Andrejs Krastkalns
Andrejs Krastkalns (1868. gada 25. decembris — 1939. gada 14. februāris) bija latviešu sabiedriskais darbinieks un zvērināts advokāts. Rīgas Latviešu biedrības sekretārs, priekšsēdētāja biedrs, priekšsēdētājs (1898-1939). Rīgas pilsētas galvas biedrs (1916-17), Vidzemes komisārs Pagaidu valdības laikā (1917), Baltijas hercogistes Reģentu padomes loceklis (1918). 2. Saeimas deputāts no Kristīgās Nacionālās savienības.
| ||||||||||||
Dzīvesgājums
labot šo sadaļu
Dzimis Talsu apriņķa Nurmuižas pagasta "Lejaslāčos" (tagad - Lībagu pagastā) lauksaimnieka ģimenē. Mācījās Kārļa Mīlenbaha vadītajā skolā Talsos, bet pēc tam Vidzemes guberņas ģimnāzijā Rīgā. No 1891. gada studēja Maskavas Universitātē, kur bija viens no studentu korporācijas "Fraternitas Moscoviensis" (atšķēlās no akadēmiskās vienības Oriens–Austrums, "Fraternitas Lettica" no 1920) dibinātājiem. 1895. gadā viņš ieguva augstāko izglītību tiesību zinātnē, atgriezās Rīgā un strādāja advokatūrā. Šajā periodā atradās Krišjāņa Valdemāra ideju stiprā ietekmē. Andrejs Krastkalns lielāko sava mūža daļu (40 gadus) veltīja Rīgas Latviešu biedrības vadīšanai, būdams tās sekretārs (1898-1904), priekšnieka biedrs (1904-1919) un priekšnieks. 1907. gadā viņu ievēlēja Rīgas pilsētas valdē, 1910. gadā par Rīgas-Valmieras goda miertiesnesi. Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā Krastkalnu ievēlēja par Rīgas pilsētas galvas biedru, 1917. gadā viņš pildīja pilsētas galvas pienākumus, pārtikas deficīta apstākļos ievedot kartīšu sistēmu. Pēc Februāra revolūcijas bija Vidzemes guberņas komisārs, bet pēc Rīgas nokļūšanas Vācijas pakļautībā viņš 1918. gada martā atbalstīja Baltijas valsts dibināšanu.
1918. gada novembrī Krastkalns tika ievēlēts Vidzemes landesrātā un Baltijas hercogvalsts valdībā (Regentschaftsrat), kur panāca latviešu valodas atļaušanu miertiesās. 1919. gadā Andrieva Niedras vadītajā Latvijas Pagaidu valdībā ieņēma apgādes ministra vietu, pēc lielinieku padzīšanas no Rīgas ar ASV noslēdza līgumu par bada cietēju apgādi pārtiku.[1] 1925. - 1928. gadā Andrejs Krastkalns bija 2. Saeimas deputāts, strādāja juridiskajā komisijā. 1932. gadā viņš veicināja Zinātņu komitejas dibināšanu pie Rīgas Latviešu biedrības profesora Pētera Šmita vadībā, kurai bija jākalpo kā privātai "Latviešu zinātņu akadēmijai" (latīņu: Academia Scientiarum Latviensis).
Andrejs Krastkalns miris 1939. gada 14. februārī no sirdstriekas savās mājās pie rakstāmgalda. Apglabāts Rīgas Meža kapos.
Rīgas Latviešu biedrības vadīšana
labot šo sadaļuAndrejs Krastkalns bija Rīgas Latviešu biedrības (RLB) priekšnieks gandrīz 20 gadus - no 1919. gada augusta līdz 1939. gada februārim. Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas viņa vadībā tika pārstrādāti RLB statūti (1923. un 1938. gadā), nodibināta Nacionālās un politiskās audzināšanas nodaļa (1929. gadā), Zinātņu komiteja (1932. gadā) un pārbūvēts biedrības nams Merķeļa ielā (1938. gadā). Viņa vadītā biedrība bija Latvijas valsts amatpersonu, vadošo juristu, virsniecības un nacionāli politisko aprindu pulcēšanās vieta, kur tikās Rīgas Rotari klubs, darbojās Sabiedriskais klubs.[2]
Brīvmūrnieciskā darbība
labot šo sadaļuAndrejs Krastkalns bija viens no Rīgas ložas Jāņuguns dibinātājiem un vadītājiem, pildīja 2. pārrauga pienākumus (1924-1937). 1924. gadā viņš palīdzēja izveidot un piereģistrēt savas ložas statūtus, bet 1926.-27. gadā vadīja Liepājas ložas "Enkurs" aizstāvību sakarā ar tās apsūdzību atkarībā no Vācijas lielložas "Royal York zur Freundschaft". Brīvmūrnieku Andreja ložas meistars (1931).
Apbalvojumi un pagodinājumi
labot šo sadaļu- II šķiras Atzinības krusts Nr. 9 (1938.g. 16. novembrī)[3]
- Rīgas Latviešu biedrības goda biedrs (1928)
- Rīgas Latviešu biedrības Zinātņu komitejas goda biedrs (1932)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latviešu Konversācijas vārdnīcas IX. sējuma 17 900-17 901 slejas, 1933.
- ↑ Rīgas Latviešu biedrības mājas lapa
- ↑ Ar Atzinības Krustu apbalvotie Latvijas vēstnesis Nr. 426/429 no 28.11.2000