Juiti
Juiti ir viena no eskimosu tautām. Apdzīvo divus ciemus ASV piederošajā Sentlorensas salā un septiņas apdzīvotās vietas Čukču pussalas austrumos Krievijas Federācijā. Tuvu radniecīga Aļaskas jupikiem un ir vienīgā no eskimosu tautām, kas dzīvo Āzijā.
|
| |
| Visi iedzīvotāji | |
|---|---|
| 2828 | |
| Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
|
Aļaska, ASV Čukotka, Krievija | |
| Valodas | |
|
angļu valoda krievu valoda juitu valodas | |
| Reliģijas | |
| kristietība, animisms | |
| Radnieciskas etniskas grupas | |
| jupiki, alutīki, inuiti, iņupiati | |
Etnonīms
labot šo sadaļuEtnonīms «juiti», kas veidots no to pašnosaukuma йупигыт, yupighyt — ‘īstie cilvēki’, ieviests 1931. gadā Padomju Krievijā ziemeļu tautu atbalsta kampaņas ietvaros. Dažādos avotos un kontekstos juitus dēvē arī par Sibīrijas eskimosiem, Sibīrijas jupikiem vai Āzijas eskimosiem. Krievijas oficiālajā statistikā dēvē par eskimosiem.[1] Pēc lietotās valodas un reģiona dalās unazigmitos (čapļiniešos), nivukagmitos (naukaniešos) un siginigmitos (sirenikiešos).[2]
Apdzīvotības areāls
labot šo sadaļu
Juiti tradicionāli apdzīvo Čukču pussalas rietumu un dienvidu piekrasti, kā arī 80 km attālo Sentlorensas salu Beringa jūrā. Juitu tradicionālā nodarbošanās ir jūras dzīvnieku (vaļu, valzirgu, roņu u.c.) medības un tie dzīvoja galvenokārt nelielos ciemos jūras piekrastē. Arheoloģiskie artefakti liecina, ka eskimosu kultūras pārstāvji Sentlorensas salā mituši jau pirms 2000 gadiem.
Sentlorensas salu 1878.—1880. gadā piemeklēja bads un iedzīvotāju skaits samazinājās no 4000 līdz 700. 1926. gadā 10 juitu ģimenes no Provideņijas līča un Čapļina raga pārcēlās uz Vrangeļa salu, kur tika nodibināta jauna kolonija.[3] Otrā pasaules kara laikā un 1950. gados Sentlorensas salā un Čukču pussalas piekrastē tika izveidota PSRS un ASV militārā infrastruktūra, kuras dēļ vairāki juitu ciemi tika likvidēti un iedzīvotāji pārcelti uz jaunizveidotiem centralizētiem ciematiem.[4]
Mūsdienās juiti dzīvo divos ciematos Sentlorensas salā — Savunga un Gembela, kā arī lielākoties septiņās apdzīvotās vietās Čukču pussalas piekrastē — Novoje Čapļina, Sireņiki, Lavrentija, Provideņija, Ueļkaļa, Lorina un Ueļena. Juitu kopiena no Vrangeļa salas tika evakuēta 1990. gadu beigās līdz ar citiem salas iedzīvotājiem. Sentlorensas salā juiti ir galvenā etniskā kopiena (ap 80%), bet Čukču pussalā juiti mīt daudznacionālos ciemos līdzās čukčiem, krieviem u.c. Pēc skaita lielākā juitu kopiena Čukču pussalā ir Novoje Čapļinas ciemā (ap 280 iedzīvotāju), kur tie veido ap 70 % no kopējā iedzīvotāju skaita.
Valoda
labot šo sadaļuJuiti runā eskimosu—aleutu saimei piederošajās juitu valodās. Tās ir tuvu radniecīgas Aļaskā izplatītajai jupiku valodai. Pie juitu valodām pieder radniecīgās unazigmītas (čapļiniešu) valoda un nivukagmītas (naukaniešu) valoda, kā arī izmirusī siginigmitu (sireņikiešu) valoda. Čapļiniešu valodā runā ap 1200 juitu, no kuriem ap 1000 dzīvo Sentlorensas salā ASV, bet ap 200 — Čukču pussalas dienvidaustrumos Krievijā. Naukaniešu valodā runā ap 70 cilvēku Čukču pussalas austrumos. Pēdējais sireņikiešu valodas pratējs mira 1997. gadā.[5] Čapļiniešu valoda ASV tiek dēvēta par Sibīrijas jupiku valodu; 2014. gadā tā kļuva par vienu no Aļaskas pavalsts oficiālajām valodām.[6]
Atsauce
labot šo sadaļu- ↑ «Информационные материалы об окончательных итогах Всероссийской переписи населения 2010 года». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. jūnijā. Skatīts: 2021. gada 24. novembrī.
- ↑ Ассоциация коренных малочисленных народов Севера, Сибири и Дальнего Востока Российской Федерации (АКМНСС и ДВ РФ). Эскимосы
- ↑ Виноградов С.Ф. 'Во льдах его дороги' — Москва: Издательство политической литературы, 1981
- ↑ The end of “Eskimo land”: Yupik relocation in Chukotka, 1958-1959
- ↑ Endangered Languages in Northeast Siberia: Siberian Yupik and other Languages of Chukotka by Nikolai Vakhtin
- ↑ Alaska OKs Bill Making Native Languages Official
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Juiti.
