Provideņijas līcis

Provideņijas līcis (krievu: бухта Провидения) ir fjords Čukču pussalas dienvidu krastā Beringa jūras Anadiras līča piekrastē. Administratīvi ietilpst Krievijas Čukotkas autonomā apvidus Provideņijas rajonā. Līča austrumu krastā atrodas rajona centrs un osta Provideņija. Tradicionāls Sibīrijas eskimosu tautas juitu apdzīvotības areāls.

Provideņijas līcis
Provideņijas līča austrumu krasts, 1899. gads
Provideņijas līcis Provideņijas līcis
Atrodas	Krievija  Čukotkas autonomais apvidus
Ietilpst	Beringa jūra
Koordinātas	64°24′11″N 173°20′53″W
Lielākais garums	34 km
Lielākais platums	8—2 km
Lielākais dziļums	150 m
Apdz. vietas krastos	Provideņija
Provideņijas līcis Vikikrātuvē

Ģeogrāfija

Līcis stiepjas 34 km garumā dienvidu—ziemeļu virzienā. Pie ieejas starp Lisaja Golovas un Ļesovska zemesragiem tā platums ir 8 km, tālāk uz ziemeļiem tas pakāpeniski sašaurinās līdz 2 km. Dziļums pie ieejas ir ap 20 m , dziļākajā vietā — 150 m. Krasti stāvi, klinšaini, ap 600—800 m augsti. Līcī ietek vairākas nelielas upītes, lielākā no kurām ir Annguvāma. Līča austrumu krastā atzarojas vairāki mazāki līči — Plovera līcis, Emmas līcis, Heda līcis. Līča krastam ziemeļos un dienvidaustrumos piekļaujas Beringijas nacionālais parks.

Vēsture

Pirmie no eiropiešiem līci 1660. gadā atklāja Kurbata Ivanova ekspedīcija, bet atsevišķu nosaukumu nepiešķīra. 1848.—1849. gadā līcī veiksmīgi pārziemoja britu kuģis Plover kapteiņa Tomasa Mūra vadībā, kurš līci nodēvēja par Dieva gādības — Providences līci (Provedence Bay). 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā līcis bija populāra satikšanās un pārziemošanas vieta vaļu mednieku un dažādu ekspedīciju kuģiem. No 1903. līdz 1910. gadam Plovera līča krastā darbojās Ziemeļaustrumu Sibīrijas kompānijas faktorija, bet no 1913. gada Emmas līča krastā bija Kamčatkas apriņķa pārvaldnieka rezidence. 1940. gadā Emmas līča krastā uzsākta Provideņijas ostas un pilsētciemata būvniecība.