Antons Ozols

Antons Ozols (1878. gada 24. jūlijs — 1956. gada 3. septembris) bija Latvijas jurists, politiķis un sabiedrisks darbinieks. Kristīgās nacionālās savienības biedrs. Bijis Latvijas kara ministrs (1928—1929) un tieslietu ministrs (1933—1934). Pēc Latvijas okupācijas devies trimdā.

Antons Ozols
Latvijas kara ministrs
Amatā 1928. gada 1. decembris — 1929. gada 9. decembris
Prezidents	Gustavs Zemgals
Premjerministrs	Hugo Celmiņš
Priekštecis	Eduards Kalniņš
Pēctecis	Eduards Laimiņš
Latvijas tieslietu ministrs
Amatā 1933. gada 24. marts — 1934. gada 16. marts
Prezidents	Alberts Kviesis
Premjerministrs	Ādolfs Bļodnieks
Priekštecis	Atis Ķeniņš
Pēctecis	Jānis Balodis
Dzimšanas dati	1878. gada 24. jūlijā Veļķu pagasts, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija
Miršanas dati	1956. gada 3. septembrī (78 gadu vecumā) ASV
Tautība	latvietis
Politiskā partija	Kristīgā nacionālā savienība
Profesija	jurists
Augstskola	Maskavas Ķeizariskā universitāte

Biogrāfija

Izglītība un profesionālā darbība

Antons Ozols piedzima 1878. gada 24. jūlijā Veļķu pagasta "Sītēnos" lauksaimnieku Viļuma un Annas ģimenē. Mācījies Grotūžu pagasta un Vecpiebalgas draudzes skolā, bet 1899. gadā pabeidzis Irlavas skolotāju semināru. No 1900. līdz 1905. gadam bija skolotājs vācu Katrīnas skolā Pēterburgā, vēlāk bija Liepājas pilsētas skolas pārzinis. 1912. gadā eksternā pabeidzis Liepājas Nikolaja ģimnāziju. 1915. gadā pabeidzis Maskavas Ķeizariskās universitātes (tagad — M. Lomonosova Maskavas Valsts universitāte) Juridisko fakultāti. Maskavā kļuvis par latviešu studentu korporācijas Fraternitas Moscoviensis biedru.

Tajā pašā gadā mobilizēts, ieņēmis dažādus amatus kara tiesā līdz 1917. gadam. No 1916. gada 2. novembra bijis zvērināta advokāts palīgs Maskavā. No 1917. gada (citos avotos – 1918. gada sākuma) bijis miertiesnesis Ļipeckā, arī šīs pilsētas domes vadītāja vietnieks un Ļipeckas kūrorta direktors. 1919. gadā ieradies Rīgā un jūlijā iecelts par Rīgas apgabaltiesas prokurora kameras biedru. Bermontiādes laikā apgabaltiesas nams tika apšaudīts, kā rezultātā Ozols tika ievainots dienesta pienākumu pildīšanas laikā. 1920. gadā iestājies Rīgas advokatūrā, bija zvērināta advokāta Eduarda Strautnieka palīgs. Sākot ar 1921. gadu pildījis Kara ministrijas juriskonsulta vietu. No 1921. gada decembra atkal kļuvis par zvērinātu advokātu Rīgā, 1932. gada aprīlī uzsācis sniegt pakalpojumus arī Dobelē.

Politiskā darbība

1923. gadā iestājies Kristīgajā nacionālajā savienībā, kurā darbojies līdz valsts apvērsumam 1934. gada 15. maijā, kad tika apturēta Satversmes darbība un likvidētas visas politiskās partijas. 1928. gadā kandidējis 3. Saeimas vēlēšanās no Kristīgās apvienības un strādnieku saraksta, taču netika ievēlēts. Par spīti tam, kļuva par kara ministru pirmajā 3. Saeimas apstiprinātajā valdībā. To vadīja Hugo Celmiņš. Ozola vadībā tika veikta armijas reorganizācija. Viņš no amata tika atbrīvots 1929. gada decembrī.

1931. gadā kandidēja 4. Saeimas vēlēšanās no Kristīgās apvienības un strādnieku saraksta, atkal netika ievēlēts. Tajā pašā gadā kandidējis arī Rīgas pilsētas domes vēlēšanās no Kristīgās apvienības un strādnieku saraksta. 1933. gada martā kļuvis par tieslietu ministru Ādolfa Bļodnieka vadītajā valdībā. Amatā pavadītajā laikā panāca Latvijas Sodu likuma izdošanu un tiesnešu apstiprināšanu, kā arī pārstāvēja Latviju 5. starptautiskajā krimināltiesību unifikācijas konferencē Madridē, kur ievēlēts konferences prezidijā. Amatu zaudējis 1934. gada martā līdz ar valdības krišanu.

Okupācijas gadi, dzīve trimdā un nāve

1941. gadā, padomju okupācijas laikā, netika ieskaitīts Advokātu kolēģijā. Vācu okupācijas laikā tika pagaidām ieskaitīts advokatūrā, bijis zvērināts advokāts Rīgā, kā arī juriskonsults Revīzijas ģenerāldirekcijā un Kontroles šefa kancelejas vecākais. 1944. gadā devies trimdā uz Vāciju, 1952. gadā pārcēlies uz ASV, kur 1956. gada 3. septembrī nomiris.

Atsauces

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Eduards Kalniņš	Latvijas kara ministrs 1928. gada 1. decembris — 1929. gada 9. decembris	Pēctecis: Eduards Laimiņš
Priekštecis: Atis Ķeniņš	Latvijas tieslietu ministrs 1933. gada 24. marts — 1934. gada 16. marts	Pēctecis: Jānis Balodis