Bauņu muiža

Bauņu muiža (vācu: Bauenhof) bija gleznaina muiža ar plašu angļu stila parku netālu no Burtnieku ezera tagadējā Valmieras novada Matīšu pagastā pie autoceļa P16. No 1747. gada līdz 1920. gada agrārajai reformai muiža piederēja fon Zīversu un fon Gincelu dzimtai.

Bauņu muižas kungu māja 1928. gadā.

Bauņu muižas atjaunotā daļa 2013. gadā.

Parks aizņem 43 hektārus un stiepjas vairāku kilometru garumā līdz Meitu kalnam un Meitu dīķim, no 18. gadsimta saglabājušās garās alejas, lielie dīķi, lapegļu stādījumi.

Vēsture

Bauņu muiža dibināta Zviedru Vidzemes laikā 1638. gadā. Pēc Vidzemes inkorporācijas Krievijas Impērijas sastāvā Bauņu muižu uzdāvināja Aleksandram Rumjancevam, kurš to 1747. gadā pārdeva Joahimam Johanam fon Zīversam. Viņa dēls Jakobs Johans fon Zīverss pēc atgriešanās no diplomātiskā dienesta Londonā un piedalīšanās Septiņgadu karā Bauņu muižā 1770.-1780. gados uzbūvēja vienu no skaistākajām tā laika Vidzemes pilīm angļu "lauku māju" stilā. Pēc nāves viņu apglabāja Bauņu muižas īpašnieku kapličā Jēkaba kalnā zem paša stādītām lapeglēm. Bauņus mantoja viņa meita Katrīna, kas bija precējusies ar ģenerālleitnantu Kārli fon Gincelu. 1844. gadā muižu pārņēma viņu dēls Kārlis fon Gincels, kurš savukārt to 1861. gadā nodeva dēlam Artūram fon Gincelam. Šajā laikā notika kungu mājas pārbūves un modernizēšanas darbi, tai skaitā ēdamzāles apšūšana ar neorenesanses sienu un griestu paneļiem, logu nomaiņa, parka puses balkona pārbūve. Pēdējais Bauņu muižas īpašnieks bija Arvēds fon Gincels, kurš muižu zaudēja 1920. gadā.

19. gadsimtā Bauņu muižas kompleksā ietilpa kungu “vasaras māja”, kalpotāju dzīvojamā ēka, staļļi, klētis, brūzis, dzirnavas, kalve, moderniecība, putnu māja, veļas mazgātava, rija, krogs, parka sarga namiņš ar salmu jumtu. 1865. gadā pie Bauņu muižas Jēkaba kalna notika Vidzemes otrā latviešu dziesmu diena (pirmā latviešu dziesmu diena notika Dikļos 1864. gadā). Pēc 1920. gada agrārās reformas Bauņu muižas centru iznomāja Matīšu lauksaimniecības biedrībai, kas ap 1930. gadu pils vidusdaļu nojauca. Pēc Otrā pasaules kara bijušajā muižas centrā atradās kolhoza “Matīši” “Robežnieku” mājas. Pašreiz muižas kungu māja ir privatizēta, no pils daļēji saglabājušies tikai gala spārni, sākts izkopt parku. Vienā no gala korpusiem notiek remonts. Grāfa J. J. fon Zīversa kapa piemineklis Jēkaba kalniņā nav saglabājies.

Apraksts

Bauņu muižas kungu māja no dārza puses (Broce, 1800).

Pēc Bauņu mūra pils pabeigšanas mācītājs Gustavs Bergmanis 1787. gadā jūsmīgi aprakstīja muižas pili un parku:

"Centrālā celtne un paviljoni ir divstāvīgi, visu pili sedz ar eļļu krāsots skārda holandiešu jumts. Viss šeit ir regulārs un gaumīgs, nekur nejūt disonansi. Te atrodas zāles un telpas, kas apgleznotas un gaumīgi apmēbelētas. Sānu korpusā uz ģipša sienām var redzēt burvīgas Patersena ainavas. Te atrodas arī dārgu vara grebumu kolekcija, izmeklēta bibliotēka, kurā bez liela grāmatu daudzuma, kas attiecas uz dārza mākslu un ainavām, atrodami arī labākie vācu, angļu un franču darbi, kuri cēlajam īpašniekam dara godu un apliecina viņa Anglijā, Francijā, Vācijā un Itālijā iegūtās zināšanas."

".. Angļu gaumē celtās Bauņu mūra pils novietojums un izveids atstāj lielisku iespaidu. No vienas puses, šī celtne guļ iepretī 2 jūdzes garam un 1 jūdzi platam dīķim. Ieeju rotā jonisks portiks. Viss pils laukums ir proporcionāli ietverts ar augstām mūra ēkām, kas kopā dod plaukstošas un labi apbūvētas pilsētiņas iespaidu. Aizmuguras puse skatās uz dārzu, kurā iekļūst cauri arkādei pa kāpnēm, kas ved lejup no pils. Te acīm paveras nepārredzami gara puķu pļava, kur starp citiem ziediem apbur un ar savu smaržu gaisu pilda apmēram simts dažādu neļķu šķirņu.

Blakus šai puķu pļavai ir jauks dīķis, kurā peld gulbji un kura vidū no ūdens paceļas sala. Ja dodas tālāk, nonāk pie čalojoša ūdenskrituma, kur var atrast atpūtas solus un peldu vietu. Strauts, kurš izveidots ar kaskādēm, izlocās cauri dārzam, tajā redz tumšas, ēnainas ejas, solu, kas novietots zem augstiem, cienīgiem kokiem. Maigi burbuļojošais strauts ietek lielā ūdens baseinā uz lielā pils laukuma, kur aci priecē iespaidīga sala. Pēc tam ūdens traucas uz tuvējām mūra dzirnavām, kuru šalkšanai arī piemīt savs jaukums, lai pēc tam aiztecētu tālāk uz Burtnieku ezeru. Ja strautam seko gar kaskādēm, tad ierauga pakalnu, kas apstādīts angļu gaumē ar dažādām koku šķirnēm. Pa vēsu eju, ko veido liepu stādījumi, nonāk līdz nolīdzinātam paaugstinājumam, kas apstādīts ar skaistiem kokiem un rotāts ar plašu, no liepām veidotu paviljonu, no kura paveras skats uz dārzu. No šī pakalna nokāpj lejā uz Valmieras–Mazsalacas lielceļa, kas dārzu sadala divās daļās. Ceļotāji pārbrauc pāri tiltam, kur paveras ļoti skaists skatu punkts. Vienā pusē Burtnieku muiža, ezers, Burtnieku baznīca gotiskā stilā, priekšā dārzs un pils. Skatiens pārslīd taisnajai bērzu alejai, aiz kuras zināmā attālumā redzamas Bauņu muižas mūra celtnes lopiem. Ceļa otrajā pusē sākas angļu parks, par kuru var staigāt stundām. Šeit paveras pieci gari, ļoti plati un dziļi kanāli ar astoņām rindām augstu majestātisku bērzu. Ik brīdi var nonākt pie izpriecu mežiņiem un krūmu puduriem.

Pēc tam, kad pa šīm alejām iets kādus tūkstoš soļus, nonāk pie Jēkaba kalna. Tur ir burbuļojoši avoti, pakalniņi, kas apstādīti ar kokiem, salas, pussalas, grotes, soli, ūdenskritumi, skārda telts, sēdekļi, krūmāji un tūkstošiem dažādu sugu koku. Tūkstoš soļu tālāk atrodas Meitu kalns, ar dažādiem kokiem apstādīts uzkalns. No šejienes strauts tek uz kanāliem, veido dārza kaskādes un piegādā svaigu ūdeni dīķiem pils priekšā, lai pēc tam ietecētu lielajā ūdenskrātuvē pie dzirnavām. Dārzā pie augstā dārza mūra redz daudz augļu kokus, vīnogulājus un firziķus, baltos zīdkokus, cirptu liepu dzīvžogus, stādījumu ejas, paviljonus, pāris zaļo kabinetu, terases un solus. 1786. gadā šeit brīvā dabā tika izaudzētas melones, kuras pilnīgi nogatavojās. Te arī diezgan daudz ciedru, kas izaudzēti no sēklām. Angļu dārza stādījumi sastāv no sausseržiem, ceriņiem, jasmīniem, akācijām, rozēm, plūškokiem, gobām, pīlādžiem, krūkļiem, bērziem, eglēm, kļavām, priedēm, paegļiem, liepām u. c. Pavasarī te ir izskatīga puķu pļava no hiacintēm, dzeltenajām un baltajām narcisēm, tulpēm, ko katru gadu īpaši pasūta. Šeit muižā strādā savs dārznieks, lai gaume, acs un deguns vienmēr tiktu apmierināts, un visur daba ir tiktāl pakļauta gaumei, cik vien tas ir iespējams."

Ārējās saites

• Bauņu muiža vēsturiskos attēlos Arhivēts 2020. gada 11. augustā, Wayback Machine vietnē.