Anniņmuiža
Anniņmuiža (vācu: Annenhof), agrāk arī Meijera vai Meinerta muiža (Meiershof, Meinertshof, Meinhartshof) bija muižiņa tagadējā Jūrmalas gatvē 76 Imantas apkaimē Pārdaugavā, Rīgā. Līdz mūsdienām saglabājušies atsevišķi muižas ansambļa elementi — dzīvojamā ēka ar parku. Vēsturiskā ēka mūsdienās tiek izmantota Latvijas Universitātes Pedagoģijas muzeja vajadzībām.[1]
Vēsture
labot šo sadaļu
Par Anniņmuižu pirmās rakstītās ziņas ir no Zviedru Vidzemes laikiem 17. gadsimta pirmajā pusē.[2] 17. un 18. gadsimta mijā esošajā kartogrāfiskajā materiālā muižiņa sastopama ar nosaukumu — Meinertshof, Meijershof, Meinershof.[3]
Muižiņas tagadējais nosaukums radies 18. gadsimtā.[4] 1768. gadā Gothards fon Fēgezaks muižiņu iznomājis slepenpadomniekam Oto Hermanim fon Fītinghofam, kas vēlāk savā īpašumā ieguvis gan Anniņmuižu, gan Zolitūdes muižu. 18. gadsimtā arī Meinershofa tika pārveidota par greznu atpūtas mītni, kur muižas īpašnieks organizēja dažādus izklaides pasākumus — balles un teātra izrādes, līdz ar to apkārtējie Pārdaugavas iedzīvotāji muižu dēvējuši par "lustīgo muižu". Kad O. H. fon Fītinghofs salaulājās ar Annu Ulriku fon Minihu, muižiņu nosauca viņas vārdā. Līdz 1817. gadam muižiņa piederējusi Zolitūdes muižai, no kuras tā atdalīta un pārdota namniekam Georgam Losbergam, kura īpašumā tā bijusi līdz 1841. gadam.[4] No 1872. gada muižas īpašnieks bija Eduards Jensens.[5]
1905. gadā Anniņmuiža tika izpostīta, taču vēlāk tā tika atjaunota.[4] Pēc 1920. gada agrārās reformas Anniņmuižas neatsavināmajā daļā saimniekoja Jensenu dzimta, kas 1939. gadā repatriējās uz Vāciju. Pēc Latvijas okupācijas ēku pārņēma Rīgas dzīvokļu un nekustamo īpašumu pārvalde.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «lu.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 17. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 7. martā.
- ↑ Z. Žukova "Kā Anniņmuiža ieguva savu tagadējo nosaukumu?" // Tava labākā grāmata par Latviju, Enciklopēdija katrai ģimenei "Rīga", Aplis, Rīga, 1999., 126.—127. lpp. 283.—285. lpp foto
- ↑ Veitners K., 1996. Pārdaugavas muižu vēsturiskā attīstība 1750. — 1850. g. LU Vēstures un filozofijas fakultātes bakalaura darbs, vad. Doc. J. Štrauhmanis: — Rīga, 37. lpp.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 229. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.
- ↑ Veitners K. Pārdaugavas muižu vēsturiskā attīstība 1750. — 1850. g. LU Vēstures un filozofijas fakultātes bakalaura darbs, vad. doc. J. Štrauhmanis. Rīga, 1996. — 39. lpp.
 | Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |