 | 13:17 | 31 min | 2 minūtes pēc lūkas atvēršanas Daisones skafandrā no stiprinājuma savienojuma sāka izplūst ūdens, un iziešana kosmosā tika pārtraukta. |
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Michael Reed Barratt NASA, (angliski)
- Майкл Рид Барратт astronaut.ru, (krieviski)