Čerkesija

Čerkesija (adigu: Ады́гэ Хэ́ку) bija adigu jeb čerkesu apdzīvota valsts Ziemeļkaukāzā un Melnās jūras piekrastē, kas pastāvēja līdz 1864. gadam. Tā pletās no Kabardas austrumos līdz Anapai rietumos un no Kubaņas vidusteces ziemeļos līdz abhāzu apdzīvotajām teritorijām dienvidos. Mūsdienās Čerkesijas lielāko daļu aizņem Krasnodaras novads.

Čerkesijas ģerbonis (1857)

Vēsture

Adigu priekšteču apdzīvoto teritoriju pakļāva Zelta Orda (1242—1295), pēc tam tā kā neatkarīga zeme atradās starp Krimas hanistei un Osmaņu impērijai pakļautajiem apgabaliem. No 16. līdz 19. gadsimtam adigi pakāpeniski no ortodoksās kristietības pārgāja islāmā.

Pēc Krievu-turku kara (1828—1829) un Adrianopoles līguma 1829. gadā Čerkesiju inkorporēja Krievijas Impērijas sastāvā.

Kaukāza kara (1829—1864) laikā un īsi pēc tā lielāko daļu adigu (kā arī radniecīgos abazīnus, abhāzus un ubihus) Krievijas Impērijas karaspēks piespieda izceļot uz Osmaņu impēriju. Pēc 1860. gada teritoriālās reformas Adigejas teritorija ietilpa Kubaņas apgabalā. Krievijas imperators kopš 19. gadsimta otrās puses tika titulāri dēvēts arī par Kabardas zemes pavēlnieku un valdnieku, Čerkesu un Kalnu kņazu un pārējo mantoto valdnieku un īpašnieku (krievu: Государь Кабардинския земли́; Черкасских и Горских Князей и иных Наследный Государь и Обладатель).

Apmēram 5% adigu palika Krievijas Impērijā, un tos nometināja Kubaņas ielejas purvainajā līdzenuma daļā, bijušajā adigu teritorijā izmitinot ukraiņu, krievu, armēņu, grieķu, igauņu un citu tautību kolonistus.

• 
  Čerkesijas (Circassia) zemes starp Krimas hanistes un Osmaņu impērijas teritorijām (1600)
• 
  Čerkesijas un Melnās jūras kazaku teritorijas (pēc Kučuk-Kainardžas līguma 1806. gada kartē)
• 
  Krievijas Impērijas pakļautā Kaukāza teritorija. Tagadējā Adigeja bija vēsturiskās Čerkesijas rietumu daļa (TCHERKESSIEN, 1856)