Edgars Krieviņš
Edgars Kurts Pēteris Krieviņš (arī Edgar Kreewins, 1884—1971) bija latviešu filologs un diplomāts, Latvijas sūtnis Vācijā (1932—1935), Austrijā (1933—1935), Nīderlandē (1933—1935), Igaunijā (1935—1938), atkārtoti Vācijā un Nīderlandē (1938—1940).
| Edgars Krieviņš | |
|---|---|
 | |
| Ārlietu ministrijas Rietumu nodaļas vadītājs | |
|
Amatā 1920. gadā — ? | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1884. gada 1. jūnijā Vecbrenguļu pagasts, Vidzemes guberņa (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati |
1971. gada 9. janvārī (86 gadu vecumā) Austrālija |
| Tautība | latvietis |
| Profesija | skolotājs, filologs |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļu
Dzimis 1884. gada 1. jūnijā Vecbrenguļu pagastā. Mācījās Pērnavas klasiskajā ģimnāzijā (1896—1903). Studēja agronomiju, tautsaimniecību un teoloģiju Tērbatas universitātē (1903—1905), pēc tam Pēterburgā ieguva militārskolu skolotāja tiesības, strādāja Ņižņijnovgorodas privātajā reālajā skolā un kadetu korpusā, Maskavas I kadetu korpusā (1906—1910).
Studēja ģermāņu un romāņu filoloģu Maskavas universitātē (1910—1914), pirms kara papildinājās Grenobles, Leipcigas un Berlīnes universitātē. 1916. gada 16. oktobrī Trojekurovo ciematā netālu no Maskavas viņš apprecējās ar Annu Georgijevnu Popovkinu (dzim. 1895), maskavieti.[1] Bija Maskavas universitātes lektors līdz 1919. gadam.
Pēc atgriešanās dzimtenē bija Latvijas Universitātes ģermāņu filoloģijas docents (1920). Latvijas Ārlietu ministrija neilgi pēc Bulduru konferences uzdeva Dr. E. Krieviņam vadīt Vakareiropas nodaļu, sākot ar 1920. gada 8. novembri viņš nepārtraukti veica dažādus diplomātiskus amatus, bija sūtniecības pirmais sekretārs Berlīnē (1920—1922), ģenerālkonsulāta sekretārs Londonā (1922), vadīja sūtniecības konsulāro daļu Parīzē (1923). Bija ģenerālkonsuls Berlīnē (1924—1932), no 1932. gada septembra sūtnis Vācijā, no 1933. gada maija arī Austrijā un Holandē. Publicēja rakstus par Latviju vācu presē.[2]
Saskaņā ar 1966. gadā publicētajam atmiņām, "labo un draudzīgo attiecību dēļ ar dažiem Vācijas politiķiem, sūtnim Krieviņam jau otrajā dienā pēc 1939. gada 23. augusta Maskavā nolīgtā vācu un krievu līguma bija eksakta informācija kā par pašu līgumu, tā arī par slepeno protokolu. Sūtnim jau tad bija zināms, ka Igaunija, Latvija un Somija ietilpinātas Padomju Savienības ietekmes sfērā. Šos faktus Krieviņš ir vairākkārt pārbaudījis un par visu sīki ziņojis ārlietu ministram V. Munteram. Nav šaubu, ka par visu to arī prezidents Kārlis Ulmanis bijis labi informēts. 1939. gada septembra sākumā E. Krieviņš ierosinājis organizēt Latvijas valdību trimdā (eksīlvaldību), kas varētu darboties un aizstāvēt Latvijas intereses gadījumā, ja Latviju okupētu kāds no lielajiem kaimiņiem. Šo ierosinājumu bez kāda saprotama iemesla un pamatojuma Vilhelms Munters noraidījis kā pārāk pesimistisku".[3]
1941. gada 23. jūnijā, nākamajā dienā pēc vācu-padomju kara sākuma, Latvijas sūtnis Berlīnē Edgars Krieviņš ieradās pie Vācijas ārlietu ministrijas bijušā Baltijas nodaļas vadītāja V. fon Grundhera (Werner von Grundherr) un lūdza viņu no jauna atzīt par Latvijas sūtni, kā arī atdot divas agrākās sūtniecības ēkas, jo Rīgā gaidāma Latvijas valdības izveidošana. Pēc tam kad V. Grundhers norādīja, ka nekā tāda nebūs un viņš var tikai privāti uzklausīt E. Krieviņu, bijušais Latvijas sūtnis samierinājies ar situāciju un vairs netraucējis Vācijas oficiālos pārstāvjus.[4]
Darbi
labot šo sadaļu- Руссо — источник новейших течений в немецкой педагогике. Петроград: тип. М.М. Стасюлевича, 1915 (krieviski)
- Die Wirtschaftslage Lettlands. Berlin: Decker, 1926 (vāciski)
- Aus meiner Moskauer Universitätszeit (1910—1918), in: Hochland, Bd. 56. München: Im Kösel-Verlag, 1964. S. 246—260.
- Viņās dienās: atmiņas, apcerējumi un laika biedru suminājumi. Melburna: Austrālijas Latvietis, 1966. — 332 lpp.
Literatūra
labot šo sadaļu- Spekke, A. Edgaru Krieviņu pieminot. 1971.
- Miris diplomāts Edgars Krieviņš, 1971.
- Treijs, R. Viens no pirmajiem Latvijas diplomātijā: par Latvijas sūtni Igaunijā un Vācijā dr. Edgaru Krieviņu. 1999
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Maskavas Valsts arhīvs. f. 203. ap. 780. l. 4908. lp. 280.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. IX sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 18 343.—18 344. sleja.
- ↑ DIPLOMĀTISKAS ATMIŅAS Pēteris Dardzāns Jaunā Gaita nr. 64, 1967 par Edgara Krieviņa grāmatu "Viņās dienās. Atmiņas, apcerējumi un laika biedru suminājumi" (1966)
- ↑ Inesis Feldmanis. Nacistu okupācijas politika Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. LVKR, 16, 95. lpp.
- ↑ vestnesis.lv. «Viens no pirmajiem Latvijas diplomātijā - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2024-06-25.
- ↑ «Letonika.lv. Enciklopēdijas - Personu rādītāji. Krieviņš Edgars Kurts Pēteris». www.letonika.lv. Skatīts: 2024-06-25.
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Oskars Voits Hugo Celmiņš |
Latvijas sūtnis Vācijā, Austrijā un Nīderlandē 1932—1935 1938—1940 |
Pēctecis: Hugo Celmiņš Egils Levits |
| Priekštecis: Roberts Liepiņš |
Latvijas sūtnis Igaunijā 1935 — 1938 |
Pēctecis: Vilis Šūmanis |