Bernhards fon Bīlovs

vācu politiķis

Bernhards Heinrihs Kārlis Martins fon Bīlovs (vācu: Bernhard Heinrich Karl Martin von Bülow; dzimis 1849. gada 3. maijā, miris 1929. gada 28. oktobrī) bija Vācijas reihskanclers un Prūsijas premjerministrs no 1900. līdz 1909. gadam. Pirms tam no 1897. līdz 1900. gadam bija Vācijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs.

Bernhards fon Bīlovs
Bernhard von Bülow
Reihskanclers
Amatā
1900. gada 17. oktobris — 1909. gada 13. jūlijs
Priekštecis Hlodvigs cu Hohenloe
Pēctecis Teobalds fon Bētmanis-Holvēgs

Dzimšanas dati 1849. gada 3. maijā
Kleinflotbeka, Holšteina, (mūsdienās Šlēsviga-Holšteina, Karogs: Vācija Vācija)
Miršanas dati 1929. gada 28. oktobrī
Roma, Karogs: Itālija Itālija
Profesija diplomāts
Paraksts

Dzimis Holšteinā Dānijas un Vācijas valsts darbinieka ģimenē. Piedalījies Francijas—Prūsijas karā, pēc kura iestājās Vācijas diplomātiskajā dienestā. No 1876. gada strādāja vēstniecībā Parīzē, no 1884. gada — Sanktpēterburgā, no 1888. gada — Vācijas vēstnieks Bukarestē, no 1894. gada — vēstnieks Romā. 1897. gadā iecelts par Ārlietu ministrijas valsts sekretāru, bet 1900. gadā — par Vācijas kancleru.

Kanclera karjeras laikā īstenoja aktīvu ārpolitiku, cenšoties realizēt imperiālistisku kursu. Lielā mērā bija lojāls imperatora Vilhelma II uzskatiem un ietilpa imperatora viņa tuvāko personu lokā. Iesaistīts 1907. gada ar augstāko aprindu homoseksuālismu saistītajā Hardena—Eilenburga skandālā (Harden-Eulenburg-Affäre). Demisionēja 1909. gadā, kad Reihstāgs neapstiprināja valsts budžeta projektu. Pēc demisijas no 1914. līdz 1915. gadam bija vēstnieks Romā, kur neveiksmīgi centās panākt, lai Itālija pieslietos Vācijai Pirmajā pasaules karā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu