Kurzemes rajons

Kurzemes rajons ir viena no sešām Rīgas pilsētas administratīvi teritoriālajām vienībām, kas izveidota 1969. gadā kā Rīgas pilsētas Ļeņingradas rajons. Atrodas Daugavas kreisajā krastā, pilsētas ziemeļrietumu un rietumu daļā, tā platība ir 79,04 km² (25,73% no visas Rīgas teritorijas), pēc platības tā ir Rīgas lielākā daļa. Iedzīvotāju skaits (2018) bija 127 793 cilvēki (18,4% no visas Rīgas iedzīvotājiem). Kurzemes rajonā ietilpst Bolderāja, Daugavgrīva, Iļģuciems, Imanta, Ķīpsala un Zasulauks un citas apkaimes.

Kurzemes rajons
Pamatinformācija
Pilsēta	Rīga
Apkaimes	Bolderāja Iļģuciems Imanta Sīkāk sadaļā Apkaimes
Platība	79,04 km²
Iedzīvotāju skaits	125 845 (2020)
Iedzīvotāju blīvums	1592.2 cilv/km²
Ūdenstilpes	Rīgas līcis Daugava Buļļupe Sīkāk sadaļā: Ūdenstilpes
Parki	Piejūras dabas liegums Dzegužkalns Botāniskais dārzs Sīkāk sadaļā: Parki
Etniskais sastāvs
Latvieši	48 977 (38,9%)
Krievi	53 065 (42,1%)
Baltkrievi	4942 (3,9%)
Ukraiņi	4990 (4,0%)
Poļi	2204 (1,8%)
Pārējie	11 667 (9,3%)

Rajonā atrodas Rīgas augstākais punkts — Dzegužkalns (28 metri). Spilves pļavās atrodas Spilves lidosta, kas bija Rīgas galvenā lidosta līdz 1974. gadam, kad Skultē tika pabeigta Starptautiskās lidostas "Rīga" būvniecība.

Vēsture

Senākā apdzīvotā šajā rajonā veidojās uz 1226. gadā Rīgas Sv. Gara konventam piešķirtās muižas (Hiligen geest hove) zemes iepretim Ķīpsalas ziemeļu galam, no kā vēlāk izveidojās Iļģuciema (Hiligzeem) nosaukums. Caur to veda divi nozīmīgi ceļi — Buļļumuižas ceļš, pa kuru no Rīgas varēja nokļūt uz Kurzemi, un ceļš, kas cauri Iļģuciemam veda uz Bolderāju, no 17. gadsimta uz Daugavgrīvas cietoksni. Vēlāk tie pārtapa par Buļļu un Daugavgrīvas ielām. Iedzīvotāji galvenokārt bija latvieši, kas nodarbojās ar dārzkopību un zvejniecību, vēlāk ar preču transportēšanu, šķirošanu, svēršanu.

1701. gada 19. (9.) jūlijā Spilves pļavās notika Daugavas kauja.

1787. gadā Pārdaugavā (tagadējās Torņakalna, Āgenskalna un Iļģuciema apkaimēs) izveidoja Rīgas pilsētas trešo jeb Jelgavas priekšpilsētu (vācu: Mitauer Vorstadt, krievu: Митавский форштадт, Митавская часть). Pēc Latvijas valsts nodibināšanas 1924. gadā Rīgas pilsētai tika pievienoti Šampēteris, Solitūdes muižas, Lielā un Mazā Dammes muižas, Anniņmuižas zemes (tagadējā Imantas apkaime), Kleisti, Bolderāja, Daugavgrīva un Buļļumuiža.

Pēc 1940. gada Latvijas okupācijas izveidoja Pārdaugavas rajonu, ko drīz vien sadalīja Ļeņina un Sarkanarmijas rajonos. 1956. gadā tos apvienoja, bet 1969. gada 16. maijā no Ļeņina rajona ziemeļu daļu atkal atdalīja un tur izveidoja Ļeņingradas rajonu. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Ļeņingradas rajonu 1990. gadā pārdēvēja par Kurzemes rajonu.

Ģeogrāfija un klimats

Kurzemes rajona reljefs pārsvarā līdzens, 1,5—10 metri virs jūras līmeņa. Kurzemes rajonā atrodas Rīgas augstākais punkts Dzegužkalns, kas ir 28 metri virs jūras līmeņa. Mikroklimats rajonā ir relatīvi vēsāks nekā pilsētas centrālajā daļā. Lielu Kurzemes rajona teritoriju aizņem meži Daugavgrīvas salā, Bolderājas—Priedaines kāpu grēdā un Nordeķu-Kleistu kāpu grēdā, kā arī Kleistu mežs un Anniņmuižas parks. Daugavgrīvas salā ir atpūtas vietas ar 10 kilometrus garu jūras liedagu, kas pazīstams kā Bolderājas pludmale.

Ūdenstilpes

Kurzemes rajonā atrodas vairākas Rīgas pilsētā nozīmīgas ūdenstilpes. Rajona ziemeļu robeža ir Rīgas līcis, ziemeļaustrumu un austrumu robeža ir Daugava. No upēm Kurzemes rajonā atrodas Buļļupe ar Loču kanālu, Ziemeļupi un Ziemas ostu Daugavas ietekā jūrā, Hapaka grāvis ar pietekām Beķera grāvis, Spilves grāvis un Lāčupīte. Bolderājā atrodas Bolderājas karjeras ezers. Ķīpsalu no Pārdaugavas atdala Zundas kanāls jeb Zunds, kas nelielā posmā uz dienvidiem no Kalnciema ielas satiksmes pārvada tiek dēvēts arī par Āzeni un savienojas ar Āgenskalna līci. Savukārt Zundas kanāla ziemeļu savienojums ar Daugavu Ķīpsalas ziemeļu galā tiek dēvēts par Roņu dīķi.

Parki

Kurzemes rajonā atrodas tādi parki kā Dzegužkalna parks un Nordeķu parks Iļģuciemā, Anniņmuižas parks Imantas centrā, kā arī Botāniskais dārzs Dzirciemā. Daugavgrīvas salā atrodas Piejūras dabas parks, kurā atrodas Daugavgrīvas dabas liegums un Vakarbuļļu dabas liegums salas dienvidrietumu malā. Blakus Voleriem, starp Daugavu un Beķera grāvi, atrodas mazpazīstamais Krēmeru dabas liegums.

Imantā atrodas Sudrabkalniņš, kur 11. novembrī notiek Lāčplēša dienas atceres pasākumi par godu notikumiem 1919. gadā. Bolderājas—Priedaines kāpu grēdā atrodas 16 metrus augsts Bumbu kalns jeb Bumbiņkalns, kurā 2007. gada 12. decembrī tika atklāta atjaunotā 1919. gada Rīgas atbrīvošanas kauju piemiņas vieta. Tajā vietā atradās Latvijas Bruņoto spēku Latgales divīzijas komandpunkts, kur 1919. gada 1. novembrī pulkvedis Krišjānis Berķis parakstīja pavēli par Pārdaugavas atbrīvošanas operācijas sākšanu.

Demogrāfija

Iedzīvotāju skaits Kurzemes rajonā, tāpat kā visā Rīgā un Latvijā kopumā, kopš Padomju Savienības sabrukuma ir strauji samazinājies, pie kam krievu skaits samazinās straujāk, tādēļ laika gaitā procentuāli latviešu iedzīvotāju skaits attiecībā pret krievu un citu tautību iedzīvotājiem palielinās.

Ja 1986. gadā rajonā dzīvoja 179 000 iedzīvotāju, kas bija 19,3% no visiem Rīgas pilsētas iedzīvotājiem, tad iedzīvotāju skaits 2012. gada 1. janvārī bija 131 016 cilvēki. , savukārt 2017. gada 1. janvārī iedzīvotāju skaits bija 129 595.

Etniskais sastāvs

Kurzemes rajonā pieaug latviešu īpatsvars. Ja 2012. gadā tajā dzīvoja 47 993 latvieši (36,6%) un 59 384 krievi (45,3%), tad 2020. gadā 48 977 latvieši (38,9%), 53 065 krievi (42,1%), 4990 ukraiņi, 4942 baltkrievi, 2204 poļi un citi.

Apkaimes

Kurzemes rajonā ietilpst 12 apkaimes.

Āgenskalns Bolderāja Daugavgrīva Dzirciems Iļģuciems Imanta

Kleisti Ķīpsala Rītabuļļi Spilve Voleri Zasulauks

Skatīt arī

• Rīga
• Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā
• Rīgas Kurzemes rajona ielu uzskaitījums
• Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rīgas Kurzemes rajonā

Ārējās saites

• Kurzemes rajona izpilddirekcija
• "Kurzemes namu apsaimniekotājs"