Šaha olimpiāde
Šaha olimpiāde ir Starptautiskās Šaha federācijas organizētas valstu un teritoriju komandu sacensības, kas notiek ik pēc diviem gadiem.
VēstureLabot
_gegen_Fischer_(USA).jpg)
Pirmā šaha olimpiāde bija neoficiāla. Tika mēģināts iekļaut šahu 1924. gada olimpiskajās spēlēs Parīzē, bet tas neizdevās, jo bija grūtības nošķirt amatierus no profesionāliem sportistiem. Sacensības tomēr notika, turklāt arī Parīzē un vienlaikus ar Olimpiskajām spēlēm. Pirmās šaha olimpiādes noslēguma dienā 1924. gada 20. jūlijā tika nodibināta Starptautiskā Šaha federācija. Latvijas šahisti Hermanis Matisons un Fricis Apšenieks šajās sacensībās izcīnīja attiecīgi pirmo un otro vietu, labi startēja arī Kārlis Bētiņš.
Otrā neoficiālā šaha olimpiāde notika 1926. gadā Budapeštā.
Pirmā oficiālā šaha olimpiāde notika 1927. gadā Londonā. Līdz 1939. gadam sacensības notika neregulāri ik pēc gada vai diviem, bet kopš 1950. gada - regulāri ik pēc diviem gadiem.
Latvijas šahisti pirms Otrā pasaules kara aktīvi piedalījās šaha olimpiādēs. Lielākais panākums bija Prāgā izcīnītā 6. vieta. PSRS izlases sastāvā Mihails Tāls ir 8 reizes kļuvis par olimpiādes uzvarētāju komandu vērtējumā (1958-1962, 1966, 1972-1974, 1980-1982), kā arī izcīnījis 5 zelta un 2 sudraba individuālās medaļas. Pēc neatkarības atjaunošanas Latvija regulāri piedalās šaha olimpiādēs. Lielākie panākumi tika izcīnīti Manilā 1992. gadā, kad vīriešu komanda ieņēma 5. vietu, bet sievietes bija 12. vietā.
Pasaules šaha olimpiādes vīriešiemLabot
Pasaules šaha olimpiādes vīriešiem Npk Sacensību vieta Gads I vieta II vieta III vieta Sacensību sistēma Dalībnieki komandā Komandas Dalībnieki Partijas Latvijas vieta - Parīze 1924 Čehoslovākija Ungārija Šveice Kombinētā - 18 54 347 4. - Budapešta 1926 Ungārija Dienvidslāvija Rumānija Riņķa 4 4 59 24 - 1 Londona 1927 Ungārija Dānija Anglija Riņķa 4 16 70 480 - 2 Hāga 1928 Ungārija ASV Polija Riņķa 4 17 86 544 14. 3 Hamburga 1930 Polija Ungārija Vācija Riņķa 4 18 88 612 10. 4 Prāga 1931 ASV Polija Čehoslovākija Riņķa 4 19 93 684 6. 5 Folkestona 1933 ASV Čehoslovākija Zviedrija Riņķa 4 15 71 420 9. 6 Varšava 1935 ASV Zviedrija Polija Riņķa 4 20 99 760 9. - Minhene 1936 Ungārija Polija Vācija Riņķa 8 21 208 1680 6. 7 Stokholma 1937 ASV Ungārija Polija Riņķa 4 19 94 684 11. 8 Buenosairesa 1939 Vācija Polija Igaunija 4 kvalif. + 2 fināli 4 27 133 928 7. 9 Dubrovnika 1950 Dienvidslāvija Argentīna VFR Riņķa 4 16 84 480 - 10 Helsinki 1952 PSRS Argentīna Dienvidslāvija 3 kvalif. + 3 fināli 4 25 140 740 - 11 Amsterdama 1954 PSRS Argentīna Dienvidslāvija 4 kvalif. + 2 fināli 4 26 149 916 - 12 Maskava 1956 PSRS Dienvidslāvija Ungārija 4 kvalif. + 3 fināli 4 34 197 1220 - 13 Minhene 1958 PSRS Dienvidslāvija Argentīna 4 kvalif. + 3 fināli 4 36 207 1368 - 14 Leipciga 1960 PSRS ASV Dienvidslāvija 4 kvalif. + 3 fināli 4 40 232 1600 - 15 Varna 1962 PSRS Dienvidslāvija Argentīna 4 kvalif. + 3 fināli 4 38 220 1452 - 16 Telaviva 1964 PSRS Dienvidslāvija VFR 7 kvalif. + 4 fināli 4 50 294 1820 - 17 Havana 1966 PSRS ASV Ungārija 7 kvalif. + 4 fināli 4 52 301 1944 - 18 Lugāno 1968 PSRS Dienvidslāvija Bulgārija 7 kvalif. + 4 fināli 4 53 314 1912 - 19 Zīgene 1970 PSRS Ungārija Dienvidslāvija 6 kvalif. + 5 fināli 4 60 360 2280 - 20 Skopje 1972 PSRS Ungārija Dienvidslāvija 8 kvalif. + 4 fināli 4 63 373 2666 - 21 Nica 1974 PSRS Dienvidslāvija ASV 8 kvalif. + 5 fināli 4 75 445 3088 - 22 Haifa 1976 ASV Nīderlande Anglija Šveices - 13 kārtas 4 48 286 1248 - - Tripole 1976 Salvadora Tunisija Pakistāna Šveices - 13 kārtas 4 34 ~200 ~884 - 23 Buenosairesa 1978 Ungārija PSRS ASV Šveices - 14 kārtas 4 66 388 1848 - 24 Valleta 1980 PSRS Ungārija Dienvidslāvija Šveices - 14 kārtas 4 82 483 2296 - 25 Lucerna 1982 PSRS Čehoslovākija ASV Šveices - 14 kārtas 4 92 545 2580 - 26 Saloniki 1984 PSRS Anglija ASV Šveices - 14 kārtas 4 88 521 2464 - 27 Dubaija 1986 PSRS Anglija ASV Šveices - 14 kārtas 4 108 641 3024 - 28 Saloniki 1988 PSRS Anglija Nīderlande Šveices - 14 kārtas 4 107 620 2956 - 29 Novisada 1990 PSRS ASV Anglija Šveices - 14 kārtas 4 108 636 3020 - 30 Manila 1992 Krievija Uzbekija Armēnija Šveices - 14 kārtas 4 102 617 2852 5. 31 Maskava 1994 Krievija Bosnija un Hercegovina Krievija 2 Šveices - 14 kārtas 4 124 716 3472 19. 32 Erevāna 1996 Krievija Ukraina ASV Šveices - 14 kārtas 4 114 665 3160 20. 33 Elista 1998 Krievija ASV Ukraina Šveices - 13 kārtas 4 110 634 2860 14. 34 Stambula 2000 Krievija Vācija Ukraina Šveices - 14 kārtas 4 126 768 3528 34. 35 Bleda 2002 Krievija Ungārija Armēnija Šveices - 14 kārtas 4 135 802 3748 42. 36 Kalvija 2004 Ukraina Krievija Armēnija Šveices - 14 kārtas 4 129 763 3572 33. 37 Turīna 2006 Armēnija Ķīna ASV Šveices - 13 kārtas 4 148 873 3836 28. 38 Drēzdene 2008 Armēnija Izraēla ASV Šveices - 11 kārtas 4 146 729 3204 44. 39 Hantimansijska 2010 Ukraina Krievija Izraēla Šveices - 11 kārtas 4 149 741 3240 69. 40 Stambula 2012 Armēnija Krievija Ukraina Šveices - 11 kārtas 4 157 779 3424 28. 41 Trumse 2014 Ķīna Ungārija Indija Šveices - 11 kārtas 4 177 882 3776 35. 42 Baku 2016 ASV Ukraina Krievija Šveices - 11 kārtas 4 170 891 3660 17. 43 Batumi 2018 Ķīna ASV Krievija Šveices - 11 kārtas 4 184 914 4036 45.
- 1924., 1926., 1936. un 1976. (Tripole) notikušās sacensības tiek uzskatītas par neoficiālām šaha olimpiādēm, tādēļ tām nav piešķirts kārtas numurs.
Pasaules šaha olimpiādes sievietēmLabot
Pasaules šaha olimpiādes sievietēm Npk Sacensību vieta Gads I vieta II vieta III vieta Sacensību sistēma Dalībnieces komandā Komandas Dalībnieces Partijas Latvijas vieta 1 Emena 1957 PSRS Rumānija VDR 3 kvalif. + 3 fināli 2 21 43 258 - 2 Splita 1963 PSRS Dienvidslāvija VDR Riņķa 2 15 41 210 - 3 Oberhauzene 1966 PSRS Rumānija VDR Riņķa 2 14 41 182 - 4 Ļubļina 1969 PSRS Ungārija Čehoslovākija Riņķa 2 15 43 210 - 5 Skopje 1972 PSRS Rumānija Ungārija 4 kvalif. + 3 fināli 2 23 69 264 - 6 Medeljina 1974 PSRS Rumānija Bulgārija 5 kvalif. + 3 fināli 2 26 75 314 - 7 Haifa 1976 Izraēla Anglija Spānija 4 kvalif. + 3 fināli 3 23 90 396 - 8 Buenosairesa 1978 PSRS Ungārija VFR 4 kvalif. + 4 fināli 3 32 125 672 - 9 Valleta 1980 PSRS Ungārija Polija Šveices - 14 kārtas 3 42 161 861 - 10 Lucerna 1982 PSRS Rumānija Ungārija Šveices - 14 kārtas 3 45 176 924 - 26 Saloniki 1984 PSRS Bulgārija Rumānija Šveices - 14 kārtas 3 51 202 1050 - 27 Dubaija 1986 PSRS Ungārija Rumānija Šveices - 14 kārtas 3 49 193 1008 - 28 Saloniki 1988 Ungārija PSRS Dienvidslāvija Šveices - 14 kārtas 3 56 221 1176 - 29 Novisada 1990 Ungārija PSRS Ķīna Šveices - 14 kārtas 3 64 258 1338 - 30 Manila 1992 Gruzija Ukraina Ķīna Šveices - 14 kārtas 3 62 251 1302 12. 31 Maskava 1994 Gruzija Ungārija Ķīna Šveices - 14 kārtas 3 81 317 1678 27. 32 Erevāna 1996 Gruzija Ķīna Krievija Šveices - 14 kārtas 3 74 294 1551 34. 33 Elista 1998 Ķīna Krievija Gruzija Šveices - 13 kārtas 3 72 282 1404 13. 34 Stambula 2000 Ķīna Gruzija Krievija Šveices - 14 kārtas 3 86 338 1803 18. 35 Bleda 2002 Ķīna Krievija Polija Šveices - 14 kārtas 3 91 364 1890 - 36 Kalvija 2004 Ķīna ASV Krievija Šveices - 14 kārtas 3 87 345 1806 23. 37 Turīna 2006 Ukraina Krievija Ķīna Šveices - 13 kārtas 3 103 425 1992 17. 38 Drēzdene 2008 Gruzija Ukraina ASV Šveices - 11 kārtas 4 111 548 2420 28. 39 Hantimansijska 2010 Krievija Ķīna Gruzija Šveices - 11 kārtas 4 115 565 2508 31. 40 Stambula 2012 Krievija Ķīna Ukraina Šveices - 11 kārtas 4 127 628 2724 18. 41 Trumse 2014 Krievija Ķīna Ukraina Šveices - 11 kārtas 4 136 673 2924 39. 42 Baku 2016 Ķīna Polija Ukraina Šveices - 11 kārtas 4 134 692 2876 44. 43 Batumi 2018 Ķīna Ukraina Gruzija 1 Šveices - 11 kārtas 4 149 739 3252 36.
- Sākot ar 1984. gadu numerācija sieviešu šaha olimpiādēm tika pielīdzināta vīriešu olimpiādes numerācijai.
Interesanti faktiLabot
- Visvairāk reizes vīriešu šaha olimpiādēs ir piedalījušies lielmeistari Euhenio Torre (Filipīnas) - 23 (1970-2006, 2010-2016), Lajošs Portišs (Ungārija) - 20 (1956-1974, 1978-1988, 1992-1996, 2000) un Heiki Vesterinens (Somija) - 19 (1962-1996, 2006).
- Visvairāk reizes sieviešu šaha olimpiādēs ir piedalījusies Bulgārijas lielmeistare Margarita Voiska - 19 (1980-2016). Pa 15 reizēm ir piedalījušās vairākas šahistes, tajā skaitā Pasaules eksčempione Maija Čiburdanidze, kas ir pārstāvējusi PSRS un Gruziju (1978-2004, 2008), Tatjana Lemačko, kas ir pārstāvējusi Bulgāriju un Šveici (1974, 1978-1998, 2004, 2008-2010), Jana Bellina, kas ir pārstāvējusi Čehoslovākiju un Angliju (1966-1972, 1976-1996, 2006), Marina Makropulu, kas ir pārstāvējusi Rumāniju un Grieķiju (1982, 1988-2014), Barbara Hunde, kas ir pārstāvējusi Vāciju un Šveici (1978-1988, 1992-1994, 2000-2008, 2012-2014), Spānijas šahiste Njevesa Garsija (1974-2000, 2004) un Bangladešas šahiste Rani Hamida (1986, 1990, 1994-2018), kura arī trīs reizes savas valsts izlases sastāvā ir piedalījusies vīriešu šaha olimpiādēs (1984, 1988, 1992).
- Starp Latviju pārstāvošiem šahistiem rekordiste ar 10 piedalīšanās reizēm ir Ilze Bērziņa (1998-2000, 2004-2018), viņai seko Normunds Miezis ar 9 piedalīšanās reizēm (1998-2014). 12 reizes olimpiādēs ir piedalījies Aleksejs Širovs, kas ir pārstāvējis Latviju un Spāniju (1992-2000, 2004-2016).
- Latvijas pārstāvji ir izcīnījuši vairākas individuālās medaļas šaha olimpiādēs: Vladimirs Petrovs - zelts (1931) un bronza (1939), Movša Feigins - bronza (1933) un sudrabs (1936), Volfgangs Hāzenfuss - bronza (1931), Kārlis Ozols - bronza (1936), Ilze Bērziņa - bronza (2010).