Gostiņi
Gostiņi ir Pļaviņu pilsētas daļa pie Aiviekstes ietekas Daugavā. 18. gadsimtā Gostiņu teritorijā atradās zirgu pasta stacija un pārceltuve pār Aivieksti.
| Gostiņi | ||
|---|---|---|
| Pilsētas daļa | ||
 Gostiņu luterāņu baznīca | ||
| ||
  Gostiņi | ||
| Koordinātas: 56°36′47″N 25°46′33″E / 56.61306°N 25.77583°EKoordinātas: 56°36′47″N 25°46′33″E / 56.61306°N 25.77583°E | ||
| Valsts |
 Latvija | |
| Novads | Aizkraukles novads | |
| Pilsēta | Pļaviņas | |
| Izveidojies | 18. gadsimtā | |
| Miests | no 1830. gada | |
| Pilsētas tiesības | no 1933. gada | |
| Pievienoti Pļaviņām | 1956. gadā | |
| Vēsturiskie nosaukumi |
Trentelberga Dankari Glazmanka Zarnu miests | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 0,7 km2 | |
| Augstums | 77 m | |
| Iedzīvotāji (2021) | ||
| • kopā | 508 | |
| Pasta nodaļa | LV-5121 Pļaviņas | |
Vēsture labot šo sadaļu
Gostiņi (Dankere) izveidojās pēc 1830. gada kā ebreju amatnieku un tirgotāju miests Vitebskas guberņas tālākajā ziemeļrietumu stūrī izvirzījumā starp Vidzemes un Kurzemes guberņām. Tā izcelšanās saistīta ar Krievijas impērijas likumu par nometinājuma joslu, kas aizliedza ebrejiem iegūt īpašumus un tirgoties ārpus noteiktām teritorijām.[1] Līdz 20. gadsimta sākumam bija nozīmīgs novada tirdzniecības un saimniecības centrs.
Smagi cieta 1905. gada revolūcijas un Pirmā pasaules kara laikā, kad no 192 namiem nopostīti tika 152. Latvijas Republikas laikos 1930. gados iedzīvotāji nodarbojās ar tirdzniecību (90 uzņēmumi) un sīkrūpniecību (70 uzņēmumi), kā arī ar zvejniecību un plostu pludināšanu. Otrā pasaules kara laikā nacisti nogalināja vairākus simtus pilsētas ebreju.
1925. gadā Gostiņiem (Gostiņai) piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu, 1933. gadā — pilsētas tiesības ar 993 iedzīvotājiem (1935.g.). 1956. gadā iekļauti Pļaviņu pilsētas sastāvā.
Atsauces labot šo sadaļu
Ārējās saites labot šo sadaļu
 | Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |