Kaukāzs (kalni)

Šis raksts ir par kalniem. Par ģeopolistisko reģionu skatīt rakstu Kaukāzs.

Kaukāzs vai Kaukāza kalni ir kalnu sistēma starp Melno jūru un Kaspijas jūru uz Āzijas un Eiropas robežas, Kaukāza reģionā. Galvenā grēda Lielais Kaukāzs stiepjas aptuveni 1100 km garumā no Tamaņas pussalas ziemeļrietumos līdz Abšeronas pussalai dienvidaustrumos. Augstākā virsotne ir Elbruss (5642 m vjl). Nedaudz uz dienvidiem 600 km garumā stiepjas otra galvenā grēda — Mazais Kaukāzs. Lielo un Mazo Kaukāzu savieno Lihas grēda, kas atdala Kolhīdas zemieni rietumos no Kūras baseina un Kūras-Araksas zemienes austrumos. Ziemeļpusē Kaukāza kalniem piekļaujas Terekas-Kumas zemiene ziemeļaustrumos, Stavropoles augstiene ziemeļos un Kubaņas-Pieazovas zemiene ziemeļrietumos. Dienvidrietumos Kaukāza kalniem piekļaujas Armēnijas kalniene, bet dienvidaustrumos Mazā Kaukāza turpinājums ir Tališu kalni.

Kaukāzs
Ušbas kalns, Gruzija
Kontinents	Eiropa, Āzija
Valstis	Armēnija Azerbaidžāna Gruzija Krievija
Ģeogrāfiskais apgabals	Kaukāzs
Garums	1100 km
Platums	160 km
Augstākais kalns	Elbruss
Augstums	5642 m
Koordinātas	Āzija_ 42°30′N 45°0′E
Kaukāzs Kaukāzs Kaukāzs Kaukāzs Kaukāzs
Kaukāzs Vikikrātuvē

Kaukāza kalni izvietojušies četru valstu — Azerbaidžānas, Armēnijas, Gruzijas un Krievijas —, kā arī triju pašpasludinātu, bet starptautiski neatzītu valstu — Abhāzijas, Dienvidosetijas un Kalnu Karabahas — teritorijās. Lielākās pilsētas ir Baku, Tbilisi un Erevāna.

Kalnu grēdas

Kaukāza kalnu satelītattēls

Kaukāza kalnus veido divas izteiktas kalnu grēdas — Lielais Kaukāzs un Mazais Kaukāzs, bet ir arī daudzas grēdas, kas ir vēl mazākas par Lielo un Mazo Kaukāzu. Lielais Kaukāzs ir galvenā grēda un tā stiepjas aptuveni 1100 km garumā no Tamaņas pussalas ziemeļrietumos līdz Abšeronas pussalai dienvidaustrumos. Nedaudz uz dienvidiem 600 km garumā stiepjas otra galvenā grēda — Mazais Kaukāzs. Lielo un Mazo Kaukāzu savieno Lihas grēda, kas atdala Kolhīdas zemieni rietumos no Kūras baseina un Kūras-Araksas zemienes austrumos.

Lielais Kaukāzs ģeomorfoloģiski iedalās Rietumkaukāzā (no Melnās jūras līdz Elbrusam), Centrālajā Kaukāzā (no Elbrusa līdz Kazbekam) un Austrumkaukāzā (no Kazbeka līdz Kaspijas jūrai). Ietver ass grēdas (Galvenā Kaukāza grēda, Sānu grēda), kuestu grēdas, kā arī šķērsgrēdas un atzarus (Abhāzijas grēda), ko atdala starpkalnu ieplakas.

Mazajam Kaukāzam, atšķirībā no Lielā Kaukāza, nav vienas galvenās grēdas, bet tas veidojas no vairākām saposmotām grēdām. Virzienā no rietumiem uz austrumiem tās ir Meshetijas grēda, Trialetas grēda, Somhetas grēda, Sevana grēda vai Šahdags, Murhuza grēda, Murovdags vai Mravas grēda un Karabahas grēda.

Augstākās virsotnes

Kaukāza kalnos astoņas virsotnes ir augstākas par 5000 metriem virs jūras līmeņa. Tās ir šādas:

Virsotne	Augstums, m vjl.
Elbruss	5642
Dihtau	5204
Šhara	5193
Koštantau	5144
Puškina smaile	5100
Džangitau	5085
Kazbeks	5034
Mižirgi	5019

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kaukāzs.

• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)