Zemgales priekšpilsēta
Zemgales priekšpilsēta, agrāk Jelgavas priekšpilsēta, ir viena no sešām Rīgas pilsētas administratīvi teritoriālajām vienībām. Zemgales priekšpilsēta atrodas Rīgas pilsētas dienvidrietumu daļā, Daugavas kreisajā krastā. Zemgales priekšpilsēta robežojas ar Kurzemes rajonu un Centra rajonu, Daugava to atdala no Latgales priekšpilsētas, tajā ietilpst Āgenskalns, Torņkalns, Zolitūde, Ziepniekkalns, Bieriņi, Pleskodāle un Šampēteris.
| Zemgales priekšpilsēta | |
|---|---|
| |
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |  Rīga
|
| Apkaimes |
|
| Platība | 41 km² |
| Iedzīvotāju skaits | 103 112 (2018)[1] |
| Iedzīvotāju blīvums | 2523.2 cilv/km² |
| Etniskais sastāvs | |
| Latvieši | 49 971 (47,33%)[2] |
| Krievi | 37 126 (35,88%) |
| Baltkrievi | 4079 (3,92%) |
| Ukraiņi | 3707 (3,58%) |
| Poļi | 1858 (1,8%) |
| Pārējie | 7766 (7,51%) |
Zemgales priekšpilsētas teritorija ir 41 km2, kas ir 13,34% no Rīgas pilsētas kopējās teritorijas. Priekšpilsētā kopumā ir 347 ielas, kuru kopgarums ir aptuveni 240 km. Zemgales priekšpilsētā dzīvo 103 112 cilvēki (2018. gada 1. jūlijs),[1] kas ir 14,8% no kopējā Rīgas iedzīvotāju skaita.
Vēsture
labot šo sadaļuSenākā Daugavas kreisā krasta celtne bija 1226. gadā uz Mārupītes celtās Māras dzirnavas un tā saucamais Sarkanais tornis, kas no 15. līdz 17. gadsimtam atradās seno Jelgavas un Bauskas ceļu sākumā pie Daugavas pārceltuves. No tā cēlies Torņakalna apkaimes nosaukums. Zviedru Vidzemes laikā šeit uzbūvēja nocietinājumus, ko sauca par Kobrona skansti (zviedru: Cobrons skans). Līdz 17. gadsimtam Pārdaugavā izveidojās vairākas Ārrīgas muižiņas, uz tiesneša Henriha fon Hāgena muižas (vācu: Hagenshof) zemes izveidojās tagadējā Āgenskalna apkaime, kurā mitinājās Rīgas latviešu tirdzniecības palīgamatu locekļi un algādži — zvejnieki, enkurnieki, sālsmērītāji, vīna mucu nesēji, ormaņi, laivinieki un citi. Iļģuciems (Hiligzeem) izveidojās uz Sv. Gara konventam piešķirtās muižas (Hiligen geest hove) zemes iepretim Ķīpsalas ziemeļu galam. Savukārt Bišumuižas apkaime sāka veidoties ap 1773. gadā celto Bišu muižu (vācu: Bienenhof), kur dzīvoja komponists Johans Gotfrīds Mītels (1728-1788).
1787. gadā Pārdaugavā (tagadējās Torņakalna, Āgenskalna un Iļģuciema apkaimēs) izveidoja Rīgas pilsētas trešo jeb Jelgavas priekšpilsētu (vācu: Mitauer Vorstadt, krievu: Митавский форштадт, Митавская часть). 1828. gadā Jelgavas priekšpilsētai pievienoja Ziepniekkalna centrālo daļu un Bišumuižu, uz kuras zemes kopš 19. gadsimta vidū uzbūvēja Brandenburga eļļas fabriku, vēlāk papīrfabriku un lenšu fabriku. Šampētera muižas (vācu: Hof Champêtre) zemi 19. gadsimtā sadalīja apbūves gabalos, ko pārdeva vai iznomāja. 1803. gadā te nodibināja etiķa manufaktūru, 1856. gadā alus darītavu, 1899. gadā litogrāfiju.
Pēc Latvijas valsts nodibināšanas 1924. gadā Rīgas pilsētai tika pievienoti Šampēteris, Solitūdes muižas, Lielā un Mazā Dammes muižas, Anniņmuižas zemes (tagad Imantas apkaime), Kleisti, Bolderāja, Daugavgrīva, Buļļumuiža, kā arī Nummurmuižas zemes ap tagadējo Ziepniekkalna ielu.
Pēc 1940. gada Latvijas okupācijas izveidoja Rīgas Pārdaugavas rajonu, ko drīz vien sadalīja Ļeņina un Sarkanarmijas rajonos. 1956. gadā tos apvienoja, bet 1969. gada 16. maijā no Ļeņina rajona atkal atdalīja ziemeļu daļu un izveidoja Ļeņingradas rajonu. 1974. gadā Ļeņina rajona robežās iekļāva tagadējās Ziepniekkalna apkaimes dienvidu daļu. Pēc Latvijas Republikas atjaunošanas Ļeņina rajonu 1990. gadā pārdēvēja par Zemgales priekšpilsētu.
Apkaimes
labot šo sadaļuZemgales priekšpilsētā ietilpst 13 apkaimes.
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2018. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2018. gada 1. janvārī.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.01.2012.» (PDF). PMLP.gov.lv.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Zemgales priekšpilsētas izpilddirekcija Arhivēts 2006. gada 17. janvārī, Wayback Machine vietnē.
 | Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |