Šķēpa mešana
Šķēpa mešana ir vieglatlētikas mešanas disciplīna, kurā dalībniekiem pēc iespējas tālāk jāaizmet aptuveni 2,5 metrus garš šķēps. Šķēpa mešana ir viena no vīriešu desmitcīņas un sieviešu septiņcīņas disciplīnām.
Pasaules rekords šķēpa mešanā vīriešiem ir 98,48 m un pieder Janam Železnijam no Čehijas, uzstādīts 1996. gada 25. maijā Jēnā. Pasaules rekords šķēpa mešanā sievietēm ir 72,28 m un arī pieder Čehijas sportistei Barborai Špotākovai, uzstādīts Štutgartē 2008. gada 13. septembrī.
Latvijas rekords šķēpa mešanā vīriešiem ir 90,73 m, un to 2007. gada 22. jūlijā Tallinā uzstādīja Vadims Vasiļevskis. Ar šo rezultātu viņš ir visu laiku labāko šķēpmetēju desmitniekā pasaulē. Latvijas rekords šķēpa mešanā sievietēm ir 66,15 m, un tas pieder Madarai Palameikai, uzstādīts Jelgavā 2014. gada 26. jūnijā.
Kopš 2011. gada 20. marta pasaules junioru rekords vīriešiem pieder Latvijas sportistam Zigismundam Sirmajam, un tas ir 84,69 m.[1] Sacensībās Sofijā 2011. gada martā viņš laboja titulētā Norvēģijas sportista Andrēasa Tūrkildsena 2001. gadā uzstādīto rekordu par 60 cm, sev piederošo pasaules rekordu uzlaboja vēlāk jūnijā līdz 84,69 m.
Noteikumi un sacensības
labot šo sadaļuŠķēpa izmēru, formu, minimālo svaru un gravitācijas centru nosaka IAAF noteikumi. Starptautiskās sacensībās vīrieši met šķēpu, kura garums ir starp 2,6 un 2,7 metriem un svars vismaz 800 grami. Sievietēm šķēpa garums ir starp 2,2 un 2,3 metriem un svars vismaz 600 grami. Šķēpam ir jābūt satvēriena joslai vismaz 150 milimetru platumā, kura veidota no auklas un tai jāatrodas šķēpa gravitācijas centrā (0,9 līdz 1,06 metri vai 0,8 līdz 0,92 metri no šķēpa smailes attiecīgi vīriešu un sieviešu šķēpiem).
Atšķirībā no citām mešanas disciplīnām (lodes grūšana, diska mešana un vesera mešana), šķēpa mešanas tehniku nosaka IAAF noteikumi un nestandarta tehnika nav pieļaujama. Šķēpu ir jātur tā satvēriena joslā un tas jāmet pāri sportista plecam vai augšējai rokai. Papildus tam, sportistam ir aizliegts pilnībā apgriezties ap savu asi tā, ka viņa mugura atrodas pret metiena virzienu. Praksē tas neļauj sportistiem mēģināt iegriezties un mest šķēpu sāniski, līdzīgi metot disku. Sportisti nav ierobežoti ar apli, bet var izmantot 4 metrus platu un vismaz 30 metrus garu skrejceļu, kas noslēdzas pie mešanas sektora izliektas arkas formā, no kuras notiek metiena mērīšana. Ieskrējiena celiņš parasti tiek izmantots, lai iegūtu papildus inerci. Tāpat kā citos mešanas veidos, dalībnieks nedrīkst atstāt mešanas zonu (skrejceļu) pirms šķēps ir piezemējies. Nepieciešamība apstāties pirms mešanas arkas ierobežo to, cik tuvu sportists var pienākt līnijai pirms metiena, kā arī izmešanas brīdī sasniegto maksimālo ātrumu.
Šķēps tiek mests virzienā pret mešanas sektoru, kas paplašinās 29 grādu leņķī no skrejceļa gala. Metiens tiek ieskaitīts tikai tad, ja šķēpa uzgalis piezemējas sektorā un smaile pieskaras zemei pirms citas šķēpa daļas. Metiena attālums tiek mērīts no metiena arkas līdz punktam, kurā piezemējās šķēpa smaile, noapaļojot līdz tuvākajam centimetram.
Sacensību noteikumi ir līdzīgi citiem mešanas disciplīnu veidiem: kārta sastāv no viena mēģinājuma katram dalībniekam un dalībnieki parasti sacenšas no trīs līdz sešām kārtām. Dalībnieks ar tālāko ieskaitīto metienu no visām kārtām tiek pasludināts par uzvarētāju. Neizšķirta gadījumā tiek salīdzināti dalībnieku otrie labākie rezultāti. Sacensības, kurās piedalās liels sportistu skaits, reizēm izmanto priekšsacīkšu principu: visi dalībnieki piedalās pirmajās trīs kārtās, bet tikai dalībnieki, kuri pēc trīs kārtām ir pirmajās astoņās vietās vai ir sasnieguši kādu minimālo attālumu, var mēģināt uzlabot savu rezultātu papildus kārtās (parasti trīs).
Izmaiņas šķēpa konstrukcijā
labot šo sadaļu1986. gada 1. aprīlī IAAF tehniskā komisija veica izmaiņas 800 gramu smagā vīriešu sacensību šķēpa konstrukcijā. Izmaiņas tika veiktas, jo arvien biežāk sacensībās mestie šķēpi piezemējās horizontāli un radās diskusijas un protesti par tiesnešu lēmumiem šādus metienus ieskaitīt vai nē. Šķēpā tika veiktas izmaiņas, lai tā smaguma centrs tiktu pārvietots 4 centimetrus uz priekšu no spiediena centra (punkts kurā darbojas aerodinamiskais cēlējspēks un vilcējspēks), tā, lai metiena trajektorijai piemistu progresējoša lejupejoša līkne. Tas šķēpa galam liek ātrāk piezemēties, samazinot lidojuma distanci par aptuveni 10%, bet šķēps daudz biežāk ieduras zemē. 1999. gadā līdzīgas izmaiņas tika veiktas 600 gramu smagajā sieviešu sacensību šķēpā.
1991. gadā tika aizliegtas ražotāju veiktās izmaiņas, lai atgūtu daļu no zaudētās distances. Ražotāji mēģināja palielināt šķēpa astes berzi, izmantojot caurumus, dobumus un raupju krāsojumu. Šādi sasniegtie rezultāti tika svītroti no rekordu grāmatām.
Desmit tālākie metieni
labot šo sadaļuVīrieši
labot šo sadaļu| Vieta | Rezultāts | Sportists | Vieta | Datums | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1. | 98,48 |  Jans Železnijs (Čehija)
|
Jēna | 1996. gada 25. maijs | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 2. | 97,76 |  Johanness Feters (Vācija)
|
Hožova | 2020. gada 6. septembris | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 3. | 93,90 | Tomass Rēlers (Vācija)
|
Doha | 2017. gada 5. maijs | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 4. | 93,09 |  Aki Parviainens (Somija)
|
Kuortane | 1999. gada 26. jūnijs | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 5. | 92,72 |  Džūljuss Jego (Kenija)
|
Pekina | 2015. gada 26. augusts | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 6. | 92,61 |  Sergejs Makarovs (Krievija)
|
Šefīlda | 2002. gada 30. jūnijs | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 7. | 92,60 | Raimonds Hehts (Vācija)
|
Oslo | 1995. gada 21. jūlijs | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 8. | 92,06 | Andreass Hofmanis (Vācija)
|
Ofenburga | 2018. gada 2. jūnijs | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 9. | 91,69 |  Konstadinošs Gatsioudis (Grieķija)
|
Kuortane | 2000. gada 24. jūnijs | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 10. | 91,59 |  Andrēass Tūrkildsens (Norvēģija)
|
Oslo | 2006. gada 2. jūnijs | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Atsauce:[2] | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Sievietes
labot šo sadaļu| Vieta | Rezultāts | Sportiste | Vieta | Datums | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1. | 72,28 | Barbora Špotākova (Čehija)
|
Štutgarte | 2008. gada 13. septembris | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 2. | 71,70 |  Osleidisa Menendesa (Kuba)
|
Helsinki | 2005. gada 14. augusts | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 3. | 71,40 |  Marija Andrejčika (Polija)
|
Splita | 2021. gada 9. maijs | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 4. | 70,53 | Marija Abakumova (Krievija)
|
Berlīne | 2013. gada 1. septembris | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 5. | 70,20 | Kristīna Obergfella (Vācija)
|
Minhene | 2007. gada 23. jūnijs | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 6. | 69,48 | Trīne Hatestata (Norvēģija)
|
Oslo | 2000. gada 28. jūlijs | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 7. | 69,35 |  Sunete Viljoena (Dienvidāfrika)
|
Ņujorka | 2012. gada 9. jūnijs | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 8. | 69,19 | Kristina Husonga (Vācija)
|
Hožova | 2021. gada 30. maijs | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 9. | 69,19 |  Ketrīna Mičela (Austrālija)
|
Goldkosta | 2018. gada 11. aprīlis | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 10. | 68,43 |  Sāra Kolaka (Horvātija)
|
Lozanna | 2017. gada 6. jūlijs | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Atsauce:[3] | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Sezonu labākie rezultāti
labot šo sadaļuVīrieši
labot šo sadaļu| Gads | Rezultāts | Sportists | Vieta |
|---|---|---|---|
| 1971 | 90,68 |  Jānis Lūsis (PSRS)
|
Helsinki |
| 1972 | 93,80 | Jānis Lūsis (PSRS)
|
Stokholma |
| 1973 | 94,08 | Klauss Volfermans (Rietumvācija)
|
Leverkūzena |
| 1974 | 89,58 | Hannu Sītonens (Somija)
|
Roma |
| 1975 | 91,38 |  Miklošs Nēmets (Ungārija)
|
Budapešta |
| 1976 | 94,58 | Miklošs Nēmets (Ungārija)
|
Monreāla |
| 1977 | 94,10 | Miklošs Nēmets (Ungārija)
|
Stokholma |
| 1978 | 94,22 | Mihaels Vesings (Rietumvācija)
|
Oslo |
| 1979 | 93,84 | Penti Sisensāri (Somija)
|
Oklenda |
| 1980 | 96,72 | Ferencs Paragi (Ungārija)
|
Tata |
| 1981 | 92,48 |  Detlefs Mihels (Austrumvācija)
|
Berlīne |
| 1982 | 95,80 |  Bobs Rogijs (ASV)
|
Štutgarte |
| 1983 | 99,72 | Toms Petranofs (ASV)
|
Vestvuda |
| 1984 | 104,80 | Ūve Hons (Austrumvācija)
|
Berlīne |
| 1985 | 96,96 | Ūve Hons (Austrumvācija)
|
Kanbera |
- Ar jaunā tipa šķēpu (kopš 1986. gada)
.svg){kind=small}
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Kārlis Evertovskis. «Sirmajam jauns pasaules junioru rekords - 84.69, Vasiļevskim - 87 metri». sportacentrs.com, 2011. gada 22. jūnijā. Skatīts: 2011. gada 25. jūnijā. (latviski)
- ↑ «Javelin Throw — men — All time best». IAAF. Skatīts: 2021. gada 28. decembrī.
- ↑ «Javelin Throw — women — All time best». IAAF. Skatīts: 2021. gada 28. decembrī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šķēpa mešana.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- IAAF paziņojums par konstrukcijas izmaiņu iemesliem Arhivēts 2018. gada 23. septembrī, Wayback Machine vietnē.
- Rekordi
- Masters Pasaules rangs Arhivēts 2010. gada 30. janvārī, Wayback Machine vietnē.
- IAAF sacensību noteikumi Arhivēts 2009. gada 25. martā, Wayback Machine vietnē.