Atvērt galveno izvēlni

Vrangeļa sala (krievu: остров Врангеля, čukču: Умкилир) ir sala Ziemeļu Ledus okeānā, starp Čukču un Austrumsibīrijas jūru. Administratīvi atrodas Tālo Austrumu federālā apgabala Čukotkas autonomajā apvidū, Krievijā. Atrodas ap 140 km no Krievijas kontinentālās daļas, no kontinenta šķir Longa šaurums. Nosaukta Ferdinanda Vrangeļa vārdā.[1]

Vrangeļa sala
остров Врангеля
Vrangeļa sala
Vrangeļa sala (Krievija)
Vrangeļa sala
Vrangeļa sala
Vrangeļa sala (Čukotkas autonomais apvidus)
Vrangeļa sala
Vrangeļa sala
Ģeogrāfija
Izvietojums Ziemeļu Ledus okeāns
Koordinātas 71°14′N 179°25′W / 71.233°N 179.417°W / 71.233; -179.417Koordinātas: 71°14′N 179°25′W / 71.233°N 179.417°W / 71.233; -179.417
Platība 7670 km²
Augstākais kalns 1096 m
Administrācija
Karogs: Krievija Krievija
Tips Daba
Kritērijs ix, x
Iekļauts 2004 (28. sesija)
Aizsardzības nr. 1023
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Reģions Āzija
Vrangeļa sala Vikikrātuvē

Sala ir ap 7600 km2 liela, apmēram 125 km plata. Virsma ir kalnaina, Vrangeļa salas augstākā virsotne ir Sovetska kalns (1096 m v.j.l.). Ir daudz mazu ezeru.[1] Uz salas atrodas meteostacija. Šī ir, iespējams, pēdējā vieta, kur izdzīvojuši mamuti, vienu no pēdējo izdzīvojušo mamutu paliekas, kas atrastas uz salas, tiek datētas ar 4300 gadiem pirms mūsdienām.[2]

Rakstītie avoti liecina, ka krievi par salu zinājuši jau 18. gadsimta sākumā. Vrangelis salas atrašanās vietu noteica pēc Sibīrijas iedzīvotāju teiktā, taču neapmeklēja salu līdz 19. gadsimta 20. gados kartēja Sibīrijas krastu. Vēlāk salu apmeklēja krievu kažokādu tirgotāji, ASV kuģi. Izdzīvojušie no nogrimušā Kanādas kuģa sasniedza salu 1914. gadā, ekspedīcijas vadītājs Vilhjalmurs Stefansons (Vilhjalmur Stefansson) 1921. gadā vēlējies paziņot, ka sala pieder Kanādai. Vēlāk Krievija salu anektēja, 1926. gadā tur sāka nosūtīt čukču un krievu ģimenes dzīvošanai.

Gandrīz visa Vrangeļa sala kopā ar netālu esošo Heralda salu ir federālais dabas rezervāts, ko pārvalda Krievijas Dabas resursu un vides ministrija. Salu kopā ar apkārtējiem ūdeņiem 1976. gadā noteica par stingru dabas liegumu. Te ir aizliegta praktiski jebkāda cilvēka darbība, izņemot zinātniskos pētījumus. 2004. gadā rezervāts iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

KlimatsLabot

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot