Dzimusi 1939. gada 8. oktobrī Ļeņingradā Krievijas latvieša Anatolija Ozoliņa un viņa sievas Zinaidas ģimenē. Studēja Lesgafta fiziskās kultūras institūtā, no 1956. līdz 1969. gadam bija sporta biedrības “Burevestņik” sporta instruktore.
1967. gadā apprecējās ar šķēpa metēju Jāni Lūsi un 1969. gadā pārcēlās uz dzīvi Latvijā.[2]
Strādāja par ārstnieciskās fizkultūras metodisti Traumatoloģijas un ortopēdijas institūtā (1970—1971), tad par Armijas centrālā sporta kluba sporta instruktori (1971—1975), par vieglatlētikas treneri Augstākās sporta meistarības skolā (1975—1978).
Piedalījās divās olimpiskajās spēlēs (1960, 1964). 1960. gadā Romā izcīnījusi zelta medaļu ar rezultātu 55,98 m, pārspējot Ineses Jaunzemes pirms četriem gadiem Melburnā uzstādīto olimpisko rekordu.[1] 1964. gadā Tokijā ieņēma 5. vietu ar rezultātu 54,81 m.[1] 1962. gadā izcīnījusi uzvaru Eiropas čempionātā, 1959. gadā — Universiādē.[1] Piecas reizes uzvarējusi PSRS čempionātā un divas reizes — Latvijas PSR čempionātā.[1] Trīs reizes labojusi pasaules rekordu, no kuriem pēdējais bija 1963. gadā sasniegtais 59,78 m.[1] Viņa ir pirmā sieviete, ka šķēpu raidījusi tālāk par 60 metriem (1964. gadā sasniegusi rezultātu 61,38 m), tomēr šis rezultāts oficiālajā pasaules rekordu sarakstā netiek minēts.[1][2] Tāpat trīs reizes labojusi Latvijas rekordu.[2]
Ļeņingrada, PSRS
Turīna, Itālija
.svg){kind=small}
Belgrada, Dienvidslāvija
Portualegri, Brazīlija
Tokija, Japāna
Budapešta, Ungārija
Helsinki, Somija
Bukareste, Rumānija
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Elvīra Ozoliņa.
