Atvērt galveno izvēlni

Itālijas karaļu uzskaitījums

(Pāradresēts no Itālijas karalis)
Itālijas karaliste Svētās Romas impērijas sastāvā ap 1000. gadu

Šajā uzskaitījumā apkopoti Itālijas karaļi. Itālijas karalis (latīņu: Rex Italiae, itāļu: Re d'Italia) bija Itālijas karalistes valdnieku tituls gandrīz 1500 gadus. Pirmais Itālijas karalis bija Odoakrs, kurš izbeidza Rietumromas impērijas pastāvēšanu. Itālijas sadrumstalotības gadsimtos tituls piederēja Svētās Romas impērijas imperatoriem. Pēc Itālijas Karalistes pastāvēšanas beigām 1946. gadā, tituls vairs netiek piešķirts.

Satura rādītājs

VēstureLabot

Pēc nākšans pie varas 476. gadā Odoakrs likvidēja imperatora institūciju un kā Itālijas karalis (Rex Italiae) valdīja kā Austrumromas imperatora Zenona vasalis jaunizveidotajā Itālijas karalistē. Pēc konflikta ar Odoakru, imperators Zenons Itālijas karaļa titulu apsolīja Teodorikam Lielajam, kurš 493. gadā sakāva un nogalināja Odoakru izveidojot savu ostgotu barbaru karalisti. Pēc 20 gadus ilga kara imperatora Justiniāna Lielā armijas sagrāva ostgotu karalisti un ieviesa tiešu Austrumromas impērijas pārvaldi Itālijā.

568. gadā kara novājinātajā Itālijas pussalā iebruka langobardi, ieņēma apmēram pusi no Itālijas un izveidoja savu neatkarīgu Langobardu karalisti. Turpmākos 200 gadus viņi pavadīja karojot pret Austrumromu un palielinot karalistes teritoriju.

Pēc Romas pāvesta aicinājuma Itālijā iebruka franku karalis Kārlis Lielais, kurš 774. gadā iznīcināja Langobardu karalisti un pieņēma Langobardu karaļa titulu. Pēc pēdējā karolingu dinastijas pārstāvja Kārļa III nāves 888. gadā Itālijā iesākās feodālā anarhija, kas turpinājās līdz 962. gadam un šajā laikā par karaļiem vienlaikus dēvējās vairāki pretendenti, kas izmanto titulu Itāliešu karalis (Rex Italicorum).

962. gadā Svētās Romas Impērijas imperators Otons I iekaroja Itālijas ziemeļu un centrālo daļu un pieņēma titulu Rex Italicorum. Pēc 1024. gada Svētās Romas impērijas imperatori lietoja titulu Rex Italiae. Sākotnēji kronēšana par Itālijas karali notika Pāvijā, vēlāk Milānā bet Kārli V kronēja Boloņā.

1805. gadā Napoleonu I Milānā ar Lombardijas dzelzs kroni kronēja par Itālijas karali. Pēc Napoleona gāšanas 1814. gadā līdz Itālijas Karalistes izveidošanai 1861. gadā tituls netika lietots. Pēc Itālijas konstitucionālā referenduma 1946. gadā monarhija Itālijā beidza pastāvēt.

UzskaitījumsLabot

Rex Italiae (476 — 493)Labot

Portrets Vārds, uzvārds
(Dzimis—miris)
Valdīšanas periods Piezīmes
  Odoakrs
Odoacer
(433—493)
476. gads — 493. gada 15. marts

Ostgotu karaliste (493 — 553)Labot

Pamatraksts: Ostgotu karaliste
Portrets Vārds, uzvārds
(Dzimis—miris)
Valdīšanas periods Piezīmes
  Teodoriks Lielais
Theoderic the Great
(454—526)
493. — 526. gada 30. augusts
  Atalariks
Athalaric
(516—534)
526. gads — 534. gada 2. oktobris
  Teodahads
Theodahad
(480—536)
534. — 536. gads
  Vitigess
Vitiges
(?—540)
536. — 540. gads
  Ildibads
Ildibad
(?—541)
540. — 541. gads
  Erariks
Eraric
(?—541)
541. gads
  Totila
Totila
(?—552)
541. gads — 552. gada 1. jūlijs
  Teija
Teia
(?—552/553)
552. — 553. gads

Langobardu karaliste (568 — 814)Labot

Pamatraksts: Langobardu karaliste
Portrets Vārds, uzvārds
(Dzimis—miris)
Valdīšanas periods Piezīmes
  Alboins
Alboin
(ap 530 — 572)
568. — 572. gads
  Klefs
Cleph
572. — 574. gads
Hercogu valdīšanas posms (10 gadu pārtraukums)
  Autari
Authari
(ap 540 — 590)
584. — 590. gads
  Agilulfs
Agilul
(ap 555 — 616)
590. — 616. gads
  Adaloalds
Adaloald
(602 — 628)
616. — 626. gads
  Arioalds
Arioald
626. — 636. gads
  Rotari
Rothari
636. — 652. gads
  Rodoalds
Rodoald
652. — 653. gads
  Ariperts I
Aripert I
653. — 661. gads
  Perktarits un Godeperts
Perctarit and Godepert
661. — 662. gads valdīja reizē
  Grimoalds
Grimoald
(ap 610 — 671)
662. — 671. gads
  Perktarits
Perctarit
(? — 688)
671. — 688. gads valdīja otrreizē
  Alahiss
Alahis
688. — 689. gads
  Kuniperts
Cunipert
688. — 700. gads
  Liutperts
Liutpert
(? — 702)
700. — 701. gads
  Raginperts
Raginpert
701. gads
  Ariperts II
Aripert II
701. — 712. gads
  Ansprands
Ansprand
(ap 657 — 712)
712. gads
  Liutprands
Liutprand
(? — 744)
712. — 744. gads
  Hildeprands
Hildeprand
(? — 744)
744. gads
  Rathiss
Ratchis
744. — 749. gads
  Austulfs
Aistulf
(? — 756)
749. — 756. gads
  Deziderijs
Desiderius
(? — ap 786)
756. — 774. gads
  Kārlis Lielais
Charlemagne
(742 — 814)
774. gada 10. jūlijs814. gada 28. janvāris

Itālijas karaliste (781 — 963)Labot

Portrets Vārds, uzvārds
(Dzimis—miris)
Valdīšanas periods Dinastija Piezīmes
Karolingu dinastija (781–888)
  Pipins
Pepin
(773—810)
781. gada 15. aprīlis810. gada 8. jūlijs Karolingu dinastija
  Bernards
Bernard
(797—818)
810. gada 8. jūlijs818. gada 17. aprīlis Karolingu dinastija
  Lotārs I
Lothair I
(795—855)
818. gada 17. aprīlis855. gada 23. septembris Karolingu dinastija
  Luijs II
Louis II
(825—875)
844. gada 15. jūnijs875. gada 12. augusts Karolingu dinastija
  Kārlis II Plikgalvis
Charles the Bald
(823—877)
875. gada 12. augusts877. gada 6. oktobris Karolingu dinastija
  Karlomans
Carloman
(ap 830—880)
877. gada 6. oktobris879. gads Karolingu dinastija
  Kārlis III Resnais
Charles the Fat
(839—888)
879. gads — 888. gada ]13. janvāris Karolingu dinastija
Nestabilitātes periods (888–962)
(Pēc 888. gada Itālijā sākās nestabilitāte, kad vienlaikus valdīja vairāki karaļi)
  Berengars I
Berengar I
(839—888)
888. — 896. gads Unrošidu dinastija Vācijas karaļa Arnulfa no Karintijas vasalis
  Gvido III no Spoleto
Guy III of Spoleto
(?—894)
889. — 894. gads Vidonīdu dinastija Berengara I pretinieks; Valdīja lielā daļā Itālijas, taču Arnulfs no Karintijas viņu gāza no troņa
  Lamberts Spoleto
Lambert of Spoleto
(ap 880—898)
891. — 898. gads Vidonīdu dinastija Līdz 894. gadam valdīja kopā ar tēvu Gvido III no Spoleto
  Arnulfs no Karintijas
Arnulf of Carinthia
(ap 850—899)
894. — 899. gads Karolingu dinastija
  Ratolds
Ratold
896. gads Karolingu dinastija vicekaralis
Pēc 896. gada Arnulfs no Karintijas un Ratolds zaudēja kontroli pār Itāliju. Itālija tika sadalīta starp Berengariem un Lambertiem
  Berengars I
Berengar I
(839—888)
896. — 924. gads Unrošidu dinastija
  Lamberts Spoleto
Lambert of Spoleto
(ap 880—898)
896. — 898. gads Vidonīdu dinastija
  Luijs III Aklais
Louis the Blind
(ap 880—928)
900. — 905. gads Busonīdu dinastija Berengars I pretinieks no 900. līdz 902. gadam un 905. gadā
  Rūdolfs II
Rudolph II
(ap 880—937)
922. — 933. gads Senie Velfi Uzvarēja Berengaru I, taču 926. gadā aizbēga no Itālijas
  Hugo Ārls
Hugh of Arles
926. — 947. gads Busonīdu dinastija Ar Berengara I gādību iecelts karalis
  Lotārs II
Lothair II
(926/928—950)
945. — 950. gads Busonīdu dinastija
  Berengars II
Berengar II
(ap 900—966)
950. — 961. gads Ivrejas dinastija
  Adalberts
Adalbert
(932/936—971/975)
950. — 963. gads Ivrejas dinastija

951. gadā Otons I Lielais iebruka Itālijā un tika kronēts ar Lombardijas dzelzs kroni. Pēc 952. gada Berengars II un Adalberts kļuva par Otona I vasaļiem un Itālijas teritoriju pārvaldīja līdz Otona I nāvei.

Svētās Romas impērija sastāvā (962 — 1556)Labot

Svētās Romas impērijas imperatori, kas kronēti par Itālijas karaļiem

Portrets Vārds, uzvārds
(Dzimis—miris)
Valdīšanas periods Dinastija Piezīmes
Otonu dinastija (962—1014)
  Otons I Lielais
Otto I Magnus
(912—973)
962. gada 2. februāris973. gada 7. maijs Otonu dinastija
  Oto II Otons
Otto II
(955—983)
973. gada 7. maijs983. gada 7. decembris Otonu dinastija
  Oto III Otons
Otto III
(980—1002)
996. gada 21. maijs1002. gada 24. janvāris Otonu dinastija
  Ivrejas Ardvins
Arduin I of Ivrea
(955—1015)
1002. gada 15. februāris1014. gads Otonu dinastija
  Heinrihs II Svētais
Heinrich II der Heilige
(973–1024)
1014. gada 14. februāris1024. gada 13. jūlijs Otonu dinastija
Saliešu dinastija (1027—1125)
  Konrāds II Salietis
Konrad II
(ap 990 — 1039)
1027. gada 26. marts1039. gada 4. jūnijs Saliešu dinastija
  Heinrihs III
Heinrich III
(1016—1056)
1046. gada 25. decembris1056. gada 5. oktobris Saliešu dinastija
  Heinrihs IV
Heinrich IV
(1050—1106)
1056. gada 5. oktobris1105. gada 31. decembris Saliešu dinastija
  Konrāds II
Conrad II
(1074—1101)
1093. — 1098. gads Saliešu dinastija
  Heinrihs V Salietis
Heinrich V
(1081/86—1125)
1111. gada 13. aprīlis1125. gada 23. maijs Saliešu dinastija
Zuplinburgu dinastija (1133—1137)
  Lotārs III Zuplinburgs
Lothar III
(1075—1137)
1133. gada 4. jūnijs1137. gada 4. decembris Zuplinburgu dinastija
Otvilu dinastija (1130—1154)
  Rožērs II
Ruggeru II di Sicilia
(1095—1154)
1130. gada 27. septembris1154. gada 25. februāris Otvilu dinastija Rožērs II līdz vismaz 1135. gadam izmantoja titulu — Sicīlijas un Itālijas karalis. Savukārt vēlāk izmantoja tikai Sicīlijas, Apūlijas un Kalabrijas karaļa titulu. Lai arī viņa karaliste atradās Itālijas dienvidu daļā, viņš nekad nekontrolēja oficiālo Itālijas karalisti, kas atradās Svētās Romas impērijas sastāvā.
Hoenštaufenu dinastija (1128–1197)
  Konrāds III
Konrad III
(1093—1152)
1128. gads — 1155. gada 15. februāris Hoenštaufenu dinastija
  Frīdrihs I Barbarosa
Friedrich I
(1122—1190)
1155. gada 8. jūnijs1190. gada 10. jūnijs Hoenštaufenu dinastija
  Heinrihs VI
Heinrich VI
(1165—1197)
1191. gada 15. aprīlis1197. gada 28. septembris Hoenštaufenu dinastija
Velfu dinastija (1209—1212)
  Otons IV
Otto IV
(1175—1218)
1209. — 1212. gads Velfu dinastija
Hoenštaufenu dinastija (1220—1254)
  Frīdrihs II Hoenštaufens
Friedrich II
(1194–1250)
1212. gada 5. decembris1250. gada 13. decembris Hoenštaufenu dinastija
  Konrāds IV
Conrad IV
(1228–1254)
1220. gada 23. aprīlis1242. gada 12. februāris Hoenštaufenu dinastija
  Konrāds V
Conrad V
(1252—1268)
1237. gada maijs1254. gada 21. maijs Hoenštaufenu dinastija
Luksemburgu dinastija (1311–1313)
  Heinrihs VII Luksemburgs
Heinrich VII
(ap 1275—1313)
1311. gada 6. janvāris1313. gada 24. augusts Luksemburgu dinastija
Vitelsbahu dinastija (1314—1347)
  Ludvigs IV Bavārietis
Ludwig IV. der Bayer
(1282–1347)
1327. gada 31. maijs1347. gada 11. oktobris
Luksemburgu dinastija (1355–1437)
  Kārlis IV Luksemburgs
Karl IV
(1316–1378)
1355. gads — 1378. gada 29. novembris Luksemburgu dinastija
  Sigismunds Luksemburgs
Sigismund
(1368–1437)
1431. gads — 1437. gada 9. decembris Luksemburgu dinastija
Hābsburgu dinastija (1452—1740)
  Frīdrihs III Hābsburgs
Friedrich III
(1415–1493)
1452. gada 19. marts1493. gada 19. augusts Hābsburgu dinastija
  Kārlis V Hābsburgs
Karl V
(1500–1558)
1519. gada 28. jūnijs1556. gada 27. augusts Hābsburgu dinastija

  Napoleona Itālijas karaliste (1805 — 1814)  Labot

Portrets Vārds, uzvārds
(Dzimis—miris)
Valdīšanas periods Dinastija Piezīmes
  Napoleons Bonaparts
Napoléon Bonaparte
(1769—1821)
1805. gada 17. marts1814. gada 11. aprīlis Napoleona dinastija

  Itālijas Karaliste (1861 — 1946)  Labot

Portrets Vārds, uzvārds
(Dzimis—miris)
Valdīšanas periods Dinastija Piezīmes
  Viktors Emanuels II
Vittorio Emanuele II
(1820—1878)
1861. gada 17. marts1878. gada 9. janvāris Savojas dinastija
  Umberto I
Umberto I di Savoia
(1844—1900)
1878. gada 9. janvāris1900. gada 29. jūlijs Savojas dinastija
  Viktors Emanuels III
Vittorio Emanuele III
(1869—1947)
1900. gada 29. jūlijs1946. gada 9. maijs Savojas dinastija
  Umberto II
Umberto II
(1904—1983)
1946. gada 9. maijs1946. gada 18. jūnijs Savojas dinastija

Skatīt arīLabot