Buļļu jeb Daugavgrīvas sala[1] ir sala starp Rīgas līci un Buļļupi pie Daugavas un Lielupes ietekas jūrā. Tā ir lielākā sala Latvijā. Administratīvi ietilpst Rīgas pilsētā un uz tās izvietojušās Daugavgrīvas (austrumos), Rītabuļļu (vidusdaļā) un Vakarbuļļu (rietumos) pilsētas daļas.

Buļļu sala
Buļļu sala
Pludmale salas ziemeļu krastā
Buļļu sala (Latvija)
Buļļu sala
Buļļu sala
Buļļu sala (Rīga)
Buļļu sala
Buļļu sala
Ģeogrāfija
Izvietojums Rīga
Koordinātas 57°02′32″N 24°00′48″E / 57.04222°N 24.01333°E / 57.04222; 24.01333Koordinātas: 57°02′32″N 24°00′48″E / 57.04222°N 24.01333°E / 57.04222; 24.01333
Platība 13 km²
Garums 8.5 km
Platums 1—2 km
Augstākais kalns 14 m
Administrācija
Karogs: Latvija Latvija
Pilsēta Rīga

Ģeogrāfija un ģeoloģija

labot šo sadaļu

Sala ir 8,5 km gara, 1—2 km plata, vidējais augstums ir 2—4 m vjl, lielākais — 14 m. Izvietojusies Rīgas jūras līča dienviddaļā starp Daugavas ieteku austrumos, Lielupes ieteku rietumos un Buļļupi dienvidos. Salas pamatā ir smilšainie Litorīnas un Pēclitorīnas jūras, lagūnas un aluviālie nogulumi, virspusē vēja pārpūstas eolas smiltis. Gar jūras krastu ir 30—80 m plata, smilšaina pludmale un 250—400 m plata vaļņveida kāpu josla. Salas centrālā un rietumu daļa lielākoties apmežota, austrumu daļā — apbūve. Daugavgrīvas dabas liegums.[2]

Salas austrumdaļā atrodas Daugavgrīvas dzīvojamais rajons, Daugavgrīvas cietoksnis, mols un bāka, kā arī Komētforts. Šaurāko vidusdaļu aizņem NBS bāze un Rīgas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, rietumos ir bijušie zvejniekciemi Rītabuļļi un Vakarbuļļi, kāpu meži un Buļļupes pļavas.[3]

Sala izveidojusies 1755.—1757. gados, Lielupei pavasara palos pārraujot šauro un garo no Kauguriem līdz Vecāķiem akumulatīvo strēli un izveidojot jaunu ieteku līcī. Līdz tam Lielupe ietecēja Daugavā pa tagadējo Buļļupi.

1679. gada pavasara palos Lielupe pārrāva kāpu joslu Buļļu salas vidū, izveidojot jaunu gultni (tagadējā Ziemeļupe), pa kuru tā ieplūda Rīgas līcī.[nepieciešama atsauce] Arī 1709. un arī 1759. gadā Lielupe izveidoja pārrāvumu starp Rītabuļļiem un Daugavgrīvu.[nepieciešama atsauce] Ar laiku jaunā grīva aizsērēja un tika daļēji aizbērta.

Izveidojot tagadējo ieteku līcī, Lielupe divās daļās sadalīja Buļļu muižu (Bullenhof), no kā ir cēlies viens no salas nosaukumiem.

1923. gadā salu iekļāva Rīgas pilsētā.[3]

  1. LĢIA vietvārdu datubāze
  2. Latvijas daba. 1. sējums. Rīga : Preses nams. 1994. 222. lpp.
  3. 3,0 3,1 Aivars Jakovičs, “Rīgas piejūra. 1. daļa.”. “Jumava”, 2016., Rīga. 29.-32. lpp. ISBN 978-9934-11-935-4