Vrangeļa sala
Vrangeļa sala (krievu: остров Врангеля, čukču: Умкилир) ir sala Ziemeļu Ledus okeānā, starp Čukču un Austrumsibīrijas jūru. Administratīvi atrodas Tālo Austrumu federālā apgabala Čukotkas autonomajā apvidū, Krievijā. Atrodas ap 140 km no Krievijas kontinentālās daļas, no kontinenta šķir Longa šaurums. Nosaukta Ferdinanda Vrangeļa vārdā.[1]
| Vrangeļa sala | |
|---|---|
| остров Врангеля | |
 | |
  Vrangeļa sala  Vrangeļa sala | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Ziemeļu Ledus okeāns |
| Koordinātas | 71°14′N 179°25′W / 71.233°N 179.417°WKoordinātas: 71°14′N 179°25′W / 71.233°N 179.417°W |
| Platība | 7670 km² |
| Augstākais kalns | 1096 m |
| Administrācija | |
 Krievija | |
| Tips | Daba |
| Kritērijs | ix, x |
| Iekļauts | 2004 (28. sesija) |
| Aizsardzības nr. | 1023 |
| Valsts |
Krievija |
| Reģions | Āzija |
 Vrangeļa sala Vikikrātuvē | |
Sala ir ap 7600 km2 liela, apmēram 125 km plata. Virsma ir kalnaina, Vrangeļa salas augstākā virsotne ir Sovetska kalns (1096 m v.j.l.). Ir daudz mazu ezeru.[1] Uz salas atrodas meteostacija. Šī ir, iespējams, pēdējā vieta, kur izdzīvojuši mamuti, vienu no pēdējo izdzīvojušo mamutu paliekas, kas atrastas uz salas, tiek datētas ar 4300 gadiem pirms mūsdienām.[2]
Rakstītie avoti liecina, ka krievi par salu zinājuši jau 18. gadsimta sākumā. Vrangelis salas atrašanās vietu noteica pēc Sibīrijas iedzīvotāju teiktā, taču neapmeklēja salu līdz 19. gadsimta 20. gados kartēja Sibīrijas krastu. Vēlāk salu apmeklēja krievu kažokādu tirgotāji, ASV kuģi. Izdzīvojušie no nogrimušā Kanādas kuģa sasniedza salu 1914. gadā, ekspedīcijas vadītājs Vilhjalmurs Stefansons (Vilhjalmur Stefansson) 1921. gadā vēlējies paziņot, ka sala pieder Kanādai. Vēlāk Krievija salu anektēja, 1926. gadā tur sāka nosūtīt čukču un krievu ģimenes dzīvošanai.
Gandrīz visa Vrangeļa sala kopā ar netālu esošo Heralda salu ir federālais dabas rezervāts, ko pārvalda Krievijas Dabas resursu un vides ministrija. Salu kopā ar apkārtējiem ūdeņiem 1976. gadā noteica par stingru dabas liegumu. Te ir aizliegta praktiski jebkāda cilvēka darbība, izņemot zinātniskos pētījumus. 2004. gadā rezervāts iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
KlimatsLabot
| Vrangeļa salas meteoroloģiskie dati | |||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Mēnesis | Jan | Feb | Mar | Apr | Mai | Jūn | Jūl | Aug | Sep | Okt | Nov | Dec | Gads |
| Augstākā temperatūra °C (°F) | 1.5 (34.7) |
−0.2 (31.6) |
0.7 (33.3) |
2.2 (36) |
11.1 (52) |
17.4 (63.3) |
18.2 (64.8) |
16.7 (62.1) |
11.9 (53.4) |
5.3 (41.5) |
1.7 (35.1) |
1.1 (34) |
18.2 (64.8) |
| Augstākā vidējā temperatūra °C (°F) | −19.4 (−2.9) |
−20.1 (−4.2) |
−18.7 (−1.7) |
−12.9 (8.8) |
−3.1 (26.4) |
3.3 (37.9) |
5.7 (42.3) |
4.8 (40.6) |
1.5 (34.7) |
−4.2 (24.4) |
−10.6 (12.9) |
−17.1 (1.2) |
−7.6 (18.4) |
| Zemākā vidējā temperatūra °C (°F) | −26.2 (−15.2) |
−26.8 (−16.2) |
−25.9 (−14.6) |
−20.4 (−4.7) |
−8.2 (17.2) |
−0.9 (30.4) |
1.1 (34) |
0.7 (33.3) |
−1.9 (28.6) |
−8.6 (16.5) |
−15.9 (3.4) |
−23 (−9) |
−13 (8.6) |
| Zemākā temperatūra °C (°F) | −42 (−44) |
−44.6 (−48.3) |
−45 (−49) |
−38.2 (−36.8) |
−31.5 (−24.7) |
−12.3 (9.9) |
−4.9 (23.2) |
−6.5 (20.3) |
−21.4 (−6.5) |
−29.8 (−21.6) |
−34.9 (−30.8) |
−57.7 (−71.9) |
−57.7 (−71.9) |
| Nokrišņu daudzums mm (collas) | 7 (0.28) |
7 (0.28) |
5 (0.2) |
6 (0.24) |
8 (0.31) |
10 (0.39) |
20 (0.79) |
27 (1.06) |
15 (0.59) |
12 (0.47) |
10 (0.39) |
8 (0.31) |
135 (5.31) |
| Vidējais lietaino dienu skaits | 0.1 | 0.2 | 0.03 | 0.4 | 3 | 9 | 13 | 16 | 11 | 2 | 1 | 0.2 | 55.93 |
| Vidējais sniegaino dienu skaits | 12 | 13 | 11 | 14 | 16 | 8 | 3 | 5 | 14 | 20 | 16 | 13 | 145 |
| % gaisa mitrums | 79 | 80 | 80 | 81 | 86 | 88 | 88 | 89 | 86 | 81 | 79 | 79 | 83 |
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 Latvijas padomju enciklopēdija. 101. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 530. lpp.
- ↑ DOI: http://dx.doi.org/10.1016/j.cub.2015.04.007
Ārējās saitesLabot
- Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)
 | Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |