Atvērt galveno izvēlni
Šķēpa mešana

Šķēpa mešana ir vieglatlētikas mešanas disciplīna, kurā dalībniekiem pēc iespējas tālāk jāaizmet aptuveni 2,5 metrus garš šķēps. Šķēpa mešana ir viena no vīriešu desmitcīņas un sieviešu septiņcīņas disciplīnām.

Pasaules rekords šķēpa mešanā vīriešiem ir 98,48 m un pieder Janam Železnijam no Čehijas, uzstādīts 1996. gada 25. maijā Jēnā. Pasaules rekords šķēpa mešanā sievietēm ir 72,28 m un arī pieder Čehijas sportistei Barborai Špotākovai, uzstādīts Štutgartē 2008. gada 13. septembrī.

Latvijas rekords šķēpa mešanā vīriešiem ir 90,73 m, un to 2007. gada 22. jūlijā Tallinā uzstādīja Vadims Vasiļevskis. Ar šo rezultātu viņš ir visu laiku labāko šķēpmetēju desmitniekā pasaulē. Latvijas rekords šķēpa mešanā sievietēm ir 66,15 m, un tas pieder Madarai Palameikai, uzstādīts Jelgavā 2014. gada 26. jūnijā.

Kopš 2011. gada 20. marta pasaules junioru rekords vīriešiem pieder Latvijas sportistam Zigismundam Sirmajam, un tas ir 84,69 m.[1] Sacensībās Sofijā 2011. gada martā viņš laboja titulētā Norvēģijas sportista Andreasa Tūrkildsena 2001. gadā uzstādīto rekordu par 60 cm, sev piederošo pasaules rekordu uzlaboja vēlāk jūnijā līdz 84,69 m.

Noteikumi un sacensībasLabot

Šķēpa izmēru, formu, minimālo svaru un gravitācijas centru nosaka IAAF noteikumi. Starptautiskās sacensībās vīrieši met šķēpu, kura garums ir starp 2,6 un 2,7 metriem un svars vismaz 800 grami. Sievietēm šķēpa garums ir starp 2,2 un 2,3 metriem un svars vismaz 600 grami. Šķēpam ir jābūt satvēriena joslai vismaz 150 milimetru platumā, kura veidota no auklas un tai jāatrodas šķēpa gravitācijas centrā (0,9 līdz 1,06 metri vai 0,8 līdz 0,92 metri no šķēpa smailes attiecīgi vīriešu un sieviešu šķēpiem).

Atšķirībā no citām mešanas disciplīnām (lodes grūšana, diska mešana un vesera mešana), šķēpa mešanas tehniku nosaka IAAF noteikumi un nestandarta tehnika nav pieļaujama. Šķēpu ir jātur tā satvēriena joslā un tas jāmet pāri sportista plecam vai augšējai rokai. Papildus tam, sportistam ir aizliegts pilnībā apgriezties ap savu asi tā, ka viņa mugura atrodas pret metiena virzienu. Praksē tas neļauj sportistiem mēģināt iegriezties un mest šķēpu sāniski, līdzīgi metot disku. Sportisti nav ierobežoti ar apli, bet var izmantot 4 metrus platu un vismaz 30 metrus garu skrejceļu, kas noslēdzas pie mešanas sektora izliektas arkas formā, no kuras notiek metiena mērīšana. Ieskrējiena celiņš parasti tiek izmantots, lai iegūtu papildus inerci. Tāpat kā citos mešanas veidos, dalībnieks nedrīkst atstāt mešanas zonu (skrejceļu) pirms šķēps ir piezemējies. Nepieciešamība apstāties pirms mešanas arkas ierobežo to, cik tuvu sportists var pienākt līnijai pirms metiena, kā arī izmešanas brīdī sasniegto maksimālo ātrumu.

Šķēps tiek mests virzienā pret mešanas sektoru, kas paplašinās 29 grādu leņķī no skrejceļa gala. Metiens tiek ieskaitīts tikai tad, ja šķēpa uzgalis piezemējas sektorā un smaile pieskaras zemei pirms citas šķēpa daļas. Metiena attālums tiek mērīts no metiena arkas līdz punktam, kurā piezemējās šķēpa smaile, noapaļojot līdz tuvākajam centimetram.

Sacensību noteikumi ir līdzīgi citiem mešanas disciplīnu veidiem: kārta sastāv no viena mēģinājuma katram dalībniekam un dalībnieki parasti sacenšas no trīs līdz sešām kārtām. Dalībnieks ar tālāko ieskaitīto metienu no visām kārtām tiek pasludināts par uzvarētāju. Neizšķirta gadījumā tiek salīdzināti dalībnieku otrie labākie rezultāti. Sacensības, kurās piedalās liels sportistu skaits, reizēm izmanto priekšsacīkšu principu: visi dalībnieki piedalās pirmajās trīs kārtās, bet tikai dalībnieki, kuri pēc trīs kārtām ir pirmajās astoņās vietās vai ir sasnieguši kādu minimālo attālumu, var mēģināt uzlabot savu rezultātu papildus kārtās (parasti trīs).

Izmaiņas šķēpa konstrukcijāLabot

1986. gada 1. aprīlī IAAF tehniskā komisija veica izmaiņas 800 gramu smagā vīriešu sacensību šķēpa konstrukcijā. Izmaiņas tika veiktas, jo arvien biežāk sacensībās mestie šķēpi piezemējās horizontāli un radās diskusijas un protesti par tiesnešu lēmumiem šādus metienus ieskaitīt vai nē. Šķēpā tika veiktas izmaiņas, lai tā smaguma centrs tiktu pārvietots 4 centimetrus uz priekšu no spiediena centra (punkts kurā darbojas aerodinamiskais cēlējspēks un vilcējspēks), tā, lai metiena trajektorijai piemistu progresējoša lejupejoša līkne. Tas šķēpa galam liek ātrāk piezemēties, samazinot lidojuma distanci par aptuveni 10%, bet šķēps daudz biežāk ieduras zemē. 1999. gadā līdzīgas izmaiņas tika veiktas 600 gramu smagajā sieviešu sacensību šķēpā.

1991. gadā tika aizliegtas ražotāju veiktās izmaiņas, lai atgūtu daļu no zaudētās distances. Ražotāji mēģināja palielināt šķēpa astes berzi, izmantojot caurumus, dobumus un raupju krāsojumu. Šādi sasniegtie rezultāti tika svītroti no rekordu grāmatām.

Desmit tālākie metieniLabot

VīriešiLabot

Vieta Rezultāts Sportists Vieta Datums
1. 98,48   Jans Železnijs (Čehija) Jēna 1996. gada 25. maijs
2. 93,09   Aki Parviainens (Somija) Kuortane 1999. gada 26. jūnijs
3. 92,61   Sergejs Makarovs (Krievija) Šefīlda 2002. gada 30. jūnijs
4. 92,60   Raimonds Hehts (Vācija) Oslo 1995. gada 21. jūlijs
5. 91,69   Konstadinošs Gatsioudis (Grieķija) Kuortane 2000. gada 24. jūnijs
6. 91,59   Andrēass Tūrkildsens (Norvēģija) Oslo 2006. gada 2. jūnijs
7. 91,53   Tero Pitkemeki (Somija) Kuortane 2005. gada 26. jūnijs
8. 91,46   Stīvs Beklijs (Lielbritānija) Oklenda 1992. gada 21. jūnijs
9. 91,29   Bro Grīrs (ASV) Indianapolisa 2007. gada 21. jūnijs
10. 90,73   Vadims Vasiļevskis (Latvija) Tallina 2007. gada 22. jūlijs
Atsauce: [2]

SievietesLabot

Vieta Rezultāts Sportiste Vieta Datums
1. 72,28   Barbora Špotākova (Čehija) Štutgarte 2008. gada 13. septembris
2. 71,99   Marija Abakumova (Krievija) Tegu 2011. gada 2. septembris
3. 71,70   Osleidisa Menendesa (Kuba) Helsinki 2005. gada 14. augusts
4. 70,70   Kristīna Obergfella (Vācija) Minhene 2007. gada 23. jūnijs
5. 69,48   Trīne Hatestata (Norvēģija) Oslo 2000. gada 28. jūlijs
6. 69,35   Sunete Viljoena (Dienvidāfrika) Ņujorka 2012. gada 9. jūnijs
7. 68,34   Štefi Neriusa (Vācija) Elstāle 2008. gada 31. augusts
8. 67,67   Sonija Biseta (Kuba) Salamanka 2005. gada 6. jūlijs
9. 67,51   Mirela Manjani (Grieķija) Sidneja 2000. gada 30. septembris
10. 67,32   Linda Štāla (Vācija) Ņujorka 2014. gada 14. jūnijs
Atsauce: [3]

Sezonu labākie rezultātiLabot

VīriešiLabot

Gads Rezultāts Sportists Vieta
1971 90,68   Jānis Lūsis (PSRS) Helsinki
1972 93,80   Jānis Lūsis (PSRS) Stokholma
1973 94,08   Klauss Volfermans (Rietumvācija) Leverkūzena
1974 89,58   Hannu Sītonens (Somija) Roma
1975 91,38   Miklošs Nēmets (Ungārija) Budapešta
1976 94,58   Miklošs Nēmets (Ungārija) Monreāla
1977 94,10   Miklošs Nēmets (Ungārija) Stokholma
1978 94,22   Mihaels Vesings (Rietumvācija) Oslo
1979 93,84   Penti Sisensāri (Somija) Oklenda
1980 96,72   Ferencs Paragi (Ungārija) Tata
1981 92,48   Detlefs Mihels (Austrumvācija) Berlīne
1982 95,80   Bobs Rogijs (ASV) Štutgarte
1983 99,72   Toms Petranofs (ASV) Vestvuda
1984 104,80   Ūve Hons (Austrumvācija) Berlīne
1985 96,96   Ūve Hons (Austrumvācija) Kanbera
Ar jaunā tipa šķēpu (kopš 1986. gada)
Gads Rezultāts Sportists Vieta
1986 85,74   Klauss Tafelmeijers (Rietumvācija) Koma
1987 87,66   Jans Železnijs (Čehoslovākija) Nitra
1988 86,88   Jans Železnijs (Čehoslovākija) Leverkūzena
1989 87,60   Kadzuhiro Midzoguči (Japāna) Sanhosē
1990 89,58   Stīvs Beklijs (Lielbritānija) Stokholma
1991 89,16   Toms Petranofs (ASV) Počestroma
1992 91,46   Stīvs Beklijs (Lielbritānija) Oklande
1993 95,66   Jans Železnijs (Čehija) Šēfilda
1994 91,82   Jans Železnijs (Čehija) Šēfilda
1995 92,60   Raimonds Hekts (Vācija) Oslo
1996 98,48 (WR)   Jans Železnijs (Čehija) Jēna
1997 94,02   Jans Železnijs (Čehija) Štellenbosa
1998 90,88   Aki Parviainens (Somija) Tartu
1999 93,09   Aki Parviainens (Somija) Kuortane
2000 91,69   Konstadinoss Gaciudis (Grieķija) Kuortane
2001 92,80   Jans Železnijs (Čehija) Edmontona
2002 92,61   Sergejs Makarovs (Krievija) Šēfilda
2003 90,11   Sergejs Makarovs (Krievija) Desava
2004 87,73   Aleksandrs Ivanovs (Krievija) Ostrava
2005 91,53   Tero Pitkemeki (Somija) Kuortane
2006 91,59   Andrēass Tūrkildsens (Norvēģija) Oslo
2007 91,29   Bro Grīrs (ASV) Indianpolisa
2008 90,57 (OR)   Andrēass Tūrkildsens (Norvēģija) Pekina
2009 91,28   Andrēass Tūrkildsens (Norvēģija) Cīrihe
2010 90,37   Andrēass Tūrkildsens (Norvēģija) Flore
2011 90,61   Andrēass Tūrkildsens (Norvēģija) Birkjelo

Skatīt arīLabot

AtsaucesLabot

  1. Kārlis Evertovskis. «Sirmajam jauns pasaules junioru rekords - 84.69, Vasiļevskim - 87 metri». sportacentrs.com, 2011. gada 22. jūnijā. Skatīts: 2011. gada 25. jūnijā. (latviski)
  2. «Javelin Throw — men — All time best». IAAF. Skatīts: 2015. gada 11. maijā.
  3. «Javelin Throw — women — All time best». IAAF. Skatīts: 2015. gada 11. maijā.

Ārējās saitesLabot