Šaha olimpiāde
Šaha olimpiāde ir Starptautiskās Šaha federācijas organizētas valstu un teritoriju komandu sacensības, kas notiek ik pēc diviem gadiem.
Vēsture
labot šo sadaļuPirmā šaha olimpiāde bija neoficiāla. Tika mēģināts iekļaut šahu 1924. gada olimpiskajās spēlēs Parīzē, bet tas neizdevās, jo bija grūtības nošķirt amatierus no profesionāliem sportistiem. Sacensības tomēr notika, turklāt arī Parīzē un vienlaikus ar Olimpiskajām spēlēm. Pirmās šaha olimpiādes noslēguma dienā 1924. gada 20. jūlijā tika nodibināta Starptautiskā Šaha federācija. Latvijas šahisti Hermanis Matisons un Fricis Apšenieks šajās sacensībās izcīnīja attiecīgi pirmo un otro vietu, labi startēja arī Kārlis Bētiņš.
Otrā neoficiālā šaha olimpiāde notika 1926. gadā Budapeštā.
Pirmā oficiālā šaha olimpiāde notika 1927. gadā Londonā. Līdz 1939. gadam sacensības notika neregulāri ik pēc gada vai diviem, bet kopš 1950. gada - regulāri ik pēc diviem gadiem.
Latvijas šahisti pirms Otrā pasaules kara aktīvi piedalījās šaha olimpiādēs. Lielākais panākums bija Prāgā izcīnītā 6. vieta. PSRS izlases sastāvā Mihails Tāls ir 8 reizes kļuvis par olimpiādes uzvarētāju komandu vērtējumā (1958-1962, 1966, 1972-1974, 1980-1982), kā arī izcīnījis 5 zelta un 2 sudraba individuālās medaļas. Pēc neatkarības atjaunošanas Latvija regulāri piedalās šaha olimpiādēs. Lielākie panākumi tika izcīnīti Manilā 1992. gadā, kad vīriešu komanda ieņēma 5. vietu, bet sievietes bija 12. vietā.
Pasaules šaha olimpiādes vīriešiem
labot šo sadaļuPasaules šaha olimpiādes vīriešiem Npk Sacensību vieta Gads I vieta II vieta III vieta Sacensību sistēma Dalībnieki komandā Komandas Dalībnieki Partijas Latvijas vieta - Parīze 1924 Čehoslovākija Ungārija Šveice Kombinētā - 18 54 347 4. - Budapešta 1926 Ungārija Dienvidslāvija Rumānija Riņķa 4 4 59 24 - 1 Londona 1927 Ungārija 40 Dānija 38½ Apvienotā Karaliste 36½ Riņķa 4 16 70 480 - 2 Hāga 1928 Ungārija 44 ASV 39½ Polija 37 Riņķa 4 17 86 544 14. 3 Hamburga 1930 Polija 48½ Ungārija 47 Vācija 44½ Riņķa 4 18 88 612 10. 4 Prāga 1931 ASV 48 Polija 47 Čehoslovākija 46½ Riņķa 4 19 93 684 6. 5 Folkestona 1933 ASV 39 Čehoslovākija 37½ Zviedrija 34 Riņķa 4 15 71 420 9. 6 Varšava 1935 ASV 54 Zviedrija 52½ Polija 52 Riņķa 4 20 99 760 9. - Minhene 1936 Ungārija Polija Vācija Riņķa 8 21 208 1680 6. 7 Stokholma 1937 ASV 54½ Ungārija 48½ Polija 47 Riņķa 4 19 94 684 11. 8 Buenosairesa 1939 Vācija 36 Polija 35½ Igaunija 33½ 4 kvalif. + 2 fināli 4 27 133 928 7. 9 Dubrovnika 1950 Dienvidslāvija 45½ Argentīna 43½ VFR 40½ Riņķa 4 16 84 480 - 10 Helsinki 1952 PSRS 21 Argentīna 19½ Dienvidslāvija 19 3 kvalif. + 3 fināli 4 25 140 740 - 11 Amsterdama 1954 PSRS 34 Argentīna 27 Dienvidslāvija 26½ 4 kvalif. + 2 fināli 4 26 149 916 - 12 Maskava 1956 PSRS 31 Dienvidslāvija 26½ Ungārija 26½ 4 kvalif. + 3 fināli 4 34 197 1220 - 13 Minhene 1958 PSRS 34½ Dienvidslāvija 29 Argentīna 25½ 4 kvalif. + 3 fināli 4 36 207 1368 - 14 Leipciga 1960 PSRS 34 ASV 29 Dienvidslāvija 27 4 kvalif. + 3 fināli 4 40 232 1600 - 15 Varna 1962 PSRS 31½ Dienvidslāvija 28 Argentīna 26 4 kvalif. + 3 fināli 4 38 220 1452 - 16 Telaviva 1964 PSRS 36½ Dienvidslāvija 32 VFR 30½ 7 kvalif. + 4 fināli 4 50 294 1820 - 17 Havana 1966 PSRS 39½ ASV 34½ Ungārija 33½ 7 kvalif. + 4 fināli 4 52 301 1944 - 18 Lugāno 1968 PSRS 39½ Dienvidslāvija 31 Bulgārija 30 7 kvalif. + 4 fināli 4 53 314 1912 - 19 Zīgene 1970 PSRS 27½ Ungārija 26½ Dienvidslāvija 26 6 kvalif. + 5 fināli 4 60 360 2280 - 20 Skopje 1972 PSRS 42 Ungārija 40½ Dienvidslāvija 38 8 kvalif. + 4 fināli 4 63 373 2666 - 21 Nica 1974 PSRS 46 Dienvidslāvija 37½ ASV 36½ 8 kvalif. + 5 fināli 4 75 445 3088 - 22 Haifa 1976 ASV 37 Nīderlande 36½ Anglija 35½ Šveices - 13 kārtas 4 48 286 1248 - - Tripole 1976 Salvadora Tunisija Pakistāna Šveices - 13 kārtas 4 34 ~200 ~884 - 23 Buenosairesa 1978 Ungārija 37 PSRS 36 ASV 35 Šveices - 14 kārtas 4 66 388 1848 - 24 Valleta 1980 PSRS 39 Ungārija 39 Dienvidslāvija 35 Šveices - 14 kārtas 4 82 483 2296 - 25 Lucerna 1982 PSRS 42½ Čehoslovākija 36 ASV 35½ Šveices - 14 kārtas 4 92 545 2580 - 26 Saloniki 1984 PSRS 41 Anglija 37 ASV 35 Šveices - 14 kārtas 4 88 521 2464 - 27 Dubaija 1986 PSRS 40 Anglija 39½ ASV 38½ Šveices - 14 kārtas 4 108 641 3024 - 28 Saloniki 1988 PSRS 40½ Anglija 34½ Nīderlande 34½ Šveices - 14 kārtas 4 107 620 2956 - 29 Novi Sada 1990 PSRS 39 ASV 35½ Anglija 35½ Šveices - 14 kārtas 4 108 636 3020 - 30 Manila 1992 Krievija 39 Uzbekistāna 35 Armēnija 34½ Šveices - 14 kārtas 4 102 617 2852 5. 31 Maskava 1994 Krievija 37½ Bosnija un Hercegovina 35 Krievija2 34½ Šveices - 14 kārtas 4 124 716 3472 19. 32 Erevāna 1996 Krievija 38½ Ukraina 35 ASV 34 Šveices - 14 kārtas 4 114 665 3160 20. 33 Elista 1998 Krievija 35½ ASV 34½ Ukraina 32½ Šveices - 13 kārtas 4 110 634 2860 14. 34 Stambula 2000 Krievija 38 Vācija 37 Ukraina Šveices - 14 kārtas 4 126 768 3528 34. 35 Bleda 2002 Krievija 38½ Ungārija 37½ Armēnija 35 Šveices - 14 kārtas 4 135 802 3748 42. 36 Kalvija 2004 Ukraina 39½ Krievija 36½ Armēnija 36½ Šveices - 14 kārtas 4 129 763 3572 33. 37 Turīna 2006 Armēnija 36 Ķīna 34 ASV 33 Šveices - 13 kārtas 4 148 873 3836 28. 38 Drēzdene 2008 Armēnija 19 Izraēla 18 ASV 17 Šveices - 11 kārtas 4 146 729 3204 44. 39 Hantimansijska 2010 Ukraina 19 Krievija 18 Izraēla 17 Šveices - 11 kārtas 4 149 741 3240 69. 40 Stambula 2012 Armēnija 19 Krievija 19 Ukraina 18ñ Šveices - 11 kārtas 4 157 779 3424 28. 41 Trumse 2014 Ķīna 19 Ungārija 17 Indija 17 Šveices - 11 kārtas 4 177 882 3776 35. 42 Baku 2016 ASV 20 Ukraina 20 Krievija 18 Šveices - 11 kārtas 4 170 891 3660 17. 43 Batumi 2018 Ķīna 18 ASV 18 Krievija 18 Šveices - 11 kārtas 4 184 914 4036 45. 44 Čennai 2022 Uzbekistāna 19 Armēnija 19 IndijaII 18 Šveices - 11 kārtas 4 188 937 4071 45. 45 Budapešta 2024 Indija 21 ASV 17 Uzbekistāna 17 Šveices - 11 kārtas 4 188 975 4072 28.
- 1924., 1926., 1936. un 1976. (Tripole) notikušās sacensības tiek uzskatītas par neoficiālām šaha olimpiādēm, tādēļ tām nav piešķirts kārtas numurs.
Pasaules šaha olimpiādes sievietēm
labot šo sadaļuPasaules šaha olimpiādes sievietēm Npk Sacensību vieta Gads I vieta II vieta III vieta Sacensību sistēma Dalībnieces komandā Komandas Dalībnieces Partijas Latvijas vieta 1 Emena 1957 PSRS 10½ Rumānija 10½ VDR 10 3 kvalif. + 3 fināli 2 21 43 258 - 2 Splita 1963 PSRS 25 Dienvidslāvija 24½ VDR 21 Riņķa 2 15 41 210 - 3 Oberhauzene 1966 PSRS 22 Rumānija 20½ VDR 17 Riņķa 2 14 41 182 - 4 Ļubļina 1969 PSRS 26 Ungārija 20½ Čehoslovākija 19 Riņķa 2 15 43 210 - 5 Skopje 1972 PSRS 11½ Rumānija 8½ Ungārija 8 4 kvalif. + 3 fināli 2 23 69 264 - 6 Medeljina 1974 PSRS 13½ Rumānija 13½ Bulgārija 13 5 kvalif. + 3 fināli 2 26 75 314 - 7 Haifa 1976 Izraēla 17 Anglija 11½ Spānija 11½ 4 kvalif. + 3 fināli 3 23 90 396 - 8 Buenosairesa 1978 PSRS 16 Ungārija 11 VFR 11 4 kvalif. + 4 fināli 3 32 125 672 - 9 Valleta 1980 PSRS 32½ Ungārija 32 Polija 26½ Šveices - 14 kārtas 3 42 161 861 - 10 Lucerna 1982 PSRS 33 Rumānija 30 Ungārija 26 Šveices - 14 kārtas 3 45 176 924 - 26 Saloniki 1984 PSRS 32 Bulgārija 27½ Rumānija 27 Šveices - 14 kārtas 3 51 202 1050 - 27 Dubaija 1986 PSRS 33½ Ungārija 29 Rumānija 28 Šveices - 14 kārtas 3 49 193 1008 - 28 Saloniki 1988 Ungārija 33 PSRS 32½ Dienvidslāvija 28 Šveices - 14 kārtas 3 56 221 1176 - 29 Novi Sada 1990 Ungārija 35 PSRS 35 Ķīna 29 Šveices - 14 kārtas 3 64 258 1338 - 30 Manila 1992 Gruzija 30½ Ukraina 29 Ķīna 28½ Šveices - 14 kārtas 3 62 251 1302 12. 31 Maskava 1994 Gruzija 32 Ungārija 31 Ķīna 27 Šveices - 14 kārtas 3 81 317 1678 27. 32 Erevāna 1996 Gruzija 30 Ķīna 28½ Krievija 28½ Šveices - 14 kārtas 3 74 294 1551 34. 33 Elista 1998 Ķīna 29 Krievija 27 Gruzija 27 Šveices - 13 kārtas 3 72 282 1404 13. 34 Stambula 2000 Ķīna 32 Gruzija 31 Krievija 28½ Šveices - 14 kārtas 3 86 338 1803 18. 35 Bleda 2002 Ķīna 29½ Krievija 29 Polija 28 Šveices - 14 kārtas 3 91 364 1890 - 36 Kalvija 2004 Ķīna 31 ASV 28 Krievija 27½ Šveices - 14 kārtas 3 87 345 1806 23. 37 Turīna 2006 Ukraina 29½ Krievija 28 Ķīna 27½ Šveices - 13 kārtas 3 103 425 1992 17. 38 Drēzdene 2008 Gruzija 18 Ukraina 18 ASV 17 Šveices - 11 kārtas 4 111 548 2420 28. 39 Hantimansijska 2010 Krievija 22 Ķīna 18 Gruzija 16 Šveices - 11 kārtas 4 115 565 2508 31. 40 Stambula 2012 Krievija 19 Ķīna 19 Ukraina 18 Šveices - 11 kārtas 4 127 628 2724 18. 41 Trumse 2014 Krievija 20 Ķīna 18 Ukraina 18 Šveices - 11 kārtas 4 136 673 2924 39. 42 Baku 2016 Ķīna 20 Polija 17 Ukraina 17 Šveices - 11 kārtas 4 134 692 2876 44. 43 Batumi 2018 Ķīna 18 Ukraina 18 Gruzija 17 Šveices - 11 kārtas 4 149 739 3252 36. 44 Čennai 2022 Ukraina 18 Gruzija 18 IndijaI 17 Šveices - 11 kārtas 4 162 800 3468 47. 45 Budapešta 2024 Indija 19 Kazahstāna 18 ASV 17 Šveices - 11 kārtas 4 169 909 3679 31.
- Sākot ar 1984. gadu numerācija sieviešu šaha olimpiādēm tika pielīdzināta vīriešu olimpiādes numerācijai.
Interesanti fakti
labot šo sadaļu- Visvairāk reizes vīriešu šaha olimpiādēs ir piedalījušies lielmeistari Euhenio Torre (Filipīnas) - 23 (1970-2006, 2010-2016), Lajošs Portišs (Ungārija) - 20 (1956-1974, 1978-1988, 1992-1996, 2000) un Heiki Vesterinens (Somija) - 19 (1962-1996, 2006).
- Visvairāk reizes sieviešu šaha olimpiādēs ir piedalījusies Bulgārijas lielmeistare Margarita Voiska - 19 (1980-2016). Pa 15 reizēm ir piedalījušās vairākas šahistes, tajā skaitā Pasaules eksčempione Maija Čiburdanidze, kas ir pārstāvējusi PSRS un Gruziju (1978-2004, 2008), Tatjana Lemačko, kas ir pārstāvējusi Bulgāriju un Šveici (1974, 1978-1998, 2004, 2008-2010), Jana Bellina, kas ir pārstāvējusi Čehoslovākiju un Angliju (1966-1972, 1976-1996, 2006), Marina Makropulu, kas ir pārstāvējusi Rumāniju un Grieķiju (1982, 1988-2014), Barbara Hunde, kas ir pārstāvējusi Vāciju un Šveici (1978-1988, 1992-1994, 2000-2008, 2012-2014), Spānijas šahiste Njevesa Garsija (1974-2000, 2004) un Bangladešas šahiste Rani Hamida (1986, 1990, 1994-2018), kura arī trīs reizes savas valsts izlases sastāvā ir piedalījusies vīriešu šaha olimpiādēs (1984, 1988, 1992).
- Starp Latviju pārstāvošiem šahistiem rekordiste ar 12 piedalīšanās reizēm ir Ilze Bērziņa (1998-2000, 2004-2024), viņai seko Normunds Miezis ar 11 piedalīšanās reizēm (1998-2014, 2022-2024). 14 reizes olimpiādēs ir piedalījies Aleksejs Širovs, kas ir pārstāvējis Latviju un Spāniju (1992-2000, 2004-2016, 2022-2024).
- Latvijas pārstāvji ir izcīnījuši vairākas individuālās medaļas šaha olimpiādēs: Vladimirs Petrovs - zelts (1931) un bronza (1939), Movša Feigins - bronza (1933) un sudrabs (1936), Volfgangs Hāzenfuss - bronza (1931), Kārlis Ozols - bronza (1936), Ilze Bērziņa - bronza (2010).