Noma (pilsēta)

Noma (angļu: Nome) vai Sitnasuaka (iņupiatu: Sitŋasuaq) ir pilsēta Aļaskā, ASV. Pilsētas tiesības ieguvusi 1901. gadā un zelta drudža laikā bija lielākā Aļaskas pilsēta.

Noma
pilsēta
Nome Sitŋasuaq
Frontstrīta martā
Emblēma
Noma
Koordinātas: 64°30′14″N 165°23′48″W
Valsts	ASV
Štats	Aļaska
Pilsēta	1901. gada 1. aprīlī
Administrācija
• Mērs	Džons Hendelends
Platība
• Kopējā	55,65 km2
• sauszeme	33,15 km2
Augstums	6 m
Iedzīvotāji (2020)
• kopā	3 699
• blīvums	69,5/km²
Laika josla	AKST (UTC-9)
• Vasaras laiks (DST)	AKDT (UTC-8)
Tālruņu kods	907
Mājaslapa	www.nomealaska.org
Noma Vikikrātuvē

Izvietojusies Sjūarda pussalas dienvidrietumos Beringa šauruma krastā Beringa jūras Nortona līča ziemeļu piekrastē pie Sneikas upes ietekas jūrā. Pilsētā subarktiskais klimats. Pilsētā atrodas Aļaskas universitātes filiāle, lidosta, osta, slimnīca u.c. Vairāk kā puse iedzīvotāju ir inuitu tautu pārstāvji, tā ir Beringa šauruma iezemiešu korporācijas centrs.

Vēsture

Noma kā ciems dibināta senas iņupiatu apmetnes vietā. Strauji izaugusi pēc 1898. gada, kad tās apkārtnē tika atklātas bagātīgas zelta atradnes. Pāris gadu laikā iedzīvotāju skaits izauga līdz 20 000, bet pēc atradņu izsīkšanas 1910. gadā tas nokritās līdz 2600, bet 1934. gadā — līdz 1500.

1924. gadā Nomā uzliesmoja difterijas epidēmija un tā kā laika apstākļu dēļ serumu nevarēja piegādāt ar lidmašīnu, tika noorganizēts ap 1600 km garš suņu pajūgu brauciens (stafete) no Nenanas pie Fērbenksas, lai serumu nogādātu Nomā. Kopš 1973. gada šī brauciena piemiņai norisinās ikgadējās Aiditarodas (Iditarod) suņu pajūgu sacīkstes, kas sākas pie Ankoridžas un stiepjas 1870 km garumā līdz Nomai.

2. pasaules kara laikā Noma bija viens no galvenajiem pieturas punktiem lidmašīnu pārdzīšanā no ASV uz PSRS. Mūsdienās joprojām galvenā iedzīvotāju nodarbošanās ir zelta ieguve.