Ušakovska
Ušakovska (krievu: Ушаковское) ir pamests ciems Krievijas ziemeļaustrumos, Čukotkas autonomā apvidū Iuļtinas rajonā. Izvietojies Vrangeļa salas dienvidu krastā pie Rodžersa līča. Ciemā kopš 1990. gadu beigām nav pastāvīgo iedzīvotāju, šeit atrodas polārā meteostacija Ostrovvrangeļa, Vrangeļa salas rezervāta centrālais kordons ar nelielu skaitu maiņu personāla, kā arī kara flotes bāze «Poļarnaja zvezda». Nosaukts par godu salas kolonijas pirmajam vadītājam, polārpētniekam Georgijam Ušakovam.
| Ušakovska | |
|---|---|
| ciems | |
| Ушаковское | |
 | |
  Ušakovska  Ušakovska | |
| Koordinātas: 70°59′N 178°29′W / 70.983°N 178.483°WKoordinātas: 70°59′N 178°29′W / 70.983°N 178.483°W | |
| Valsts |
 Krievija |
| Federālais apgabals | Tālo Austrumu federālais apgabals |
| Federācijas subjekts |
 Čukotkas autonomais apvidus |
| Rajons | Iuļtinas rajons |
| Dibināts | 1926 |
| Augstums | 15 m |
| Iedzīvotāji (2021) | |
| • kopā | ~15 |
| Laika josla | UTC+12 (UTC+12) |
 Ušakovska Vikikrātuvē | |
Vēsture
labot šo sadaļuApdzīvotā vieta dibināta 1926. gada 8. augustā, kad tvaikonis Stavropol ar kolonistiem sasniedza Vrangeļa salu. Pirmajā kolonistu grupā bija 59 cilvēki — pats salas priekšnieks Georgijs Ušakovs ar sievu, ārsts Nikolajs Savenko ar sievu, faktorijas vadītājs Josifs Pavlovs, rūpnieki Starcovs un Skurihins ar sievu un astoņgadīgu meitu, kā arī divpadsmit eskimosu ģimenes — Tajani, Tagju, Kmo, Etui, Nnoko, Kivjani no Provideņijas līča un Paļu, Aņalika, Anaļko no Čapļina raga.[1][2] Nedēļas laikā kuģis tika izkrauts un krastā uzbūvēta dzīvojamā māja un noliktava.
Kolonistiem līdzi tika paņemti krājumi trijiem gadiem. Tos bija plānots papildināt, kā arī kolonijas uzturēšanas izdevumus kompensēt ar medībām. Kolonizēšanā iesaistītie eskimosi tradicionāli nodarbojās ar jūras dzīvnieku medībā, bet ledus apstākļu dēļ salas apkārtnē tās bija apgrūtinātas. Tāpat bija plānotas kažokzvēru medības (polārlapsas, polārlāči), kurām eskimosiem bija jāapgūst jaunas iemaņas.
Kopš ierašanās salā tika veikti meteoroloģiskie un hidroloģiskie novērojumi, kas bija uzticēti ārstam Savenko; vēlāk viņu aizvietoja profesionāli meteorologi un Ostrovvrangeļas meteostacija nepārtraukti funkcionē līdz mūsdienām.
Jau sākotnēji bija paredzēts, ka kolonijas personāls tiks nomainīts pēc diviem gadiem. Kolonijai radiosakaru ar pārējo pasauli nebija, tādēļ 1927. gada jūlijā uz salu nosūtīja divus hidroplānus, kas veiksmīgi sasniedza Rodžersa līci. 1928. gada vasarā ledus apstākļu dēļ apgādes kuģis Stavropol salu sasniegt nespēja. 1929. gada augustā salu sasniedza ledlauzis Fjodor Litke, kas atveda jauno speciālistu maiņu, papildināja pārtikas krājumus un aprīkojumu.[3] Ušakovu kolonijas vadītāja postenī nomainīja boļševiku partijas funkcionārs Arefs Miņejevs.[4]
1934. gadā uz salu pārcēlās divas čukču ģimenes un vairāki speciālisti; kopējais iedzīvotāju skaits palielinājās līdz 91. Salā pirmoreiz tika nogādāti mājlopi — cūkas un aitas ar siena krājumiem.[5]
1936. gadā 20 eskimosu bērniem nodibināta internātskola, kur norīkots Ziemeļu tautu institūtu absolvējis eskimosu skolotājs.[6]
1980. gadu beigās Ušakovskā bija ap 200 iedzīvotāju, darbojās ciema padome, internātskola, bērnudārzs, kultūras nams, dabas muzejs, pasts, bija ierīkota katlu māja un elektrostacija, veikals, slimnīca, ledus pagrabs, korālis. Uz netālās Ušakova strēles bija ierīkots lidlauks.[7]
1990. gados salu pameta gandrīz visi pastāvīgie iedzīvotāji; tajā mitušās čukču un eskimosu ģimenes 1997. gadā pārcēla uz Longa šauruma pretējā krastā esošo Misšmitas ciematu. Daži salu pamest atteicās vai arī vēlāk atgriezās, bet pēdējā salas iedzīvotāja — 25 gadus vecā Vasiļina Aļpauna gāja bojā 2003. gadā pēc lāča uzbrukuma.[8]
2010. gadā atjaunota meteostacija, izbūvējot jaunu korpusu ciema ziemeļaustrumu nomalē 6 cilvēku personāla pastāvīgai izmitināšanai.[9] 2014. gadā līdzās ciematam uzbūvēta daudzfunkcionālā militārā bāze «Poļarnaja Zvezda».[8]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ ИМЕНА НА КАРТЕ АРКТИКИ. Ушаков Георгий Алексеевич
- ↑ Виноградов С.Ф. 'Во льдах его дороги' - Москва: Издательство политической литературы, 1981
- ↑ «GoArctic.ru Остров "во что бы то ни стало"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 6. novembrī. Skatīts: 2021. gada 16. decembrī.
- ↑ ИМЕНА НА КАРТЕ АРКТИКИ. Минеев Ареф Иванович
- ↑ Карело-Мурманский край, №5-6 1934 г.
- ↑ Бюллетень Арктического института СССР. № 7.-Л., 1936, с.298 ДЕСЯТИЛЕТИЕ СОВЕТИЗАЦИИ ОСТРОВА ВРАНГЕЛЯ
- ↑ «Остров Врангеля: расцвет природы без человека и власти». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 6. novembrī. Skatīts: 2021. gada 16. decembrī.
- ↑ 8,0 8,1 На острове Врангеля люди теперь не живут
- ↑ "Крайний Север". ВТОРОЕ РОЖДЕНИЕ МЕТЕОСТАНЦИИ
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ušakovska.- PastVu.com Поселок Ушаковский
- Ушаковское Остров Врангеля, Россия. Заброшенное поселение Фото. Видео Arhivēts 2021. gada 16. decembrī, Wayback Machine vietnē.