Elejas rajons
Elejas rajons bija Latvijas PSR administratīvi teritoriālā vienība. Izveidota 1949. gada 31. decembrī, apvienojot bijušā Jelgavas apriņķa Augstkalnes, Elejas, Jēkabnieku, Lielplatones, Lielvircavas (daļas), Sesavas, Vilces un Zaļenieku (daļas) pagastu un Bauskas apriņķa Svitenes pagasta teritorijas. Rajona centrs bija Eleja. Rajons no 1952. līdz 1953. gadam ietilpa Rīgas apgabalā. Rajons likvidēts 1956. gada 7. decembrī, tā teritoriju iekļaujot Auces, Bauskas un Jelgavas rajonos.[1]
| Elejas rajons (1949—1956) | |
|---|---|
 | |
| Centrs: | Eleja |
| Izveidots: | 1949. gadā |
| Likvidēts: | 1956. gadā |
Administratīvi teritoriālais iedalījums
labot šo sadaļuElejas rajonā dibināšanas brīdī ietilpa 17 ciema padomes:[2]
Teritoriālās izmaiņas
labot šo sadaļu- 1950. gada 21. februārī no Elejas ciema izdalīts jaunizveidotais Elejas strādnieku ciemats,
- 1951. gada 19. jūlijā likvidēts Berķenes ciems (pievienots Ausmas, Vilces un Augstkalnes ciemiem),
- 1954. gada 14. jūnijā likvidēti Ābelītes (pievienots Lielplatones ciemam), Eglāju (pievienots Sesavas ciemam), Meitenes (pievienots Elejas ciemam) un Rāvāju (pievienots Abgunstes ciemam) ciemi,
- 1956. gada 30. martā daļa Sesavas ciema teritorijas pievienota Jelgavas rajona Lielvircavas ciemam.
Uz likvidēšanas brīdi rajonā bija 1 strādnieku ciemats un 12 ciema padomes:
|
Rajonu likvidējot, Augstkalnes ciemu pievienoja Auces rajonam, Bērsteles un Svitenes ciemus — Bauskas rajonam, Elejas ciematu un Abgunstes, Ausmas, Elejas, Jēkabnieku, Lielplatones, Lielsesavas, Sesavas, Vilces un Zaļenieku ciemus — Jelgavas rajonam.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Latvijas PSR administrativi-teritorialais iedalījums 1950. gadā, Latvijas Valsts izdevniecība, Rīga 1950