Roberts Berijs
Roberts Melorijs Berijs (angļu: Robert Mallory Berry; dzimis 1846. gada 28. janvārī, miris 1929. gada 19. maijā) bija amerikāņu flotes virsnieks, jūrasbraucējs un polārpētnieks.
| ||||||||||||||||
Biogrāfija
labot šo sadaļuDzimis Bīclendsā, Kentuki pavalstī Edmunda Teilora un Sāras Frensisas Beriju ģimenē.[1] Absolvējis ASV Jūras akadēmiju 1866. gadā.
1881. gada maijā Berijs leitnanta pakāpē tika iecelts par komandieri speciāli arktiskajai navigācijai būvētajam kuģim Rodgers un ar to piedalījās Džordža Delonga glābšanas otrajā ekspedīcijā.[2] Augusta beigās kuģis iepeldēja Čukču jūrā, kur tika apsekota Heralda sala, kurā netika atrastas Delonga ekspedīcijas pazīmes. Pēc trijām dienām Berijs piestāja Vrangeļa salā, kur tika detāli pētīta tās dienvidu piekraste un neliels apvidus iekšzemē. Berija ekspedīcija piešķīra nosaukumus virknei salas piekrastes un iekšzemes ģeogrāfisko objektu, tajā skaitā kalns, kas tika uzskatīts par salas augstāko virsotni tika nosaukta par Berija kalnu.
Pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem virzīties tālāk uz ziemeļiem, Berijs nolēma atgriezties Čukču pussalas piekrastē pārziemošanai. Ziemošanas sagatavošanās laikā, 30. novembrī, uz kuģa izcēlās ugunsgrēks un tas tika pamests. Kuģa komanda pārziemoja vietējā eskimosu ciemā un nākamajā vasarā atgriezās Amerikā.[3]
Vēlākajos gados Berijs strauji virzījās pa karjeras kāpnēm. Spāņu—amaerikāņu kara laikā dienēja par Dienvidatlantijas kara bāzes komandieri. 1908. gadā atvaļinājās kontradmirāļa pakāpē. Miris 1929. gadā Traionā, Ziemeļkarolīnā.
Pagodinājumi
labot šo sadaļuRoberta Berija vārdā nosaukti Berija Kalns un Berija Rags Vrangeļa salā.