Adigi

Adigi
*Адыгэ*
	Adigi tautastērpos
Visi iedzīvotāji
	ap 2,5 mlj.
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
	Turcija 1 367 000; Krievija 712 234; Jordānija 180 000; Sīrija 75 000; Lībija 35 000; Irāka 34 000; Saūda Arābija 23 000; Vācija; Ēģipte 12 000; Izraēla 7400; ASV 7100; Palestīna 3900; Serbija 2800
Valodas
	adigu valoda; kabardiešu valoda; krievu valoda; turku valoda; arābu valoda
Reliģijas
	sunnītu islāms
Radnieciskas etniskas grupas
	abhāzi, abazīni

Adigi (pašnosaukums: адыгэ) jeb čerkesi ir viena no Ziemeļkaukāza tautām. Lielākā daļa no apmēram 2,5 miljoniem adigu dzīvo diasporā Turcijā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, bet ap 700 tūkstošiem — savā vēsturiskajā teritorijā Krievijas Federācijas dienvidos, kur tiem izveidotas trīs nacionālās administratīvās vienības: Adigejas Republika, Kabardas-Balkārijas Republika un Karačajas-Čerkesijas Republika.

Etnonīms

Kopš antīkajiem laikiem adigi un to ciltis bija zināmas kā kerketi, zihi, kašagi, meoti, sindi, dandariji, doshi, kaski u.c.^[1] Kopš 13. gadsimta Eiropā un Āzijā tos aizvieto vienots eksoetnonīms "čerkesi". Vissenāk zināmais šis nosaukums atrodams 12. gadsimta mongoļu rakstos, kur minēti serkesuti. Pašnosaukums "adigi" zināms kopš 16. gadsimta no dženoviešu ceļotāja Džordžo Interiāno grāmatas.

Padomju laikā adigi teritoriāli tika sadalīti vairākās daļās un tiem lietoti vairāki etnonīmi. Adigejā un Krasnodaras novadā dzīvojošie dēvēti par adigejiešiem, Karačajā-Čerkesijā — par čerkesiem, Kabardā-Balkārijā — par kabardiešiem, bet Melnās jūras piekrastē pie Tuapses — par šapsugiem.

Valoda

Adigi runā adigu valodā, kurai ir divas literārās valodas formas: austrumadigu kabardiešu-čerkesu valoda, kas izplatīta Kabardā-Balkārijā un Karačajā-Čerkesijā, un rietumadigu adigu (adigejiešu) valoda, kas izplatīta Adigejā un Krasnodaras novadā. Diasporā izplatītas abas šīs valodas. Rakstība abās valodās kirilicas alfabētā.

Lielākā daļa adigu ir divvalodīgi; Krievijā lielākā daļa prot krievu valodu, diasporā — mītnes zemes valodu, galvenokārt turku un arābu valodu.

Vēsture

Vēsturiski pazīstami kā čerkesi,^[2] kas apdzīvojuši plašas Čerkesijas teritorijas Kaukāza kalnu ziemeļu priekškalnē un Melnās jūras piekrastē no mūsdienu Kabardas austrumos līdz Anapai rietumos un no Kubaņas vidusteces ziemeļos līdz abhāzu apdzīvotajām teritorijām dienvidos. Kaukāza kara (1829—1864) laikā un īsi pēc tā lielāko daļu adigu (kā arī radniecīgos abazīnus, abhāzus un ubihus) Krievijas Impērijas karaspēks piespieda izceļot uz Osmaņu impēriju. Apmēram 5% adigu^[3] palika Krievijas impērijā un tos nometināja Kubaņas un Terekas ieleju līdzenuma daļā, bijušajā adigu teritorijā izmitinot kazaku, armēņu, grieķu, igauņu un citu tautību kolonistus.