1701. gads
gads
(Pāradresēts no 1701)
1701. gads (MDCCI) bija gads, kas pēc Jūlija kalendāra sākās trešdienā.
Tūkstošgades: | |
Gadsimti: | |
Desmitgades: | |
Gadi: |
Gregora kalendārs | 1701 MDCCI |
Ab urbe condita | 2454 |
Armēņu kalendārs | 1150 ԹՎ ՌՃԾ |
Asīriešu kalendārs | 6451 |
Bahāju kalendārs | −143 — −142 |
Bengāliešu kalendārs | 1108 |
Berberu kalendārs | 2651 |
Budistu kalendārs | 2245 |
Birmiešu kalendārs | 1063 |
Bizantiešu kalendārs | 7209—7210 |
Ķīniešu kalendārs | 庚辰年 (Metāla drakons) 4397 vai 4337 — līdz — 辛巳年 (Metāla čūska) 4398 vai 4338 |
Koptu kalendārs | 1417—1418 |
Etiopu kalendārs | 1693—1694 |
Ebreju kalendārs | 5461—5462 |
Hindu kalendāri | |
- Vikram Samvat | 1757—1758 |
- Shaka Samvat | 1623—1624 |
- Kali Juga | 4802—4803 |
Holocēna kalendārs | 11701 |
Igbo kalendārs | 701—702 |
Irānas kalendārs | 1079—1080 |
Islāma kalendārs | 1112—1113 |
Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 11 dienas |
Korejas kalendārs | 4034 |
Notikumi
labot šo sadaļuJanvāris
labot šo sadaļu- 18. janvāris — Frīdrihs I Hoencollerns kļūst par Prūsijas karali.
Marts
labot šo sadaļu- Sākās karš par Spānijas mantojumu.
Maijs
labot šo sadaļu- 23. maijs — pēc apsūdzības Viljama Mūra slepkavībā un pirātismā, Londonā tiek pakārts kapteinis Viljams Kids.
Jūlijs
labot šo sadaļu- 9. jūlijs — Lielais Ziemeļu karš: Daugavas kaujā Spilves pļavās pie Rīgas Zviedrijas karaspēks sakāva Saksijas un Polijas—Lietuvas apvienotos spēkus.
- 24. jūlijs — nodibināta Amerika Savienoto Valstu pilsēta Detroita.
Septembris
labot šo sadaļu- 16. septembris — princis Džeimss Frensiss Edvards Stjuarts kļūst par jauno pretendentu uz Skotijas troni kā karalis Džeimss VIII un Anglijas troni kā karalis Džeimss III.
Oktobris
labot šo sadaļu- 9. oktobris — Konektikutā tiek reģistrēta Konektikutas koleģiātu skola (vēlāk pārdēvēta par Jeila Universitāti).
Nezināms datums
labot šo sadaļu- Japānā jaunajam daimio Asano Naganori tiek pavēlēts izdarīt seppuku (rituāla pašnāvība). Viņa pakļautībā esošie 47 samuraji sāk plānot atriebību par viņa nāvi.
- Slovēnijā, Ļubļanā nodibināta Filharmonijas sabiedrība (Academia philharmonicorum)
Dzimuši
labot šo sadaļu- 18. marts — Niklāss Zālgrēns, zviedru tirgotājs un filantrops (miris 1776. gadā)
- 27. aprīlis — Sardīnijas Čārlzs Emanuēls III (miris 1773. gadā)
- 14. maijs — Viljams Emersons, angļu matemātiķis (miris 1782. gadā)
- 4. augusts — Tomass Blakvels, skotu zinātnieks (miris 1757. gadā)
- 5. novembris — Pjetro Longi, venēciešu gleznotājs (miris 1785. gadā)
- 27. novembris — Anderss Celsijs, zviedru fiziķis un astronoms (miris 1744. gadā)
Miruši
labot šo sadaļu- 14. janvāris — Tokugava Mitsukuni, japāņu militārists (dzimis 1628. gadā)
- 21. aprīlis — Asano Naganori, japāņu militārists (dzimis 1667. gadā)
- 23. maijs — Viljams Kids, skotu pirāts (dzimis 1645. gadā)
- 9. jūnijs — Filips I (Philippe de France, duc d’Orléans), Orleānas hercogs (dzimis 1640. gadā)
- 20. augusts — Čārlzs Sedlijs, angļu libretists (dzimis 1639. gadā)
- 16. septembris — Džeimss II (James II), Anglijas, Skotijas un Īrijas karalis (dzimis 1633. gadā)