Jānis Vucāns
Jānis Vucāns (dzimis 1956. gada 9. februārī Rīgā) ir latviešu matemātiķis, augstskolas pasniedzējs un politiķis, partijas "Latvijai un Ventspilij" biedrs un valdes loceklis. Bijušais Ventspils Augstskolas rektors (2000—2010). Kopš 2010. gada — Saeimas deputāts no Zaļo un Zemnieku savienības, šobrīd darbojas 14. Saeimā.
| Jānis Vucāns | |
|---|---|
.jpg) Jānis Vucāns 2018. gadā | |
| 14. Saeimas deputāts | |
|
Amata sākums 2022. gada 1. novembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | |
| 13. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 2018. gada 6. novembris — 2023. gada 1. novembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | Arturs Krišjānis Kariņš |
| 12. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 2014. gada 4. novembris — 2018. gada 6. novembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | |
| 11. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 2011. gada 17. oktobris — 2014. gada 4. novembris | |
| Prezidents | Andris Bērziņš |
| Premjerministrs | |
| 10. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 2010. gada 2. novembris — 2011. gada 16. oktobris | |
| Prezidents | Valdis Zatlers |
| Premjerministrs | Valdis Dombrovskis |
| Saeimas priekšsēdētāja biedrs | |
|
Amatā 2011. gada 21. jūlijs — 2011. gada 17. oktobris | |
| Priekštecis | Gundars Daudze |
| Pēctecis | Inga Bite |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1956. gada 9. februārī Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Dzīvo |
Ventspils, Latvija |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija |
PSKP (1986—) Latvijai un Ventspilij (kopš 2001) |
| Profesija | matemātiķis |
| Augstskola | Latvijas Valsts universitāte |
Biogrāfija
labot šo sadaļuIzglītība
labot šo sadaļuJ. Vucāns 1974. gadā absolvēja L. Paegles Rīgas 1. vidusskolu.[1] 1979. gadā viņš pabeidza Latvijas Valsts universitāti lietišķās matemātikas specialitātē. 1988. gadā Baltkrievijas Valsts universitātē aizstāvējis fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta disertāciju, uz kuras pamata 1992. gadā viņam piešķirts Latvijas Republikas doktora grāds matemātikā.[2]
Darba gaitas
labot šo sadaļuSākot ar 1977. gadu J. Vucāns ir strādājis dažādos amatos no laboranta līdz asociētajam profesoram un katedras vadītājam Latvijas Valsts universitātē. 1998. gadā pārcēlies uz Ventspili un sācis vadīt Ventspils Augstskolas Ekonomikas un pārvaldības nodaļu. No 2000. līdz 2010. gadam bijis šīs augstskolas rektors.[2] 2003. gadā ieguvis profesora akadēmisko nosaukumu, bet 2008. gadā apstiprināts par Latvijas Zinātnes padomes ekspertu vadībzinātnē. Kā zinātnieks un pasniedzējs strādājis vai stažējies augstskolās vairākās Eiropas valstīs: Francijā, Šveicē, Somijā, Vācijā, Turcijā, Grieķijā un Norvēģijā. Bijis vairāku starptautisku pētniecisku projektu vadītājs vai koordinators Latvijā, starptautisku zinātnisko konferenču orgkomiteju un programmas komiteju loceklis.[2]
Politiskā darbība
labot šo sadaļuKopš 1986. gada bijis Padomju Savienības Komunistiskās partijas biedrs.[3]
J. Vucāns divreiz — 2005. un 2009. gada pašvaldību vēlēšanās — ievēlēts Ventspils domē no partijas "Latvijai un Ventspilij" saraksta.[2] 2010. gadā viņš kandidēja 10. Saeimas vēlēšanās no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta un tika ievēlēts Saeimā no Kurzemes vēlēšanu apgabala.[4] 10. Saeimā J. Vucāns darbojās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kā arī Eiropas lietu komisijā.[4] 2011. gadā viņš bija viens no pieciem deputātiem, kas Valsts prezidenta vēlēšanās virzīja Andra Bērziņa kandidatūru,[5] ko ievēlēja par Latvijas prezidentu.[6] 2011. gada 21. jūlijā Saeima ievēlēja J. Vucānu Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas biedra amatā sava partijas biedra Gundara Daudzes vietā (G. Daudze kļuva par Valsts prezidenta kancelejas vadītāju).[7]
2011. gadā ārkārtas Saeimas vēlēšanās ievēlēts 11. Saeimā, kur saglabāja vietu prezidijā (tika ievēlēts par Saeimas sekretāra biedru) un darbojās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, Saimnieciskajā komisijā un Pieprasījumu komisijā. Arī 2014. gadā un 2018. gadā J. Vucāns saņēma vēlētāju atbalstu 12. Saeimas vēlēšanās un 13. Saeimas vēlēšanās, kandidējot no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā. 12. Saeimā pirmos divus gadus vadīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, bet pēc valdības maiņas, 2016. gada sākumā, darbu uzsākot Māra Kučinska vadītajam Ministru kabinetam, vadīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju. 13. Saeimā strādā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. 12. Saeimā strādāja un 13. Saeimā turpina darbu arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.
Kopš 2011. gada novembra J. Vucāns ir Latvijas delegācijas loceklis Baltijas Asamblejā un Baltijas jūras parlamentārajā konferencē. Laika posmā no 2011. gada novembra līdz 2014. gada janvārim bijis Baltijas Asamblejas Izglītības, zinātnes un kultūras komitejas priekšsēdētājs (2013. gadā) un priekšsēdētāja vietnieks. Kopš 2014. gada janvāra ir Saeimas Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs un Latvijas delegācijas vadītājs Baltijas Asamblejā, kā arī Baltijas Asamblejas prezidija loceklis. 2016. un 2019. gadā pildījis Baltijas Asamblejas prezidenta pienākumus. No 2015. gada septembra līdz 2016. gada augustam pildījis Baltijas jūras parlamentārās konferences prezidenta pienākumus, gadu pirms un gadu pēc tam veicot arī šīs starpparlamentārās sadarbības organizācijas viceprezidenta pienākumus. No 2018. gada līdz 2020. gadam bija Saeimas deleģēts pārstāvis Ziemeļu investīciju bankas Kontroles komitejā.
2022. gadā ievēlēts 14. Saeimā no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā.
Privātā dzīve
labot šo sadaļuJ. Vucāns ir dzimis 1956. gada 9. februārī Rīgā. Ir divas meitas. Brīvajā laikā nodarbojas ar ceļošanu un aktīvu atpūtu dabā.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Jānis Vucāns». Centrālā vēlēšanu komisija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 5. oktobrī. Skatīts: 2011.07.21.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 «Jānis Vucāns». Latvijai un Ventspilij. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 30. maijā. Skatīts: 2011.07.21.
- ↑ Saeimā strādā vismaz 19 deputāti, kuri bijuši komunistiskajā partijā
- ↑ 4,0 4,1 «Jānis Vucāns». Gudras galvas. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 23. jūnijā. Skatīts: 2011.06.21.
- ↑ «Bērziņš: viens kandidāts prezidenta amatam neliecina par demokrātiju». Delfi. 2011.05.25. Skatīts: 2011.06.12.
- ↑ «Ar otro piegājienu par prezidentu ievēlēts eksbaņķieris Andris Bērziņš». Delfi. 2011.06.02. Skatīts: 2011.06.12. Ignorēts nezināms parametrs
|eksbankieris-andris-berzins.d?id=[novecojusi saite] - ↑ «Daudzes vietā par Saeimas priekšsēdētājas biedru kļūst Vucāns». Delfi. 2011.07.21. Skatīts: 2011.07.21.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jānis Vucāns.
