Apes rajons

Apes rajons bija Latvijas PSR administratīvi teritoriālā vienība. Izveidota 1949. gada 31. decembrī, apvienojot bijušā Alūksnes apriņķa Apes pilsētu un Dūres, Gaujienas, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunrozes, Karvas un Veclaicenes pagastu teritorijas. Rajona centrs bija Aloja. Rajons no 1952. līdz 1953. gadam ietilpa Rīgas apgabalā. Rajons likvidēts 1956. gada 30. martā, tā teritoriju iekļaujot Alūksnes un Smiltenes rajonos.[1]

Apes rajons
(1949—1956)
Apes rajons 1950.svg
Centrs: Ape
Izveidots: 1949. gadā
Likvidēts: 1956. gadā

Administratīvi teritoriālais iedalījumsLabot

Apes rajonā dibināšanas brīdī ietilpa 1 pilsēta un 17 ciema padomes:[2]

Teritoriālās izmaiņasLabot

Uz likvidēšanas brīdi rajonā bija 1 pilsēta un 10 ciema padomes:

Rajonu likvidējot, Apes pilsētu un Apes, Dūres, Ilzenes, Jaunlaicenes, Trapenes, Vaidavas, Veclaicenes un Zeltiņu ciemus pievienoja Alūksnes rajonam, Gaujienas un Virešu ciemus — Smiltenes rajonam.

AtsaucesLabot

  1. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  2. Latvijas PSR administrativi-teritorialais iedalījums. 1950. g., Latvijas Valsts izdevniecība, Rīga 1950