Jānis Ziemeļnieks

Jānis Ziemeļnieks;
Jānis Ziemeļnieks 1920. gados.
Personīgā informācija
Dzimis	1897. gada 24. decembrī ; Bilskas pagasts, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Miris	1930. gada 18. jūlijā (32 gadi); Rīga, Latvija
Tautība	latvietis
Literārā darbība
Nodarbošanās	rakstniecība, žurnālistika
Valoda	latviešu
Žanri	dzeja, proza
	Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Jānis Ziemeļnieks, īstajā vārdā Jānis Krauklis, (dzimis 1897. gada 24. decembrī Bilskas pagastā, miris 1930. gada 18. jūlijā Rīgā) bija latviešu dzejnieks un žurnālists.^[1]

Dzīvesgājums

Dzimis 1897. gada 24. decembrī (pēc jaunā stila) Bilskas pagasta Bānūžu muižā muižas stārasta ģimenē. Agri zaudējis tēvu. 1908. gadā uzsāka mācības Plāņu pagasta skolā Sarkaņos. 1912. gadā ģimene pārcēlās uz Strenčiem, uzsāka mācības Strenču elementārskolā un 1913. gadā turpināja mācības Strenču ministrijas skolā. 1914. gadā sāka strādāt Strenču fotodarbnīcā par mācekli, vēlāk par fotogrāfu. 1916. gadā "Dzimtenes Vēstnesī" publicēts pirmais J. Ziemeļnieka dzejolis. Nieru slimības dēļ viņam ārsts izrakstīja opiju, 1918. gadā ārstējās nervu klīnikā no nervu sabrukuma un narkomānijas.

Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gadā viņu iesauca Sarkanajā armijā, nodienējis mēnesi Pleskavā un Rēzeknē, demobilizēts vājās veselības dēļ.^[2] Pēc kara beigām dzīvoja Rīgā, 1920. gadā kā eksterns nokārtoja vidusskolas beigšanas eksāmenus. Strādāja Izglītības ministrijas mākslas departamentā, darbojās Latvju rakstniecības un žurnālistu arodbiedrībā.

No 1925. līdz 1930. gadam bija redakcijas loceklis laikrakstā "Jaunākās Ziņas" un žurnālā "Atpūta". 1930. gadā par dzejoļu krājumu "Naktis" saņēma vienu no četrām literatūras Kultūras fonda godalgām.

Miris savās mājās Rīgā, 1930. gada 18. jūlijā, no sirdstriekas.^[3] Apglabāts Rīgas Otrajos Meža kapos.^[1]

Literārā darbība

Jānis Ziemeļnieks pazīstams kā liriķis. Izkopa romantiskās dzejas tradīcijas, papildinot to ar melanholiskā, rezignējošā un arī pašironiskā cilvēka pasaules redzējumu. Dzejas galvenā tematika ir mīlestība. Ziemeļnieka dzejas formas vienkāršība, melodiskums, un intimitāte noteikusi tās popularitāti dažādu laikmetu un paaudžu lasītāju vidū. Rakstījis arī prozu, humoristiskus dzejoļus un apcerējumus par dažādiem sava laika latviešu māksliniekiem.

Dzejas krājumi

Aizejošais. Rīga: Ed.Alaiņa izdevums, 1923.
Nezināmai. Rīga: Lapsene, 1923.
Skūpsts. Rīga: Valters un Rapa, 1928.
Naktis. Rīga: Valters un Rapa, 1929.
Zvērnīca. [bērnu dzeja] Rīga: Valters un Rapa, 1929.
Cirks. [bērnu dzeja] Rīga: Valters un Rapa, 1929.
Lai mīlestības nepietrūktu... Rīga: Liesma, 1987.

Kopoti raksti

Kopotas dzejas. Rīga: Valters un Rapa, 1931.
Jāņa Ziemeļnieka raksti divos sējumos. Rīga: Valters un Rapa, 1933-1934.
Kopotas dzejas. Mineapolisa: Sēļzemnieka apgāds, 1959.
Kopoti stāsti. Mineapolisa: Sēļzemnieka apgāds, 1960.

Izlases

Dzejas mīlai. Melburna: Grāmatnieki, 1951.
Dzeja. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1960.
Apmātais. Ann Arbor: Jaunatnes Apgāds Ceļinieks, 1975.
Melnā doma. [stāsti un noveles] Rīga: Daugava, 1995.
Kur gan dvēsele mieru reiz dod? Rīga: Paraugtipogrāfija, 1996.
Izlase. Rīga: Zvaigzne ABC, 1997.
Tev padots neprāts mans. Rīga: Daugava, 2003.
Divi gudrie satiekas. Rīga: Daugava, 2003.
Vīzija naktī. Rīga: Avots, 2003.
Jānis Ziemeļnieks. Lirika. Rīga: Zvaigzne ABC, 2003.

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 «Jānis Ziemeļnieks». literatura.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-22.
↑ «Letonika.lv. Literatūras bibliotēka. Ziemeļnieks Jānis». www.letonika.lv. Skatīts: 2022-03-22.
↑ «Jānis Ziemeļnieks». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 4. martā. Skatīts: 2010. gada 28. decembrī.

Ārējās saites

[:0-1] 1,0 ^1,1 «Jānis Ziemeļnieks». literatura.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-22.

[2] «Letonika.lv. Literatūras bibliotēka. Ziemeļnieks Jānis». www.letonika.lv. Skatīts: 2022-03-22.

[3] «Jānis Ziemeļnieks». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 4. martā. Skatīts: 2010. gada 28. decembrī.

[1]

[2]

[3]