Hermanis Matisons
Hermanis Matisons arī Mattisons (dzimis 1894. gada 28. decembrī Rīgā, miris 1932. gada 16. novembrī Rīgā) bija Latvijas šahists un problēmists, pirmais šaha meistars Latvijā (1924).
| ||||||||||||||
Jaunība, pirmie soļi šahāLabot
Dzimis Kārļa un Līnas Matisonu ģimenē. Tēvs kalpojis kuģu ekspeditoru firmas "Helmsing und Grimm" kantorī. Vecāki dēlu sūtījuši prestižajā Rīgas pilsētas ģimnāzijā, taču 1910. gadā mirst tēvs un Matisonam jāpārtrauc mācības. Viņš kļūst par kādas firmas kantoristu. Iepazīšanās ar šahu notiek 6 vai 7 gadu vecumā. 1911. gadā tiek sastādīta pirmā šaha etīde, bet 1911./12. gadā tiek izcīnīta pirmā uzvara ģimnāzijas turnīrā. 1913. gadā iestājās Rīgas šaha biedrībā. 1913. gada 25. decembrī simultānspēles seansā uzvar slaveno Kubas šahistu Hosē Raulu Kapablanku (1888 - 1942), kurš viesojās Rīgā.[1] 1915. gada Rīgas šaha biedrības turnīrā Matisons izcīna 1. vietu, un drīz kļūst par spēcīgāko šahistu Rīgā aiz Ārona Nimcoviča.
Pirmais pasaules karšLabot
1916. gada vasarā Matisons tiek iesaukts armijas rindās. Pirmajā pasaules karā laikā no 1916. gada novembra līdz 1917. gada janvārim piedalās frontes cīņās pie Rīgas. 23. janvārī 1917. gadā gūst ievainojumu, tiek pārvests uz Petrogradas hospitāli, kur ārstējas aptuveni pusgadu. Izveseļojies dodas uz Maskavu, kur pavada daudzus mēnešus, pelnot iztiku ar fizisku darbu.
Atgriešanās LatvijāLabot
Divdesmito gadu pirmajā pusē atgriežas Latvijā un jau kopš 1921. gada aktīvi iekļaujas šaha dzīvē. Matisons daudz spēlē dažādos turnīros (arī ātrspēles un korespondencšaha), sniedz simultānspēles seansus, vada šaha nodaļas dažādos laikrakstos un žurnālos, pievēršas šaha kompozīcijai. 1922./23. gadā uzvar II Rīgas šaha biedrības meistarībā Rīgā.
Latvijas spēcīgākais šahistsLabot
1924. gadā uzvar Latvijas šaha I kongresā, kļūstot par pirmo Latvijas šaha meistaru. Tajā pat gadā Olimpiskajā šaha turnīrā Parīzē kļuva par pasaules čempionu šahā amatieriem.[2]
Tālākās šahista gaitasLabot
1925. gadā uzvar Kentas grāfistes 20. šaha kongresā Bromlejā (Anglija).[3]Debrecenas turnīrā 1925. gadā piedzīvo lielāko neveiksmi savās šahista gaitās, ieņemot pēdējo vietu 14 dalībnieku konkurencē.[4] Turnīrā Budapeštā 1926. gadā dala 9.-10. vietu 16 dalībnieku konkurencē.[5] 1926. gadā uzvar turnīrā Bardiovā (Čehoslovākija).[6] 1926. gadā Kēnigsbergas (Vācija) turnīrā ierindojās 2. vietā. No 1927. gada vadījis šaha nodaļu žurnālā "Atpūta". 1928. gadā 2. Pasaules čempionātā amatieriem Hāgā (Holande) ieņēmis 3. vietu.[7] 1929. gadā piedalījās plašā starptautiskā turnīrā Karlsbādē (Čehoslovākija), kur 22 dalībnieku konkurencē ieguvis 10.-11. vietu.[8] Šajos starptautiskajos turnīros uzvarējis lielmeistarus Saveliju Tartakoveru, Akibu Rubinšteinu, Milanu Vidmaru.
Slimība un pāragrā nāveLabot
1930. gadā slimības dēļ izlaidis šaha olimpiādi Hamburgā. 1931. gada Prāgas šaha olimpiādē Matisons arī spēlē slims, daudzas partijas nākas izlaist, tomēr viņš uzvar toreizējo pasaules čempionu Aleksandru Aļehinu.[9] Tas bija Matisona pēdējais starptautiskais starts. 1932. gada rudenī strauji pasliktinās viņa veselības stāvoklis. Rīgas pilsētas 1. slimnīcā tuberkulozi pieveikt neizdodas un 16. novembra rītā Matisons mirst.
Šahista mantojumsLabot
Savas dzīves laikā publicējis 9 uzdevumus un 60 etīdes. Lielmeistars Savelijs Tartakovers (1887 - 1956) nosaucis Matisonu par pasaules čempionu etīžu kompozīcijā.
AtsaucesLabot
Ārējās saitesLabot
LiteratūraLabot
- K.Bētiņš, A.Kalniņš, V.Petrovs "Šachs Latvijā līdz 1940. gadam", Rīga, Valters un Rapa, 1940.
- Ģ.Salmiņš "No Parīzes līdz Prāgai. Hermanis Matisons (1894 - 1932)", Liepāja, LiePA, 2008, ISBN 978-9984-821-27-6.