2. šaha olimpiāde
2. šaha olimpiāde notika no 1928. gada 21. jūlija līdz 6. augustam Nīderlandes konstitucionālajā galvaspilsētā Hāgā.[1]
Vispārīgs apskats
labot šo sadaļuPēc britu delegāta prasības, 1927. gada FIDE kongress pieņēma nepopulāru lēmumu Nāciju turnīros (olimpiādēs) varēs startēt tikai amatieri. Pie tam tiesības izlemt, ko pieskaitīt pie profesionāļiem, deleģēja nacionālajām šaha federācijām. Par pamatu šim lēmumam kalpoja fakts, ka Nāciju turnīrs notika vienlaicīgi ar Amsterdamā notikušajām 9. Vasaras olimpiskām spēlēm, kurās tolaik startēja tikai amatieri. Šis lēmums izsauca vairāku federāciju neapmierinātību, dažas valstis pat atteicās piedalīties turnīrā, nepiedalījās arī paši angļi. Tāpēc olimpiādes laikā notikušā FIDE kongresa delegāti vienbalsīgi pieņēma lēmumu turpmāk šahistus vairs nedalīt amatieros un profesionāļos.
Spēles notika Nīderlandes parlamenta ēkā.
Spēles reglaments: trīs kārtas divās dienās, apdomas laiks: stundā 20 gājieni.
Olimpiādes rezultāti
labot šo sadaļuOlimpiādē piedalījās 17 komandas. Visas komandas spēlēja vienā grupā pēc apļa sistēmas, tas ir, katra ar katru.
Turnīra rezultāti apkopoti nākamajā tabulā:[2]
V Komanda 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 P KP + = - 1 Ungārija ● 1½ 3 2 3½ 1½ 2½ 3 3 3½ 2½ 3 2 2½ 3 3½ 4 44 26 12 2 2 2 ASV 2½ ● 1 3½ 3½ 2 2 1½ 3 3 3 2 2½ 2 2 3 3 39½ 23 9 5 2 3 Polija 1 3 ● 1½ 2 1 3 2½ 3 2 2½ 2½ 2½ 2 2 2½ 4 37 22 9 4 3 4 Austrija 2 ½ 2½ ● 3 2 1 2 2 3 3 1 3 3½ 3 1½ 3½ 36½ 20 8 4 4 5 Dānija ½ ½ 2 1 ● 1½ 1 3 3 1½ 3 4 2½ 3 2½ 2 3 34 18 8 2 6 6 Šveice 2½ 2 3 2 2½ ● 1½ 1 2 1½ 1½ 2½ 2 2 2½ 1½ 4 34 17 6 5 5 7 Čehoslovākija 1½ 2 1 3 3 2½ ● 1½ 1 1½ 2 1½ 2 1 2½ 4 4 34 15 6 3 7 8 Argentīna 1 2½ 1½ 2 1 3 2½ ● 1½ 1½ 1½ 3 3 3 1½ 3 2 33½ 16 7 2 7 9 Vācija 1 1 1 2 1 2 3 2½ ● 2 2½ 1 1 3 2½ 3 3 31½ 17 7 3 6 10 Nīderlande ½ 1 2 1 2½ 2½ 2½ 2½ 2 ● 2 1½ 1½ 1½ 2 3½ 3 31½ 16 6 4 6 11 Francija 1½ 1 1½ 1 1 2½ 2 2½ 1½ 2 ● 2 2 2½ 2½ 3 2½ 31 16 6 4 6 12 Beļģija 1 2 1½ 3 0 1½ 2½ 1 3 2½ 2 ● 2 3 1½ 1½ 3 31 15 6 3 7 13 Zviedrija 2 1½ 1½ 1 1½ 2 2 1 3 2½ 2 2 ● 3 1½ 1 3½ 31 13 4 5 7 14 Latvija 1½ 2 2 ½ 1 2 3 1 1 2½ 1½ 1 1 ● 3½ 3½ 3 30 13 5 3 8 15 Itālija 1 2 2 1 1½ 1½ 1½ 2½ 1½ 2 1½ 2½ 2½ ½ ● 1½ 1½ 26½ 9 3 3 10 16 Rumānija ½ 1 1½ 2½ 2 2½ 0 1 1 ½ 1 2½ 3 ½ 2½ ● 3½ 25½ 13 6 1 9 17 Spānija 0 1 0 ½ 1 0 0 2 1 1 1½ 1 ½ 1 2½ ½ ● 13½ 3 1 1 14
Apzīmējumi: V — vieta; P — komandas dalībnieku iegūto punktu summa; KP — komandas iegūto punktu summa (2 punkti — uzvarēts, 1 — neizšķirts, 0 — zaudēts mačs); + (uzvarēto), = (neizšķirto), - (zaudēto) maču skaits.
Uzvarētāju individuālie rezultāti
labot šo sadaļuGodalgoto komandu dalībnieku individuālie rezultāti apkopoti nākamajās trīs tabulās:[1]
1. vieta — Ungārija
labot šo sadaļu| Galdiņš | Dalībnieks | + | - | = | Spēles | Punkti |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1 | Gēza Naģs | 9 | 2 | 5 | 16 | 11½ |
| 2 | Endre Šteiners | 10 | 3 | 3 | 16 | 11½ |
| 3 | Ārpāds Vajda | 6 | 1 | 9 | 16 | 10½ |
| 4 | Kornēls Havaši | 6 | 1 | 9 | 16 | 10½ |
2. vieta — ASV
labot šo sadaļu| Galdiņš | Dalībnieks | + | - | = | Spēles | Punkti |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1 | Isaks Keždens | 12 | 1 | 2 | 15 | 13 |
| 2 | Hermans Steiners | 6 | 1 | 9 | 16 | 10½ |
| 3 | Semjuels Faktors | 4 | 2 | 5 | 11 | 6½ |
| 4 | Erlings Tolfsens | 4 | 4 | 5 | 13 | 6½ |
| rez. | Miltons Hanauers | 1 | 4 | 4 | 9 | 3 |
3. vieta — Polija
labot šo sadaļu| Galdiņš | Dalībnieks | + | - | = | Spēles | Punkti |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1 | Kazimežs Makarčiks | 5 | 5 | 6 | 16 | 8 |
| 2 | Paulino Frīdmans | 6 | 4 | 1 | 11 | 6½ |
| 3 | Teodors Regedziņskis | 8 | 1 | 4 | 13 | 10 |
| 4 | Mečislavs Hvojniks | 4 | 4 | 4 | 12 | 6 |
| rez. | Ābrams Blass | 4 | 3 | 5 | 12 | 6½ |
Individuālās medaļas
labot šo sadaļuNeatkarīgi no galdiņiem, apbalvoti tika seši spēlētāji, kas sasnieguši labākos individuālos rezultātus.
Vieta Spēlētājs Valsts Spēles Punkti Procenti 1 Isaks Keždens ASV 15 13 86,7% 2 Andrē Muffans Francija 16 12½ 78,1% 3 Teodors Regedziņskis Polija 113 10 76,9% 4 Endre Šteiners Ungārija 16 11½ 71,8% 4 Gēza Naģs Ungārija 16 11½ 71,8% 6 Viljams Rivjērs Šveice 11 7½ 68,2%
Latvijas šahistu sniegums
labot šo sadaļuLatvijas komandas sastāvā bija iekļauts arī Kārlis Bētiņš, bet viņš Hāgā nevarēja ierasties ģimenes apstākļu dēļ, un viņa vietā spēlēja Arvīds Taube.
Latvijas komandas (14. vieta) dalībnieku rezultāti apkopoti nākamajā tabulā:[3]
| Galdiņš, dalībnieks | 1. Apšenieks | 2. Strautmanis | 3. Petrovs | 4. Taube | r. Melnbārdis | Rezultāts | Pretinieku komanda |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Latvijas komandas dalībnieku rezultāti |
1 | ½ | 1 | ½ | — | 3 : 1 | Spānija |
| 0 | 0 | 0 | ½ | — | 0,5 : 3,5 | Austrija | |
| 0 | ½ | ½ | ½ | — | 1,5 : 2,5 | Ungārija | |
| 1 | 0 | 1 | 0 | — | 2 : 2 | Šveice | |
| 0 | 1 | 0 | ½ | — | 1,5 : 2,5 | Francija | |
| 0 | 0 | ½ | ½ | — | 1 : 3 | Vācija | |
| 1 | 1 | 0 | 0 | — | 2 : 2 | ASV | |
| 1 | 0 | 1 | 0 | — | 2 : 2 | Polija | |
| 1 | 0 | 0 | 0 | — | 1 : 3 | Beļģija | |
| 0 | 0 | 1 | — | 0 | 1 : 3 | Zviedrija | |
| ½ | 1 | ½ | 1 | — | 3 : 1 | Čehoslovākija | |
| 0 | 0 | 1 | 0 | — | 1 : 3 | Argentīna | |
| 1 | 1 | ½ | 1 | — | 3,5 : 0,5 | Itālija | |
| 1 | 1 | ½ | 0 | — | 2,5 : 1,5 | Holande | |
| 1 | 1 | ½ | 1 | — | 3,5 : 0,5 | Rumānija | |
| 0 | ½ | ½ | 0 | — | 1 : 3 | Dānija | |
| Partijas | 16 | 16 | 16 | 15 | 1 | 64 | |
| + | 8 | 6 | 5 | 3 | 0 | 22 | |
| - | 7 | 7 | 4 | 7 | 1 | 26 | |
| = | 1 | 3 | 7 | 5 | 0 | 16 | |
| Punkti | 8,5 | 7,5 | 8,5 | 5,5 | 0 | 30 | |
| % | 53,1 | 46,9 | 53,1 | 36,7 | 0 | 46,9 |
Pasaules amatieru meistarsacīkstes
labot šo sadaļuReizē ar ielūgumu uz olimpiādi nacionālās federācijas saņēma arī uzaicinājumu vienam no šahistiem piedalīties pasaules amatieru čempionātā. Līdz ar to katrai komandai vajadzēja "ziedot" vienu spēcīgu spēlētāju individuālajam turnīram. Latvija šim turnīram pieteica Hermani Matisonu.
Vieta Spēlētājs Punkti Bergera koeficients 1 
Makss Eive (Nīderlande)12 2 
Dāvids Pšepjurka (Polija)11 3 
Hermanis Matisons (Latvija)10 4 
Manuels Golmaijo (Spānija)9½ 66.25 5 
Karels Treibals (Čehoslovākija)9½ 64.50 6 
Normans Vaitekers (ASV)9½ 57.25 7 
Kārlis Karlss (Vācija)9 8 
Alberts Bekers (Austrija)7 9 
Andrē Šerons (Francija)6 47.00 10 
Allans Nilsons (Zviedrija)6 41.75 11 
Stefano Rosselli (Itālija)6 36.50 12 
Lajošs Šteiners (Ungārija)5½ 36.00 13 
Hosē Araisa (Meksika)5½ 35.75 14 
Anatols Čepurnovs (Somija)5½ 31.75 15 
Aleksandrs Tirolers (Rumānija)5 16 
Valters Hennebergers (Šveice)3
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Шахматы: Энциклопедический словарь / Гл. ред. А.Е. Карпов. Москва : Советская энциклопедия. 1990. 72. lpp. ISBN 5-85 270-005-3. (krieviski)
- ↑ Ю. Авербах, Б. Туров. Шахматные олимпиады (krievu). Москва : Физкультура и спорт, 1974. 270.—271. lpp.
- ↑ Andris Frīde, Alnis Auziņš. Latvija pasaules šaha olimpiādēs. Rīga : Latvijas sporta muzejs, 1993. 28.—35. lpp.
Papildu literatūra
labot šo sadaļu- Ю. Авербах, Б. Туров. Шахматные олимпиады (krievu). Москва : Физкультура и спорт, 1974. 14.—15. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- 2nd Chess Olympiad: The Hague 1928 OlimpBase (angliski)
- Frank Große: Die Geschichte der Schacholympiade – Teil 2: Vor dem Zweiten Weltkrieg (1928 – 1930) (vāciski)