Atvērt galveno izvēlni

Čukči (pašnosaukums: ӆыгъоравэтӆьэт; IPA: [ɬəɣʔoráwətɬʔǝt]) ir viena no daudzskaitlīgākajām Krievijas Tālo Austrumu un Galējo Ziemeļu tautām. Apdzīvo plašu teritoriju Čukotkas autonomajā apvidū un tā pierobežas rajonos Kamčatkā, Jakutijā un Magadanas apgabalā. 2002. gada tautskaitē par čukčiem sevi atzina 15 767 cilvēku.

Ӆыгъоравэтӆьэт
Anadyr residents 1906.JPG
Visi iedzīvotāji
15 767 (2002)
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Krievija
Valodas
čukču valoda
krievu valoda
Reliģijas
pareizticība, šamanisms

EtnonīmsLabot

Savu etnonīmu čukči ieguvuši 17. gadsimtā no čukču valodas vārda "чаучу" ([ʧawʧəw], briežiem bagāts), ar kuru briežkopji čukči apzīmēja sevi pretēji piekrastes čukčiem-suņkopjiem "анкальын" (jūrmalnieki, no vārda "анкы" — 'jūra'). Pašnosaukums оравэтӆьэт (cilvēki) vai ӆыгъоравэтӆьэт (īstie cilvēki).

Rases tipsLabot

Rases tips ir jaukts. Visumā mongoloīds, bet ar dažām atšķirībām. Biežāk ir sastopamas acis ar horizontālu, nekā slīpu griezumu. Ādai nav dzeltenīga, bet bronzas nokrāsa. Sastopami indivīdi ar biezu sejas apmatojumu un viļņainiem, gandrīz sprogainiem matiem.

ValodaLabot

Apmēram pusei čukču (7742 pēc 2002. gada datiem) dzimtā ir čukču valoda. No pārējiem lielāka daļa par dzimto uzskata krievu valodu.

Skatīt arīLabot