Alojas rajons

Alojas rajons bija Latvijas PSR administratīvi teritoriālā vienība. Izveidota 1949. gada 31. decembrī, apvienojot bijušā Limbažu apriņķa Ainažu un Salacgrīvas pilsētas un Ainažu, Alojas, Braslavas, Ozolu, Pāles (daļu), Puikules, Rozēnu, Salacas, Svētciema un Vilzēnu pagastu teritorijas. Rajona centrs bija Aloja. Rajons no 1952. līdz 1953. gadam ietilpa Rīgas apgabalā. Rajons likvidēts 1956. gada 7. decembrī, tā teritoriju iekļaujot Limbažu rajonā.^[1]

Administratīvi teritoriālais iedalījums

Alojas rajonā dibināšanas brīdī ietilpa 2 pilsētas un 21 ciema padome:^[2]

1950. gada 21. februārī no Alojas ciema izdalīts jaunizveidotais Alojas strādnieku ciemats,
1950. gada 18. jūlijā likvidēts Ozolu ciems (pievienots Brīvzemnieku ciemam),
1950. gada 20. oktobrī no Staiceles ciema izdalīts jaunizveidotais Staiceles strādnieku ciemats,
1951. gada 17. jūnijā likvidēts Uzkalniņa ciems (pievienots Puikules ciemam),
1951. gada 17. jūlijā likvidēti Ainažu (pievienots Mērnieku ciemam) un Zonepes (pievienots Korģenes ciemam) ciemi,
1954. gada 14. jūnijā likvidēti Alojas (pievienots Ezeru ciemam), Iģes (pievienots Vīķu ciemam), Korģenes (pievienots Salacas ciemam), Pāles (pievienots Ārciema ciemam), Puikules (pievienots Brīvzemnieku ciemam), Staiceles (pievienots Rozēnu ciemam), Svētciema (pievienots Dzintaru ciemam), Vilzēnu (pievienots Braslavas ciemam) ciemi,
1954. gada 26. oktobrī likvidēts Mērnieku ciems, teritoriju pakļaujot Ainažu pilsētai un izveidojot Ainažu lauku teritoriju.

Uz likvidēšanas brīdi rajonā bija 2 pilsētas, 2 strādnieku ciemati un 9 ciema padomes:

↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
↑ Latvijas PSR administrativi-teritorialais iedalījums 1950. gadā, Latvijas Valsts izdevniecība, Rīga 1950